Vai mazs ražotājs var izdzīvot ar nelielu vīna ražotni, konservu cehu un pāris darbiniekiem? Latvijas mazākās pilsētiņas Durbes iedzīvotāja Evija Kopštāle ir pierādījusi, ka var gan. Viņa atzīst – viegli nav, bet, ja iespējams paņemt no zemes to, ko tā dod, tad kāpēc nerīkoties un nepārdot dabas veltes? Tagad Durbē ir neliels pārstrādes cehs, kurā gatavo produkciju no vietējiem dārzeņiem, augļiem un ogām.
E. Kopštāle ir SIA Durbes vīni saimniece, pēc izglītības – pārtikas rūpniecības inženiere. Viņas ražotnē no decembra līdz maijam nepilnu slodzi strādā divi cilvēki, bet vasaras mēnešos gan jāalgo vēl kāds. Pilsētiņā, kurā dzīvo tikai ap pussimts iedzīvotāju, nav slikti saņemt minimālo algu par nepilnas slodzes darbu. Lielākais noiets produkcijai, protams, esot Rīgā, jo durbenieki ziemas krājumus gatavo paši, viņi konservus un ievārījumus nepirks. E. Kopštāle atzīstas, ka ražotni paplašināt nevēlas, jo birokrātiskās prasības nereti esot tik drakoniskas, ka jāapsver, vai samaksāt sev mēneša algu vai nopirkt kārtējo nepieciešamo ierīci, kas ražotnē jāuzstāda saskaņā ar dažādajiem noteikumiem. Tagad viņa priecājas, ka neļāvās trekno gadu eiforijai, nepaņēma kredītu un nepaplašināja ražotni. Kaut arī pieprasījuma dēļ salātus un konservus varētu ražot vairāk nekā pašlaik, kopumā pieprasījums Latvijā ir krities. Ja nāktos atdot bankai aizlienēto naudu, nelielajai ražotnei klātos smagi.
Biznesa riski ir jāsadala, uzskata uzņēmēja. Tāpēc ar preču zīmi Durbes veltes tiek ražoti augļu, ogu, dārzeņu konservi un mājas vīni. Lietā liek visu, kas izaug pašu saimniecībā, un nedaudz iepērk no kaimiņiem – aronijas, upenes, pienenes, ābolus, jāņogas, tomātus, kabačus, cukīni, gurķus, ķirbjus. E. Kopštāle saka – konservu tirgū ielauzties bijis visgrūtāk un konservus gatavot ir sarežģītāk. Mazam ražotājam viss ir roku darbs, tāpēc jāapzinās, ka ar kvantitāti pelnīt nevarēs. Atliek kvalitāte, un, piemēram, Durbes gurķi esot izpirkti ļoti ātri. Vēlā pavasarī tikpat kā nekas no ziemā saražotā nav atlicis, bet mazu uzņēmumu tāda situācija apmierina – pārdots tiek viss, kas saražots. Turklāt operatīvāk iespējams izmēģināt jaunas receptes un reaģēt uz pircēju gaumi. Turklāt Durbē gatavotie konservi ir bez e-vielām. Gadās, ka kādu produktu atdarinot citi ražotāji. E. Kopštālei tā gadījies ar cukīni salātiem. Veikalu plauktos parādījies stipri līdzīgs produkts. Viņa to uzskata par atzinību savai receptei – tātad sanācis labi.
Vīna ražošana ir ļoti birokratizēta, tomēr E. Kopštāle no tās negrasās atteikties. Šogad vīna darīšanai savākti 250 kilogrami pieneņu. Ellīgs darbs. Pati vīndare strādā vairāk nekā viņas algotie darbinieki, pieneņu laikā viņa trīs dienas gulējusi vien dažas stundas, jo ziedus jāpagūst ievākt ziedēšanas sākumā dažu dienu laikā. Ražotnē top vairāk nekā 10 veidu vīni un joprojām ražo arī Evijas vectēva mantojumā atstātais 40 gadus vecais vīna koks – gadā sanākot novākt 300 kilogramu vīnogu.