Lielais dzintars novirzīs pilsētas centra koordinātas

Portāls nra.lv, Dace Ezera, speciāli Neatkarīgajai schedule22.jūl 2015

Vēl Liepājas slavenākajā un dižākajā jaunbūvē – Lielajā dzintarā – norit iekārtošanas dar bi, bet pavisam drīz, jau rudenī tas savus apmeklētājus priecēs ar skaistiem koncertiem. Tur pārcelsies arī Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskola un Liepājas simfoniskais orķestris © Aivis PUISīTIS, speciāli Neatkarīgajai

Rudenī Liepājā durvis vērs jaunā koncertzāle Lielais dzintars. Tās aizsākums saistās ar 2003. gadu, kad izsludināts pirmais skiču projekts. Bijuši dažādi attīstības posmi, tomēr finansējuma krīzes dēļ pilsēta veikusi korekcijas, lūdzot samazināt esošo projektu budžeta ietvaros. Taču tagad koncertzāles aprises liecina, ka būvniecības beigu termiņš ir tuvu. Koncertzāles valdes locekle Baiba Bože ir pārliecināta, ka nu pilsētas centrs no Rožu laukuma pārcelsies uz Lielo dzintaru.

Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003. gadā, kad toreizējais Liepājas simfoniskā orķestra vadītājs Imants Resnis kopā ar Liepājas domi un Latvijas Arhitektu savienību izsludināja skiču projektu konkursu koncertzālei. Tajā uzvarēja austriešu arhitekts Folkers Gīnke ar darbu Pilsētas cilpa, kuram vēlāk tika dots nosaukums Lielais dzintars. Pamatakmens tika likts 2013. gada 4. oktobrī, un 2014. gada 30. augustā jau bija spāru svētki. «Patiesībā celtniecības tempi šobrīd ir ļoti strauji, būtiska ir katra diena, ne tikai nedēļa vai mēnesis. Tiek paveikts apjomīgs darbs,» stāsta B. Bože.

Var sekot līdzi virtuāli

Galvenais ģenerāluzņēmējs ir SIA Merks, kurš strādā sadarbībā ar vairākiem apakšuzņēmumiem. Tie ir gan Liepājas, gan Latvijas mēroga, gan starptautiski uzņēmumi. Ikviens interesents kopš pamatakmens ielikšanas var sekot līdzi, kā notiek būvniecības darbi, vietnē www.liepaja.lv. «Koncertzālē liela uzmanība pievērsta akustiskajiem risinājumiem, ir izbūvēta skatuves augšējā mašinērija lielajai zālei. Tos darbus iedzīvotāji, garām ejot koncertzālei, neievēro, bet tie notiek. Tie ir vieni no būtiskākajiem šādai koncertzālei. Tos veic austriešu kompānija Waagner Biro. Akustiķis savukārt ir no Vācijas – profesors Karls Heincs Millers (MüllerBBM GmbH), kura pūrā ir daudz akustiska mēroga darbu visā pasaulē – gan skatuvju rekonstrukcijas, gan jaunu skatuvju akustiskā izveide,» stāsta Lielā dzintara pārstāve.

Koncertzāles kopējais finansējums ir apmēram 30 miljoni eiro, un no tiem daļu sedz Eiropas Savienības struktūrfondi, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, bet daļu – pašvaldība. «Eiropas Savienības līdzfinansējums, protams, uzliek savas saistības. Būvniecības procesā strikti jāievēro iesniegtie un apstiprinātie risinājumi, tāmes un skiču projekti. Nu ir palicis pavisam nedaudz, līdz Lielais dzintars sāks savu ceļu pie skatītājiem un klausītājiem. Jau šoruden plānota vērienīga koncertzāles atklāšanas programma, kas noslēgsies 31. decembrī. Biļetes uz vairumu pasākumu jau ir pieejamas. 1. septembris ir datums, kad uz jauno mājvietu pārcelsies Liepājas simfoniskais orķestris un daļa Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas,» pastāsta B. Bože.

