Latvijā uzbūvēts pirmais betona ceļš

Lai gan Latvijā ik gadu autoceļu atjaunošanā tiek ieguldīts vairāk nekā 100 miljoni eiro un vēl 30 miljoni eiro aiziet bedrīšu remontam, tomēr Latvijas ceļi sabrūk ātrāk nekā tos atjauno. Būvējot betona ceļus, izdotos ietaupīt vismaz 20%, arī ceļu remonts būtu jāveic retāk, uzskata cementa ražotājs Cemex.

Pēdējos divus gadus Cemex aktīvi strādājis, lai piemērotu betona ceļu būvēšanas tehnoloģiju Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Pērn Saldus novada karjerā Kūmas tapis pilotprojekts – valčbetona ceļš 500 metru garumā. Cemex valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels uzsvēra, ka gada laikā betona ceļā nav parādījušies bojājumi, lai gan tas ir izbūvēts vidē ar augstu gruntsūdens līmeni un pa šo ceļu ik dienas 500 reižu pārvietojas 40 tonnu smagas automašīnas.

Jauno ceļa posmu atbrauca aplūkot arī VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš atzina, ka Latvijai pagaidām nav pieredzes betona ceļu būvniecībā un nav zināms, kā šāds ceļš uzvedīsies Latvijas apstākļos. Latvijas Valsts ceļu Autoceļu kompetences centrs jau ir veicis pirmos mērījumus, un tie tiks turpināti arī nākotnē, solīja J. Lange.

Valčbetons ir ar veltni blīvēts betons, kura ieklāšanai tiek izmantota asfalta tehnika. Tā ir viena no priekšrocībām, ko uzsvēra Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics. Arī tas, ka izejmateriāli ir pieejami Latvijā un nav jāimportē bitumens un granīts, ir svarīgs arguments par labu šādu ceļu izveidei. Taču galvenais, ka šāda ceļa būve izmaksājot aptuveni par 20% lētāk nekā asfalta ceļš, turklāt tā kalpošanas laiks ir ievērojami ilgāks. Cemex speciālisti lēš, ka betona ceļa kalpošanas laiks ir aptuveni 20 gadu, turpretī asfalta ceļi ir jāremontē ik pēc 7–10 gadiem.

Tiesa, ātrgaitas šosejai uz betona ceļa vajadzētu klāt 3–4 cm biezu asfalta kārtu, lai nodrošinātu nevainojamu līdzenumu, taču arī šajā gadījumā remontu būtu mazāk nekā tradicionālajam asfalta ceļam, skaidroja Cemex betona ceļu tehnoloģiju koordinators Miķelis Edvards Bulmains.