Metalurgiem nav ne darba, ne bezdarba
Uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs esošo un atlaisto darbinieku vārdā nosūtītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām cilvēki žēlojas, ka uzņēmumā vēl palikušie darbinieki atrodoties drīzāk bezalgas atvaļinājumā nekā darbā.
«Cilvēki, kuri, noticot jauno īpašnieku solījumiem, bija atstājuši pēc rūpnīcas maksātnespējas jaunatrastās darba vietas un atgriezušies darbā cehos, atkal tika izdzīti aiz vārtiem ar niecīgiem grašiem kabatā un dīvainu formulējumu, ka viņi nav izturējuši pārbaudes laiku,» teikts vēstulē. Savukārt palikušajiem darbiniekiem esot samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādoties bezalgas atvaļinājumi un alga aploksnēs.
Uzņēmuma preses pārstāve Inese Ozoliņa Neatkarīgajai norādīja, ka vismaz vairums no vēstulē apgalvotā neesot patiesība. Izvērstu skaidrojumu uzņēmums šobrīd nevarot sniegt, jo publiski izskanējušie apvainojumi vispirms jādara zināmi uzņēmuma īpašniekiem Ukrainā un jāsaņem viņu norādījumi par to, kas ar uzņēmumu notiks tālāk.
Nepieciešamība lemt par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu vai nepastāvēšanu nav nekāds jaunums. Šāda nepieciešamība radās jau pirms pāris mēnešiem, kad uzņēmums atsāka, bet pēc pavisam īsa laika apturēja tēraudkausēšanu. Uzņēmumā ir palikusi importētu metāla sagatavju velmēšana, taču uz tās rēķina nevar uzturēt milzīgi uzņēmumu pat tikai saglabāšanas režīmā. Tagad ir tā, ka 20 cilvēkiem velmētavā jānopelna nauda, ar ko algot ne tikai viņus, bet vēl 200 cilvēku, kuri sargā neizmantotos uzņēmuma korpusus no metāla zagļiem, un vēl 200 cilvēku uzņēmuma administrācijā. Arī šo cilvēku esamība uzņēmuma štatos nav acīm redzama aplamība vai ļaunprātība. Ja metāla kausēšana atkal atsāktos, tad gan metāllūžņu pārdevēji, gan metāla pircēji uzņēmumam būs jāmeklē pa puspasauli. Būtu aplami atsākt metāla kausēšanu, ja uzņēmumā jau nestrādātu pasaules metāla tirgū kompetenti cilvēki. Nedrīkst kausēt metālu un cerēt, ka tā pārdošanu nokārtos pirmais pa rokai pagadījies Liepājas bezdarbnieks, ja viņu pieņems darbā un aizsūtīs pārdot Liepājas produkciju, piemēram, Marokā.
Uzņēmuma īpašnieki jau jūnija sākumā solīja līdz mēneša beigām nākt klajā ar biznesa plānu, no kura cilvēki saprastu, kam būs un kam nebūs darba KVV Liepājas metalurgs. Kopš tā laika viņi vismaz publiski Latvijā nav manīti. Publiskais vēstījums Latvijas amatpersonām droši vien nosūtīts ar cerību vismaz līdz rudenim iegūt atbildes, kas bija solītas jūnijā.
KVV Liepājas metalurgs jaunā biznesa plāna prezentācija tika solīta ne avīzēm, bet Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola vakar atzina, ka nekādu biznesa plānu ministrija nav saņēmusi. «Viņi to solīja diezgan sen. Bet ar varu mīļš nebūsi,» situāciju skaidroja ministre.
Tagadējie notikumi Liepājā atgādina par daudziem paredzējumiem, ka Liepājas metalurga ražotņu izpārdošana neko labu nedos. Piemēram, pēc tam, kad uzņēmuma administrators Haralds Velmers nosauca divus atlasītos pretendentus uz uzņēmuma mantas pirkšanu, Neatkarīgā 2014. gada 1. septembrī atzina, ka «Latvijas lieluzņēmuma Liepājas metalurgs iespējamie pircēji vismaz internetā atstāj nožēlojamu iespaidu». No diviem pretendentiem priekšroka tika dota Ukrainas KVV Group, kuras iniciāļi tagad iekļauti Liepājas metalurga nosaukumā. «Ja izvēle būtu jāizdara tagad, tad tā droši vien būtu tāda pati,» Neatkarīgajai vakar teica H. Velmers. Viņš taču varēja salīdzināt tikai iesniegtos dokumentus, bet no tiem izrietējis, ka KVV Group var uzņemties lielākas saistības nekā Luksemburgā reģistrētā United Group, kuru personificēja Krievijas miljonārs Igors Šamiss.
Pērnruden ļoti pārliecinošs izklausījās arī publiskais stāsts par ukraiņu uzņēmējiem, kurus karš izdzinis no Doņeckas, kuri pārceļ savu uzņēmumu uz Latviju un kuri parādīsies Liepājā bez viesstrādniekiem, bet toties ar Ukrainā savāktiem metāllūžņiem. Savu ticību šādam risinājumam tūlīt pasteidzās izteikt gan toreizējais Valsts prezidents, gan Laimdotas Straujumas iepriekšējā valdība, kas iepina šo stāstu 12. Saeimas vēlēšanu kampaņā. Vēlētāji patiešām tika uz brīdi uzmundrināti, bet jau ap gadumiju nebija noslēpjama atšķirība starp solīto un reālo uzņēmuma darbības atjaunošanas grafiku. Kopš tā laika sliktu ziņu no KVV Liepājas metalurgs ir bijis vairāk nekā labu ziņu.