Atklās divus mēnešus

Lielā dzintara atklāšana norisināsies divu mēnešu garumā. «Tas varbūt ir neierastāk Latvijas kontekstā, bet mēs esam sapratuši, ka gribam dot ikvienam interesentam iespēju būt klāt šajos svētkos kopā ar mums. Lielajā zālē ir diezgan liela kapacitāte – 1000 sēdvietu plus 128 koristu vai skatītāju papildu sēdvietas. Koncertzālē būs arī kamerzāle ar labu akustiku un 200 sēdvietām. Interesanta norises vieta būs eksperimentālā skatuve. Tā būs platforma ar 150 maināmām sēdvietām, kur notiks dažāda veida pasākumi – laikmetīgā deja un mazas formas teātri. Zāļu transformācija un piedāvājums būs plašs,» skaidro valdes locekle.

Ir plānots, ka katru nedēļu notiks vērienīgi, lieli dažāda žanra koncerti. Koncertbiļešu cenas būs pieejamas dažāda līmeņa skatītājiem. «Šobrīd satiekamies ar tādu maldinošu priekšstatu, ka tur notiks tikai elitāri, augstas mākslas koncerti. Tas, protams, nav slikti, ka mēs kvalitātes latiņu esam uzlikuši tik augstu. Bet mēs noteikti atklāšanā iezīmēsim dažādus žanrus. Cilvēku ir daudz, un gaumes mēdz atšķirties,» stāsta B. Bože. «Atklāšanā būs gan klasisks simfoniskās mūzikas koncerts, bet būs arī opermūzikas žanra koncerti, vērienīgi populārās mūzikas koncerti. Tiks aicināti viesmākslinieki ne tikai no Latvijas,» nākotnes aprises ieskicē liepājniece. Ir jau zināms, kādi mākslinieki uzstāsies, bet pagaidām tas esot noslēpums. Ar liela mēroga zvaigznēm līgumi tiek noslēgti gadu vai pusotrus iepriekš.

Kļūs par magnētu

«Izsludinājām konkursu uz jurista amatu un mārketinga pārdošanas daļas vadītāja vietu. Pieteicās vairāk nekā 30 pretendentu uz katru vietu. Novērojām tendenci, ka bija vairāki liepājnieki, kuri ieguvuši pieredzi gan galvaspilsētā Rīgā, gan citās pilsētās, un daži no viņiem pastrādājuši arī starptautiskajā vidē un ar šo jauno projektu izsaka vēlmi atgriezties Liepājā,» interesanto iezīmi ieskicē B. Bože. Pēc viņas domām, pilsēta līdz ar Lielo dzintaru iegūst pavisam citus vaibstus, un pilsētas centrālā teritorija ar jauno būvi iezīmējas citāda nekā līdz šim. «Mums tā vēsturiski līdz šim šķita, ka pilsētas vēsturiskā centra teritorija ir Rožu laukums un daļa ap Latviešu biedrības namu un Liepājas universitāti. Tagad šķiet, ka centrs varētu pārbīdīties uz Lielā dzintara pusi. Ar kolēģiem un sadarbības partneriem esam jau runājuši, ka Lielais dzintars, pēc mūsu domām, kļūs par magnētu, pievilinās dažādus māksliniekus, tāpēc tiks izveidota infrastruktūra, lai viņi varētu te uzstāties ar augstvērtīgiem mūzikas un mākslas piedāvājumiem. Galvaspilsētā šobrīd akustiskas koncertzāles vieta ir aktuāla, bet atsevišķos reģionos mēs jau esam tādas uzbūvējuši. Tāda ir Rēzeknē un Cēsīs, šobrīd top Liepājā. Liepājniekiem un pilsētas viesiem es novēlētu baudīt ne tikai pilsētas burvīgo šarmu un sajūtas pie jūras vai parkā, bet arī koncertzāles sniegtos koncertus,» aicina B. Bože.

Projekta posmi