Eka paipalas drīkst atkal audzēt putnus
Pēc 30 000 paipalu nokaušanas un pusmiljona olu iznīcināšanas Daugavpils novada uzņēmumam Eka paipalas atļauts atsākt saimniekošanu. Tas plāno tiesāties, lai piedzītu zaudējumus no Lietuvas uzņēmuma Kauno grūdai, kura ražotā barība, visticamāk, ir bijusi vainojama bīstamās antibiotikas klātbūtnē.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna stāstīja, ka atliekvielu kontroles programmas ietvaros noņemtajos uzņēmuma Eka paipalas paipalu olu paraugos tika konstatēta aizliegtās vielas hloramfenikola klātbūtne. Paraugs tika testēts akreditētā laboratorijā – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR. Nekavējoties tika veikta ārpusplāna pārbaude uzņēmumā, kuras laikā tika atkārtoti noņemti olu paraugi un arī putnu barības paraugi. Hloramfenikola klātbūtne tika konstatēta gan paipalu olu paraugos, gan Lietuvas uzņēmumā Kauno grūdai ražotajā putnu barībā, ar kuru dējējpaipalas tika barotas. Tika noņemti arī paralēlie paraugi, kurus uzņēmums nosūtīja testēšanai uz akreditētām laboratorijām citās valstīs, un hloramfenikola klātbūtne olās un barībā apstiprinājās. Balstoties uz oficiālās kontroles rezultātiem, uzņēmumam tika noteikts produkcijas realizācijas liegums, apturēta tajā jau uzkrāto olu izplatīšana, kā arī uzdots uzņēmumam atsaukt no tirdzniecības vietām realizācijai nosūtītās laika periodā no 27. marta līdz 31. maijam dētās paipalu olas un tās iznīcināt.
Pēc PVD stingrā lēmuma pārbaudēm uz neatkarīgām laboratorijām Polijā (Hamilton Poland) un Vācijā (LUFA–ITL) produkcijas paraugus nosūtīja arī uzņēmums. To slēdziens bijis nepārprotams – aizliegtā viela tajās netika konstatēta. Neizpratni rada fakts, kā dažādu laboratoriju slēdzieni var būt diametrāli pretēji. Neatkarīgās aptaujātie eksperti pieļauj – atšķirība rezultātos ir skaidrojama ar to, ka paraugi, kurus uzņēmums sūtīja uz Vāciju un Poliju, tika ņemti pēc tam, kad putnus vairs nebaroja ar Kauno grūdai barību, un tas vēlreiz netieši apliecina, ka, iespējams, tieši putnu barība vainojama antibiotiku klātbūtnē. Saskaņā ar uzņēmuma aplēsēm zaudējumi varētu būt 53 000 eiro.
Eka paipalām šobrīd ir atļauts atsākt olu ražošanu, kā arī ataudzēt vaislai paredzētos putnēnus, kuri iepriekš netika baroti ar Lietuvā ražoto barību.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bažījas, ka Kauno grūdai barību, iespējams, ir iegādājušies arī citi Latvijas lopkopības uzņēmumi. PVD par uzņēmuma Kauno grūdai barību ir informējis Lietuvas Valsts pārtikas un veterināro dienestu. «Papildus tam tiek organizētas pārbaudes barības izplatīšanas uzņēmumos. Vienā veikalā ir noņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, rezultātus vēl gaidām. Citā gadījumā konstatējām, ka attiecīgais barības veids vairs netiek tirgots,» Neatkarīgajai skaidroja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Daugavpils novada dome Eka paipalām sola palīdzību. 25. jūnija novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi vienojās par atbalsta sniegšanu uzņēmumam. SIA Eka paipalas savu darbību sāka 2012. gadā kā viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Daugavpils novada teritorijā, un tam līdz šim bija vislielākā paipalu ferma Latvijā. «Uzņēmumam ir nodarīti lieli zaudējumi, un esošā situācija apdraud Latgales programmas projektu. Vai vispār valstī pastāv kāds kompensācijas mehānisms, ja tiek atklāts, ka uzņēmums bija nepatiesi apsūdzēts? Uzņēmums, protams, var mēģināt tiesāties, bet jāņem vērā, ka tiesāties ar valsti ir ļoti sarežģīti,» uzsvēra Daugavpils pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika. Tā kā uzņēmums ir iesaistījies projektā Degradēto rūpniecisko teritoriju reģenerācija Daugavpils pilsētas, Daugavpils un Ilūkstes novadu teritorijās, pašvaldība ir noraizējusies, ka tā nedienas varētu ietekmēt vērienīgā projekta turpmāko virzību.