Jaunu zivju bojāeja Šlokenbekas ezerā nav novērota

© NTZ.lv

Jaunu zivju bojāeja Šlokenbekas ezerā nav novērota, aģentūrai LETA apliecināja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.

Viņa norādīja, ka situācija ezerā kopš vakardienas nav pasliktinājusies, turklāt nav novērota arī jaunu zivju bojāeja. "Tāpat bojāgājušas zivis nav arī Valguma ezerā," sacīja Ņikitina.

Līdzīgu novērojumu aģentūrai LETA pauda arī Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs, kurš skaidroja, ka situācija ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, sākusi nedaudz uzlaboties, taču joprojām nepieciešams ieguldīt lielu darbu, lai tiktu atjaunota ezera ekosistēma.

Runājot par zivju slāpšanu, kuras dēļ Tukumā izsludināts ārkārtas stāvoklis, Volfs norādīja, ka situācija uzlabojas, taču "ne tik ātri, kā mēs to vēlētos". Tāpat Volfs skaidroja, ka attīrīšanas iekārtas pašlaik strādā ar pilnu jaudu un tiek darīts viss iespējamais, lai ieaudzētu dūņas. Iegādāti arī papildus kompresori, lai ūdeni bagātinātu ar skābekli. Attīrīšanas iekārtas patlaban, pie esošā noslogojuma, spēj attīrīt 80% notekūdeņus, tādēļ ļoti esot būtiski samazināt notekūdeņu piesārņojumu.

"Saņemtas arī ziņas par makšķerniekiem, kuri joprojām no ezera velk ārā dzīvas zivis," viņš sacīja.

Tikmēr AS "Tukuma piens" pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA lakoniski norādīja jau iepriekš pausto, ka uzņēmums nesniegs komentārus par vides piesārņojuma problēmu, līdz būs zināmi analīžu rezultāti.

Jau ziņots, ka šodien sācies ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās "Tīle" un Slocenes upē noteiktais ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja vakar vakarā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura pēdējo dienu laikā izceltas jau četras tonnas beigtu zivju.

Ārkārtas situācijas laikā ir noteikti ierobežojumi Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi. Tukuma novada iedzīvotājiem ar šo lēmumu nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Lai Tukuma attīrīšanas iekārtas ātrāk atgūtos, pat būtu nepieciešams palielināt sadzīves notekūdeņu daudzumu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tukuma novada domē, piektdienas vakarā pieņemtais lēmums paredz Tukuma pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, kas tiek piegādāti no lielākajiem uzņēmumiem - AS "Tukuma piens" un SIA "Puratos Latvia" - par 30% samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.

Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas Dzirnavu ezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais