Jēkabpils pakalpojumi audzē muskuļus

Jaunā tehnika ne tikai slauka un mazgā, bet ziemā tīra sniegu un kaisa ietves. Mašīna izpilda piecu līdz septiņu cilvēku darbu, skaidro Jānis Hauka © Ojārs Lūsis

Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, uzkopšanas ātrumu un uzņēmuma kapacitāti, SIA Jēkabpils pakalpojumi paplašina tehnikas parku. Tas dod iespēju sniegt ielu un teritorijas uzturēšanas pakalpojumus ne tikai pašvaldībai piederošajās platībās, bet arī slēgt līgumus ar juridiskām un privātām personām.

Mašīna aizvietos sētniekus

Šomēnes beidzot ir piegādāta firmas Rasco ražotā daudzfunkcionālā komunālās saimniecības mašīna, kuras kapacitāte aizvieto piecu līdz septiņu sētnieku roku darbu. Ar šo mašīnu iespējams veikt ielu, ietvju un laukumu slaucīšanu, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu mazgāšanu, bet ziemas periodā sniega tīrīšanu un kaisīšanu. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Hauka skaidro: «Pagājušajā gadā beidza darboties ES Sociālā fonda finansētā simtlatnieku programma. Vairākus gadus teritoriju uzkopšanā izmantojām programmā iesaistīto cilvēku darbaspēku, bet tagad ar mūsu pašu darbinieku spēkiem nepietiek. Iegādājoties šo mašīnu, mums nebūs nepieciešamības palielināt strādājošo skaitu.» Jāatzīmē, ka uzņēmuma pārziņā tiks nodotas papildus pašvaldībai piederošās platības, ko līdz šim uzkopa jau pieminētie simtlatnieki. Tāpēc cilvēkiem nav pamata uztraukties par darba vietas zaudēšanu, ja tas godprātīgi pilda uzticētos pienākumus.

Izvērtējot esošo kapacitāti un perspektīvo darbības paplašināšanas iespēju, uzņēmums plāno iegādāties vēl vienu traktortehnikas vienību, kas dos iespēju strādāt vēl ātrāk un efektīvāk.

Atkritumu apsaimniekošanas attīstību piebremzē

SIA Jēkabpils pakalpojumi pagājušajā gadā uzvarēja pašvaldības izsludinātajā konkursā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā. Taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkursa rezultātus neakceptēja. Patlaban tiek izstrādāts jauns konkursa nolikums, kurā jāparedz visi kritēriji, lai ieguvēji būtu visi – kā iedzīvotāji, tā atkritumu apsaimniekotāji – un vienlaikus tas atbilstu valsts likumdošanai un IUB noteiktajiem kritērijiem. Uzņēmuma vadītājs saka: «Kamēr nebūs īstas skaidrības par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, mēs esam piebremzējuši šīs nozares attīstību, tajā skaitā jaunas atkritumu izvešanas mašīnas iegādi.»

Tas gan nenozīmē, ka esošā līguma ietvaros atkritumu apsaimniekošanas jomas attīstībā nekas netiek darīts – pēc iedzīvotāju vai uzņēmēju pieprasījuma tiek uzstādīti dalīto atkritumu savākšanas konteineri – vairāk tas attiecas uz Jēkabpils novada teritoriju, jo esošais dalīto atkritumu savākšanas konteineru skaits pilsētā nodrošina pašreizējās vajadzības. Atkritumu dalīšanas nozīmi, pēc uzņēmuma aicinājuma, aktualizējuši arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni – sava žetonu vakara programmā viņi iekļāvuši pašu sagatavoto videoreklāmu par atkritumu dalīšanas nozīmi un iespējām.

Grantētās ielas ir kārtībā

Divus gadus aktualitāte Jēkabpilī ir grantēto ielu sakārtošana – rezultātā virskārta ir atjaunota 90% no kopējā grants seguma ielu kopgaruma. Jāteic gan, ka, līdz ar prioritāro grants segumu atjaunošanu, naudas mazāk palicis asfaltēšanas darbiem, taču, kā saka Hauka: «Avārijas bedres tiks saremontētas, kā arī uz saplaisājušā asfalta segām kritiskākajos posmos tiks uzklāta bituma un sīkšķembu kārta.»

Dzīvniekiem vajag mājas remontu

Pagājušajā gadā pašvaldība dzīvnieku patversmes vajadzībām nodevusi ēku, bet tai ir nepieciešams remonts, kura tāme ir 48 tūkstoši eiro. Daļu nepieciešamā finansējuma ir ziedojušas privātpersonas, par ko lielu «paldies» saka uzņēmuma vadītājs. Palielināt ikmēneša finansējumu, lai daļu līdzekļu varētu novirzīt ēkas remontam, sola arī pašvaldība, taču ar to vien būs par maz, lai ēku savestu kārtībā atbilstoši mūsdienu prasībām par dzīvnieku patversmēm. Jānis Hauka gan piebilst: «Dzīvniekiem pašiem ar esošo finansējumu pilnībā pietiek – viņi ir labi paēduši un aprūpēti, jo patversmes dzīvnieku kopēji ir fantastiski cilvēki un mīl dzīvniekus. Nauda mums nepieciešama tikai ēkas remontam.»



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais