Pagājušais gads Ošukalns uzņēmumu grupai bijis ļoti veiksmīgs – visās nozarēs kopumā apgūti 29,5 miljoni eiro, tajā skaitā ceļu būves nozares apgrozījums sasniedza 9,5 miljonus eiro, kas ir par 1 miljonu vairāk nekā 2013. gadā.
Vairāk stāsta Ošukalns grupas ceļu būves nozares vadītājs Ivars Joelis.
– Daudzas būvkompānijas sūdzas, ka līdz ar to, ka nav pieejams ES struktūrfondu finansējums, būvniekiem darba nav. Kā jums pagājušajā gadā izdevās tik pārliecinoši pārsniegt iepriekšējā gada rezultātus?
– Vislielākais objekts, kuru šobrīd vēl pabeidzam, ir Līvānu ielu rekonstrukcija. Projekts sastāvēja no četrām daļām ar kopējo līguma summu 4,5 miljoni eiro. Līdz ar šī projekta realizāciju Līvānos ir rekonstruētas vairāk nekā 10 ielas un ielu posmi. Līvāni līdzekļus piesaistīja no ES fondiem. Liels objekts, ar kopējo asfaltēto platību 5 hektāri, bija arī Gulbenē, kur pabeidzām Latgran ražotnes laukuma izbūvi.
– Kas šim gadam ir paredzēts?
– Jau šopavasar esam paguvuši rekonstruēt Daugavpils centrālās maģistrāles – 18. novembra krastmalas posmu. Jāatzīmē, ka ievērojami lielu darbu apjomu paveicām mēneša laikā, tas gan bija izaicinājums, bet mēs pierādījām, ka, pareizi organizējot darbu, tas ir iespējams.
Taču kopumā šis gads zināmā mērā saistībā ar jau pieejamo ES struktūrfondu kavēšanos iezīmēsies kā ļoti sarežģīts no darbu organizācijas viedokļa – patlaban vienlaikus apritē ir 33 objekti. Tas prasa ļoti precīzu menedžmentu, un es pat nezinu nevienu citu kompāniju, kas vienlaikus strādātu tik daudzos objektos. Projekti gan nav lieli, bet šajā situācijā mēs nevaram atļauties stāvēt un gaidīt, kamēr tiks izsludināti konkursi uz jaunajā ES plānošanas periodā paredzētajiem objektiem. Kopumā mūsu prognozes ir optimistiskas, un ceram, ka šī gada apgrozījums būs līdzīgs pagājušā gada rekorda apjomam.
– Vairākās pilsētās aktualitāte ir mazo ielu, it īpaši privātmāju rajonos, stāvokļa uzlabošana, bet asfaltēšanai naudas nepietiek. Kādi ir varianti?
– Dubultā virsmas apstrāde ir vislabākā izvēle! Ar bituma emulsiju un sīkšķembām tiek izveidota stingra ceļa virskārta, kas lietavās neizmirkst un karstā laikā neput. Tajā pašā laikā virsmas apstrādes izmaksas ir daudz zemākas par asfaltēšanu. Arī mēs esam sākuši šāda pakalpojuma piedāvāšanu un redzam, ka šī tehnoloģija ir piemērota ne tikai jūsu pieminētajos privātmāju rajonos, bet arī uz lauku ceļiem ar nelielu satiksmes intensitāti.
– Jūs pieminējāt, ka Ošukalns ceļu būve piedāvā jaunu laukumu un ceļu klājuma tehnoloģiju. Kas tas ir?
– Asfalta vietā tiek izmantots RCC betons, kas ir elastīgāks par parasto betonu – šāds segums ir daudz izturīgāks un izmaksu ziņā lētāks. Ieklāšanai tiek izmantotas tradicionālās asfalta mašīnas, taču betona slāni ieklāj nedaudz biezāku nekā tradicionālu asfalta kārtu. Pēc būtības tas nav nekas jauns, taču kopā ar Cemex esam šo tehnoloģiju aprobējuši un faktiski esam vienīgā kompānija Latvijā, kas piedāvā izbūvēt lielos objektos. Ieklāšanas un pēcapstrādes tehnoloģija gan ir sarežģītāka par tradicionālā asfalta seguma ieklāšana, taču betona klājumi sevi attaisno. RCC betonu mums saražo un piegādā Cemex, taču to pēc Cemex izstrādātās receptūras var pagatavot jebkurā betona rūpnīcā, kas atrodas vistuvāk objektam.
Patlaban realizācijas stadijā ir objekts Dobelē, kur tiek izbūvēts laukums lopbarības granulu ražotnes vajadzībām. Laukums paredzēts smagajai tehnikai, un šādos gadījumos betona segums ir daudz piemērotāks par asfaltu.
– Vai betona segumu var izmantot arī uz autoceļiem?
– Var, bet es domāju, ka sabiedrība tam vēl nav gatava – betons neizskatās tik glīts kā tikko ieklāts asfalts. Tajā pašā laikā betona izturība un ilgmūžība ir daudz lielāka. Ir projekti, kur betons ir ieklāts kā pamatkārta, bet virsū asfalta segums, kas ir līdzens un acīm pierastāks. Šāda tehnoloģija izmantota arī Cemex teritorijā, kur dienā pārvietojas ap 300 smagā transporta vienību. Taču šobrīd to iesaku izmantot fermu ceļu un laukumu būvniecībai, kā arī industriālajās zonās ar augstu noslogojumu.