Meliorators J – ar atbildību pret vidi un cilvēkiem

Mārupes uzņēmums Meliorators J dibināts pirms divdesmit trīs gadiem. Šajā laika posmā ir mainījies darbības veids, bet nemainīgas palikušas tā dibinātāja Andreja Jansona ieliktās vērtības, ka katrs darbs ir jāizdara tā, lai tās nebūtu pēdas sniegā, kas nokūst un pazūd, bet gan vērtība, kas iet cauri laikiem un paliek nākamajām paaudzēm.

Katras kāzu kurpes reiz kļūst par atkritumiem

Lai kā mēs skatītos uz dzīvi un lietām, pienāk laiks, kad kādreiz visdārgākais un skaistākais priekšmets nonāk atkritumos. «Atceros, kad pirmo reizi ieraudzīju, kā atkritumu izgāztuvē tika izbērta kaudze ar šķīvjiem. Tolaik mums skolas ēdnīcā bija metāla bļodiņas un krūzītes, tāpēc šāds process manī raisīja neizpratni. Varbūt tas bija iemesls, kāpēc, attīstot atkritumu apsaimniekošanas biznesu, viena no sadaļām ir Eko line šķiroto atkritumu laukums un Zaļais namiņš, kurā nonāk vēl noderīgas lietas. Ne jau vienmēr tas, kas vienam nevajadzīgs, citam nenoder. Namiņā atrodamas gan vienkāršas lietas, sākot ar grāmatām, krēsliem un traukiem, līdz pat ekskluzīviem antikvāriem priekšmetiem. Ja kāda servīze vai dīvāns jums kļuvis lieks, to varat atgādāt pie mums, un mēs to atdosim kādam, kam tas vairāk vajadzīgs,» stāsta uzņēmuma vadītāja Lilita Dravniece.

Eko line šķiroto atkritumu laukumā privātpersonas bez maksas var nodot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu, nolietotās sadzīves preces. Pastāv gan apjoma ierobežojums – ne vairāk kā viens kubikmetrs vienā dienā. Savukārt ar juridiskajām personām tiek slēgti līgumi.

Izgāztuve gaida rekultivāciju

Jau pirms gadiem septiņiem Latvijā sākās aktīva atkritumu izgāztuvju rekultivācija, taču gadījumos, ja izgāztuve atrodas uz privātās zemes, ES fonda finansējumu tās rekultivācijai saņemt nav iespējams. Tieši šāds gadījums ir arī Mārupē – izgāztuve gan ir slēgta un sakopta, taču tomēr pamanāma. «Kādas tik iestādes neesam izstaigājuši, lai saņemtu līdzekļus šīs vietas sakārtošanai. Šobrīd ieturam pauzi, jo vēl nav īsti skaidra Rail Baltica un lidostas savienojuma trajektorija – vienā no projektiem trase iet caur izgāztuvi.

Risinājumus vecās izgāztuves rekultivācijai palīdz meklēt gan Mārupes novada dome, gan LASUA (Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija), tomēr pagaidām bez rezultātiem.»

Būvgruži kā resursu banka

Dzirdot vārdu «būvgruži», asociācija ir ar betonu un ķieģeļiem, taču realitāte ir cita. Būvgružu konteineros nonāk visdažādākie materiāli, tostarp koks, ko var izmantot kā kurināmo, plastmasa, stikls, metāls, papīrs, kas nododami tālākai pārstrādei, bet sadrupinātais betons un ķieģelis ir ļoti piemērots lauku un pagaidu ceļu būvniecībai. Sadrupinātais materiāls ir divas reizes lētāks par šķembām, bet celiņu būvniecībai ļoti piemērots. Tāpēc daudzi mārupieši to izmanto būvobjektos. Savukārt vecās koka sijas un dēļus iecienījuši mēbeļu galdnieki un interjera priekšmetu izgatavotāji, jo vecajam kokam piemīt īpaša faktūra un krāsa, ko mākslīgi panākt nav iespējams. Ar lielu sāpi uzņēmuma vadība stāsta par kaķēniem, kurus konteineros atrod bieži. Mazulīši tiek apkopti, ārstēti un baroti, kā arī meklētas tiek jaunas mājas.

Tikko kā darbu sākusi jaunā būvgružu šķirošanas līnija, kas ir īpašs pilotprojekts, kuras tehnoloģija noskatīta Holandē, un tā izgatavota uzņēmumā VAR C Cēsīs. Lilitas kundze informē: «Es lepojos ar to, ka dzīvoju Mārupē, un uzskatu, ka man arī ir jādod sava artava šīs vietas sakārtošanā un attīstībā. Esmu pārliecināta, ka mūsu uzņēmuma darbība atstās labvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēkiem, jo mēs parūpējamies par to, lai nekas lieks nepaliktu tur, kur tam nav jābūt. Savā uzņēmumā daudz domājam par ilgtspējīgiem procesiem un pēctecību cauri paaudzēm. Tieši veiksmīgā sadarbība ar Mārupes novada domi un iedrošinājums no Bojāra kunga un Kadiģes kundzes ir palīdzējis uzņēmumam attīstīties šajā sarežģītajā laikā.».