Eco Baltia grupa uzsāk atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecību

Šodien tas vēl ir plašs būvlaukums tiešā Liepājas RAS apsaimniekotā atkritumu poligona Ķīvītes tuvumā, bet jau novembrī šeit sāksies aktīva un efektīva sadzīves atkritumu šķirošana © F64

Lai arī Latvijas sabiedrība palēnām pievēršas atkritumu šķirošanai mājās, vēl arvien lielākā daļa atkritumu tiek savākti nešķiroti. Apzinoties, ka atkritumi ir ievērojams resursu avots, Eco Baltia grupas uzņēmums SIA Eko Kurzeme uzsāk jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību Grobiņas novada sadzīves atkritumu poligonā Ķīvītes. Rūpnīcā tiks pāršķiroti Liepājā un tai piegulošajās teritorijās savāktie sadzīves atkritumi – apmēram astoņi tūkstoši tonnu gadā.

Trešdien Grobiņas novada izvietotā atkritumu poligona Ķīvītes teritorijā, ko apsaimnieko Liepājas RAS, Eko Kurzemes virzītā projekta atkritumu šķirošanas rūpnīcas pamatos tika iebetonēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī tās dienas laikraksts un Latvijas eiro zīmes, lai nākotnei paliek vēstījums par to, kādi mēs esam šodien un kāds ir mūsu ieguldījums rītdienai.

Novembrī sāks šķirot

Projekta realizācijai Eco Baltia grupa piesaistījusi ES Kohēzijas fonda finansējumu 1,28 miljonu eiro, pārējās izmaksas – 1,95 miljonus – sedz grupas uzņēmums un rūpnīcas apsaimniekotājs Eko Kurzeme. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 3,2 miljonu eiro apjomā. Jauno rūpnīcu plānots pabeigt jau šā gada novembrī, un jau līdz gada beigām tā ar pilnu jaudu uzsāks savu darbu. Ņemot vērā, ka jaunā rūpnīca vietējiem iedzīvotājiem spēs nodrošināt ap 20 jaunu darba vietu, tā labvēlīgi ietekmēs arī visa novada ekonomiku.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simonovičs teic: «Mūsu uzņēmuma misija ir atrast vērtību katrā lietā. Šis ir projekts, kas pierādīs, ka atkritumos ir daudz vērtīga – resursi, ko var pārstrādāt, un atkal iegūt daudz noderīgu lietu. Paralēli šā projekta realizācijai pilsētā esam uzlikuši daudz atkritumu šķirošanas konteineru un redzam, ka cilvēki šim procesam ir atsaucīgi. Mans lūgums ir īpaši pievērst uzmanību stikla dalītajai savākšanai, jo, neskatoties uz mūsdienīgajām tehnoloģijām, kas tiks ieviestas šajā rūpnīcā, stiklu atšķirot būs ļoti grūti.»

Sadzīves atkritumu šķirošanas laikā tiks iegūti dažādi resursi: RDF, ko var sadedzināt un iegūt enerģiju; kā arī visiem zināmās otrreizējās izejvielas – papīrs, kartons, minerālie inertie materiāli, krāsainais un melnais metāls, četru veidu plastmasa, ko tālāk var nodot pārstrādei, tostarp Eco Baltia grupas ietvaros strādājošajos uzņēmumos.

Jaunajā rūpnīcā tiek ieviestas mūsdienīgas tehnoloģijas, tostarp pagaidām Latvijā pirmais optiskais šķirotājs, kas ar gaismas staru palīdzību spēj noteikt četru dažādu veidu plastmasas un tālāk ar gaisa plūsmu tās sadalīt pa frakcijām. Šāda tehnoloģija būtiski samazina vajadzību pēc maz kvalificētā darbaspēka.

«Mēs šajā reģionā strādājam jau daudzus gadus, un šis ir solis uz to, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi Latvijā spētu nodrošināt pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – sākot no to savākšanas, līdz pārstrādei un jaunu produktu izgatavošanai,» uzsver Eko Kurzeme izpilddirektors Andris Karlsons.

Kaspars Gerhards: atkritumi ir iespēja

Atkritumu apjoms Eiropā vidēji pieaug par 5% gadā. Latvijā kopējais atkritumu apjoms gadā sastāda 1 miljonu  800 tūkstošus tonnu, bet pārstrādāti tiek tikai 28 tūkstoši tonnu. Līdz 2020. gadam mūsu mērķis ir pārstrādāt vismaz pusi no kopējā atkritumu daudzuma. «Atkritumi nav tikai drauds, bet iespēja. Atkritumu šķirošana ir pirmais solis pretī to pārstrādei, jo parasti par atkritumiem mēs domājam kā par kaut ko lieku un nevajadzīgu, taču, sašķiroti un pārstrādāti, tie var kļūt par izmantojamu resursu. Pasaulē dažādu izejvielu pieejamība mazinās un ražotāji aizvien domā, kā optimizēt produktu izmaksas – otrreizējās izejvielas var risināt abas šīs problēmas. Vides un reģionālās attīstības ministrija vienmēr ir atbalstījusi un atbalstīs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu, tajā skaitā atkritumu pārstrādi, tāpēc šajā ES finanšu plānošanas periodā atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumu izveidei ir atvēlēts salīdzinoši daudz līdzekļu. Novēlu komersantiem aktīvi iesaistīties līdzekļu apguvē un visiem kopā mums novēlu, lai mūsu mērķi piepildās un atkritumi nonāk atpakaļ ekonomikā,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais