Līgatnes dabas takas šogad svin 40. gadskārtu. Zvērkope Velga Vītola priecājas, ka svinības notiek ar vērienu – dzīvnieki viens pēc otra pasaulē laiduši mazuļus, pēc remonta atvērts 22 metrus augstais skatu tornis, iekārtots bērnu rotaļu laukums, uzstādīti 30 soliņi un vēl plānots izveidot pastaigu laipu krietnu spīdi virs zemes. Šodien, 10. jūlijā, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Vērmanes dārzā notiks vides darbnīca, kas veltīta Līgatnes dabas takām.
Pašā Pūpolsvētdienā mežacūku mammai Mūsai atskrējuši divi sivēntiņi Pūpols un Purene. Līgatnē tas ir liels notikums, jo kopš pastāv dabas takas, mežacūkas bērnus pasaulē nav laidušas. Pūpols aus kājas uz citām mājām, jo sprigans kuilītis allaž tiek gaidīts citos zoodārzos un dabas parkos, bet Purene paliks Līgatnē. Šogad piedzimuši arī lapsēni, bet pērn dvīņi sadzimuši divām aļņu mammām.
Lāči Miks un Puika aizvadītajā gadā saņēmuši jaunu voljeru, bet lūši šogad – jaunu žogu. Viņas mīluļiem lāču zēniem jaunajā mītnē ir daudz vietas un liels baseins, kurā plunčāties, kamēr lāču mitekli uzkopj. Lai gan katram ir sava guļamistaba, lāču zēniem patīkot draudzīgi laisties miegā. Šogad starp Mika, Puikas un Ilzītes mājvietām paredzēts uzbūvēt pastaigu laipu. «Mums jau sen ir paredzēta laipa, lai invalīdi var uzbraukt un mammas ar ratiņiem,» saka V. Vītola. No putna lidojuma uz dzīvniekiem nevarēšot skatīties. «No putna lidojuma – nē. Man nepatīk, ja cilvēks uz dzīvniekiem skatās no liela augstuma un viņi, maziņi un sīki, rāpo pa apakšu. Vajag redzēt dzīvniekus dabiskā lielumā.» Tagad lāču puikas var aplūkot no pulksten 9 līdz 17, brīvdienās – līdz 18. «Tad viņi atrādās. Pie mums dzīvniekiem ir tiesības uzvesties brīvi, viņiem nav jāparādās cilvēkam no maza būrīša pēc pirmā pieprasījuma. Mēs šeit audzinām cilvēku, jo esam kļuvuši par patērētājiem. Iedomājamies – ja esam samaksājuši naudu, bet dzīvnieks tobrīd guļ, tad viņš jāpamodina. Es tad prasu: un kas tālāk, pēc jūsu domām, dzīvniekam jādara? Bet, ja cilvēki bijuši Līgatnē un saka – nav redzējuši lāci, tas nav iespējams. Nemākam skatīties,» noteic zvērkope.
V. Vītola priecājas, ka tagad apmeklētāji var uzkāpt arī skatu tornī un mazākie – izmēģināt spēkus rotaļu laukumā. Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā – Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Pirms gada to slēdza slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Par skatu torņa izveidi jāpateicas Gaujas Nacionālā parka pirmajam direktoram un Līgatnes dabas taku dibinātājam Gunāram Skribam. Nebūtu viņš uzkāpis eglē un ieraudzījis, cik lielisks skats paveras no augšas, nebūtu arī torņa.
Cilvēku Līgatnē netrūkst – ekskursantu, atpūtnieku, dabas vērotāju, saka V. Vītola. Viņa priecājas par tiem, kuri saprot dabu un neskrien pa galvu pa kaklu, un dzīvnieku apskatei mudina atvēlēt nevis pāris stundu, bet daudz vairāk. «Kad iet pa takām, vajag skatīties apkārt. Ir tik daudz vāverīšu, arī caunu var ieraudzīt. Ir dažādi dzeņi un dzilnas. Nevajag skatīties tikai zem kājām vai savā telefonā, kā tas tagad notiek. Esat atbraukuši uz mežu!»
Līgatnes dabas takas ir veidotas kopš 1975. gada, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām plašā teritorijā, kas maksimāli pietuvināta dzīvnieku dabiskajiem dzīves apstākļiem. Tiek īstenots arī sabiedrības izglītošanas darbs par dabas daudzveidības un dabas aizsardzības jautājumiem. To pēdējos divus gadus veic ilggadējā zvērkope Vītola.
Par Līgatnes dabas taku dzimšanas dienu jāuzskata 8. marts, kad pirms 40 gadiem no Kurzemes mežiem uz Līgatni tika atvesti pirmie taku iemītnieki – staltbrieži. Taču līgatnieši jubileju svin visu gadu. Līgatnes dabas takās skatāma brīvdabas interaktīva foto izstāde Līgatnes dabas takas toreiz un tagad, bet no 18. augusta Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma foto izstāde Līgatnes dabas takas toreiz un tagad. Jubilejas pasākumi turpināsies ar Sēņu dienām 5. septembrī un noslēgsies ar īpašu pasākumu 10. oktobrī.