Sigulda kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kur sašķirotajiem atkritumiem paredzētie konteineri ir ierakti zemē.
Jaunā veida konteineri neprasa nekādas jaunas iemaņas un zināšanas no cilvēkiem, lai viņi spētu konteinerus piepildīt. Tiem palikusi arī virszemes daļa tādā augstumā, kādā tā mēdz būt dažnedažādu konstrukciju konteineriem, kādus Latvijas iedzīvotāji iepazinuši gan savā valstī, gan ārzemēs. Palicis spēkā princips likt stiklu zaļā un plastmasu – dzeltenā konteinerā, pat ja tagadējā izpildījumā konteineru korpusi pēc krāsām neatšķiras. Zaļš vai dzeltens ir katra konteinera vāks un citas pazīšanās zīmes, tāpēc konteinerus netīšām sajaukt diez vai ir iespējams. Cita lieta, ka cilvēki tīšām pastrādā dažādas nejēdzības ar atkritumiem. Atkritumu savācējiem nākas pacensties un veidot tādas atveres konteineru piepildīšanai, lai apgrūtinātu tajos iestūķēt priekšmetus un materiālus, kam attiecīgais konteiners nav domāts.
Konteinera jaunās konstrukcijas pamatideja ir tā tilpuma trīskāršošana no 1,1 kubikmetra līdz 3 kubikmetriem, tajā pašā laikā aizņemot mazāku zemes platību. Zemes ietaupījums būtu aktuālāks Rīgai nekā Siguldai, kur atkal sava specifika. «Man zvana no domes un jautā, kāpēc mēs neiztukšojam konteinerus, bet mēs taču jau šodien iztukšojām,» stāsta Siguldas vides apsaimniekošanas uzņēmuma Jumis direktors Edgars Mūrnieks. Tomēr viena kubikmetra ietilpības konteineri patiešām ir atkal pilni, ko panākuši ne tik daudz siguldieši, cik tūristi no valstīm, kur iztukšotas plastmasas pudeles nav pieņemts izmest pa braucoša automobiļa logu. Nē, cilvēki ir spējīgi tās saplacināt un vest sev līdzi tik ilgi, līdz atrod viņu priekšstatiem atbilstošu vietu pudeļu nodošanai atkritumos. Sigulda jau vairākus gadus spēj nodrošināt šādas vietas, bet kopš pagājušās nedēļas tas tiek darīts atbilstoši visaugstākajiem Eiropas standartiem. «Konteineru nomaiņa neizceļas ar elpu aizraujošu ieguldījumu apjomu, bet ar efektu Latvijas tēla uzlabošanā,» skaidro atkritumu vākšanas un pārstrādes lieluzņēmuma Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Arī Jumis ir iekļāvies šajā grupā. Līdz ar to nav ne mazāko šaubu, ka cilvēku sašķirotie atkritumi patiešām nonāks līdz pārstrādei.
Konteineru nomaiņas izmaksas ir bijušas 48 991 eiro, no kuriem 19 644 eiro apmaksājis ES Kohēzijas fonds. Siguldas gadījums kalpo par attaisnojumu Latvijas valsts iestāžu dažādi vērtējamam lēmumam atteikties no plastmasas pudeļu depozītmaksas sistēmas ieviešanas un atbrīvojušos naudu novirzīt jau pierastās atkritumu dalītās vākšanas sistēmas uzlabošanai. Gaidāmie rezultāti ir tādi, ka patiešām tīrākas kļūst daudzas apdzīvotas vietas Latvijā, izņemot Rīgu, par ko atsevišķs bēdu stāsts, taču mežs starp Rīgu un Siguldu turpinās pārvērsties par tukšo pudeļu izgāztuvi. Depozītu sistēmas ieviešana dotu cerības, ka pudeļu pircēji vai nu pacentīsies atgūt deponēto naudu paši, vai atvēlēs to izdarīt izmesto pudeļu uzlasītājiem. Tagad šādu cerību nav, bet toties ir nauda, par kuru savākt tādus atkritumus, kādiem nav vietas dalītās vākšanas konteineros. Šīs problēmas Neatkarīgā jau pieminēja 25. maijā saistībā ar Eco Baltia grupa un personīgi M. Simanoviča iniciēto kampaņu Pieķer būvgružotāju! Tālāk avīze aprakstīja nelegālas izgāztuves likvidēšanu Spilves lidostas teritorijā, kur būvgruži atradās juku jukām ar lielizmēra sadzīves atkritumiem. Liela daļa no tiem vidē nenonāktu, ja visur cilvēkiem būtu tādas iespējas bez maksas atdot atkritumu savācējiem savus vecos televizorus un ledusskapjus, dīvānus un autoriepas. «Pie mums tas viss ir iespējams kopš 2013. gada, bet apkalpot spējam tikai pie mums deklarētos iedzīvotājus,» stāsta Siguldas novada izpilddirektore Jeļena Zarandija.
Dalīto atkritumu savākšanas pazemes konteineri:
Savāktie atkritumi nonāks Eco Baltia grupa uzņēmumos: