Pirms trim gadiem Jelgavas pievārtē uzbūvētajā Latvijas piena rūpnīcā ieguldīti arī apmēram 600 zemnieku kopīgi sakrātie 1,85 miljoni eiro un cerības, ka pašiem sava piena rūpnīca ļaus būt saražotā saimniekiem. Arī valsts šo ieceri atbalstīja, sniedzot galvojumu par 7,1 miljonu eiro. Taču pirms gada kopā saimniekošana izrādījās par sarežģītu vienam no dibinātājiem – kooperatīvam Piena partneri, kas pameta Latvijas pienu. Savukārt šobrīd iespēju pārdot savas daļas apsver lielākais uzņēmuma akcionārs Trikāta KS.
Pirms vairākiem gadiem zemnieki tik ļoti sapņoja par savu piena rūpnīcu, ka atvēlēja daļu savas piena naudas šīs ieceres īstenošanai. Piemēram, Trikātas KS piena lopkopji rūpnīcas būvniecībai un iekārtu iegādei atvēlēja vienu santīmu (1,4 eirocentus) no samaksas par katru litru piena. Tobrīd zemnieki bija gatavi vienoties cēla mērķa labā.
Pirmajā pilnajā rūpnīcas darbības gadā – 2013. gadā – Latvijas piens apgrozīja 37 miljonus eiro un nopelnīja 823 804 eiro. Taču pagājušais gads uzņēmumam bija daudz smagāks – apgrozījums samazinājās līdz 28 miljoniem eiro un peļņas vietā, visticamāk, būs zaudējumi. Savstarpējo nesaskaņu dēļ pagājušā gada vidū Latvijas pienu pameta viens no dibinātājiem – Piena partneri. Tajā pašā laikā lauksaimniecības kooperatīvi LATRAPS un VAKS saskatīja perspektīvas piena rūpnīcas attīstībā un pievienojās piena zemniekiem. Šogad arī Trikāta KS, kurai pieder uzņēmuma kontrolpakete, sāka prātot par savu daļu pārdošanu. Iemesls – rūpnīcas Latvijas piens parāds kooperatīvam, kas, pēc kooperatīva vadītāja Ulda Krievāra teiktā, ir sakrājies līdz trim miljoniem eiro. Tāpēc Trikāta KS nav varējusi korekti norēķināties ar saviem zemniekiem, kā dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas Valmieras rajona tiesā ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS.
Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atzīst, ka pērn tiešām ir veidojies parāds par pienu, jo uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc, pēc viņas domām, ir «nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam».
Vakar Latvijas piens un akcionāri mēģināja vienoties par turpmāko darbību – Latvijas piens iesniedza savus priekšlikumus parāda atmaksai, un Trikāta KS tos pieņēma izskatīšanai. Pēc neoficiālas informācijas, kā ķīla parāda nomaksai piedāvāts zīmols Trikāta, kas pašlaik ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro. Ja atceramies, Latvijā savulaik arī tika ieķīlāts nacionāls zīmols – airBaltic.
Vakar LATRAPS arī atkārtoti iesniedza savu priekšlikumu Trikātas KS daļu atpirkšanai. LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie Trikātas KS daļu pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas.
Kopš aprīļa Trikāta KS pienu rūpnīcai piegādā neregulāri un mazākā apjomā nekā iepriekš, bet jūnijā to vispār pārtrauca darīt, Neatkarīgajai stāstīja Latvijas piena pārstāve Rita Voronkova.
Tomēr, neskatoties uz uzņēmumā valdošo saspringto gaisotni, piena rūpnīca Jelgavā turpina strādāt. Tiesa, drīzāk tipinot, nekā lēkšojot. Tomēr uzņēmuma vadītāja A. Skudra cer, ka šogad apgrozījumu izdosies noturēt pagājušā gada līmenī. Cerības vieš fakts, ka šogad atklāts eksports uz Grieķiju, Serbiju un Bulgāriju, saņemot atkārtotus pasūtījumus. Nosūtīts pirmais pasūtījums uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Turpinās sarunas ar dažādiem klientiem dažādās pasaules valstīs. 2014. gadā Latvijas piens saražoja 2050 tonnu siera, 2015. gadā plānots saražot 5500 tonnu siera.
Latvijas piens ir viens no retajiem privātajiem uzņēmumiem, kas saņēmis valsts galvojumu. Valsts kontrole, izvērtējot valsts galvojuma piešķiršanu Latvijas pienam, 2013. gadā atzina, ka šis ir projekts ar visai augstu riska pakāpi. Tiesa, no 7,1 miljona eiro, par ko valsts galvoja 2011. gadā, galvojuma summa šobrīd ir sarukusi līdz pieciem miljoniem eiro.
VIEDOKLIS
Anita Skudra, Latvijas piena valdes priekšsēdētāja:
– 2014. gada neauditētie rezultāti liecina, ka Latvijas piens strādājis ar 28,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir būtiski mazāks, salīdzinot ar 2013. gadu. Tas skaidrojams ar faktu, ka 2013. gadā uzņēmums koncentrējās uz industriālo produktu ražošanu, kam pirmskrīzes situācijā bija augsta cena biržā. 2014. gadā, kad situācija piena nozarē mainījās, nācās atzīt, ka šī koncentrēšanās uz viena veida produktu ražošanu ir kļūda, un mainīt attīstības stratēģiju. Latvijas pienam 2014. gada otrajā pusē īsā laikā izdevās pārfokusēt ražošanu uz daudz augstākas pievienotās vērtības produkta – siera – ražošanu. 2014. gada nogalē izdevās dubultot zīmola Trikāta sieru ražošanu un uzsākt eksportu uz jaunu tirgu – Zviedriju un vēlāk arī Somiju. Mērķtiecīgi attīstot šo eksporta tirgu, Latvijas piens šobrīd jau 1/3 no saražotā siera mēnesī eksportē uz Skandināviju. 2014. gada beigās, izprotot krīzes ietekmi uz nozari kopumā, uzņēmums veica rūpīgu sagatavošanos nākamajam periodam – optimizēja ražošanu, samazinot nevajadzīgos posteņus, ieviešot jaunus instrumentus, kas palīdz sekot finanšu plūsmai, kā arī rūpīgi pārskatot ražošanas plānošanu, to pielāgojot katras dienas situācijai.