Liepāja pašlaik pārtiek nevis no cerībām uz darba atsākšanu lieluzņēmumā KVV Liepājas metalurgs, bet no Eiropas Savienības palīdzības projektu izpildes.
Liepājas mērogs ir ļoti piemērots kā modelis visas Latvijas izdzīvošanai pašreizējā laika posmā. No vienas puses, valsts trešā lielākā pilsēta un tāpat osta spēj piesaistīt palīdzības naudu lielākiem projektiem nekā caurmēra pašvaldības Latvijā. No otras puses, projektu izpilde Liepājā ir labāk ieraugāma nekā grūtāk pārskatāmajā Rīgā vai grūtāk sasniedzamajā Pierīgas mežā, kur smeļ un neizsmeļ gudrona dīķus.
2015. gada vidū vēl jāpaspēj izdarīt daudz, lai godam noslēgtu ES 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektus. Liepājā aktuāla ir lidostas sagatavošana atkalatvēršanai, jūras ostas padziļināšana un tīrīšana, Liepājas industriālā parka papildināšana ar jaunbūvēm un jaunu teritoriju sagatavošana vēl tālākai apbūvei. Pilsētas centrā topošā koncertzāle pašlaik iegūst tādu apdari, kas padara šo būvapjomu mats matā atbilstošu savam nosaukumam Lielais dzintars.
Liepājas lidostas atjaunošanas tāme sniedzas uz 10 miljoniem eiro. Lai gan tas ir reizes desmit mazāk, nekā tagad ieguldīts lidostā Rīga, aviopārvadājumu atsākšanas fakts liepājniekiem un visai valstij būs uztverams daudz vieglāk par izmaiņām nepārtraukti strādājošās Rīgas lidostas darba organizācijā atbilstoši tās jaunajām tehniskajām iespējām. Aviopārvadājumus Liepājā atjaunot nāksies neizbēgami, lai atgūtu ES solīto kompensāciju par nestrādājošas lidostas rekonstrukcijas izdevumiem. Lai Liepājas lidostas administrācija tagad izdomā tādu maršrutu tīklu, kas pastāvētu ilgāk nekā iepriekšējā reizē, kad 2009. gadā nācās slēgt 2007. gadā uzsāktos lidojumus.
Atšķirībā no lidostas acīmredzamu pārrāvumu Liepājas ostas darbā nav bijis. Pašlaik jau līdz nodošanai novesti ostas padziļināšanas darbi apmēram 30 miljonu eiro vērtībā. Tuvākajās dienās jāsākas pēdējam izrāvienam Liepājas ostas kanālu tīrīšanā, ko ES apņēmusies atbalstīt ar 8 miljoniem eiro no 9,6 miljoniem eiro vērtā vides uzlabošanas projekta.
Vienu no nedaudzajiem piemēriem Latvijas reindustrializācijai jau gadus 15 rāda Liepājas industriālais parks iepriekš izputējušā gaļas kombināta teritorijā. Tur tagad koncentrējas ar metālapstrādi saistīti uzņēmumi. To pieprasījums pēc telpām pārsniedzis veco ražošanas ēku platību, tāpēc uzceltas trīs jaunas ēkas kopā 12,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Arī šajā gadījumā ES atbalsta nevis būvniecību, bet būvju izmantošanu to paredzētajam mērķim, kura sasniegšanu mērīs ar vismaz 20 jaunu darba vietu radīšanu līdz šā gada beigām. Saskatāmas esot pat 30 jaunas darba vietas, kaut gan arī tas izklausās pieticīgi pilsētā, kurā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes jaunākā novērtējuma, šā gada sākumā dzīvojis 71,1 tūkstotis cilvēku, tajā skaitā 42,4 tūkstoši cilvēku nominālo darbspēju vecumā. Tomēr labāk tā nekā nupat lieluzņēmumā KVV Liepājas metalurgs, kas nepaspēja izpildīt solījumu par tūkstoš darbinieku pieņemšanu agrāk, nekā sākās jau pieņemto darbinieku atlaišana. Industriālajā parkā jau darbojas 12 uzņēmumi ar pavisam 718 nodarbinātajiem, kas noteikti nav Liepājai maznozīmīgs cilvēku skaits.
Izmaksu ziņā vienāda, bet uzskatāmības ziņā nesalīdzināma ar Liepājas ostas padziļināšanu ir koncertzāles Lielais dzintars celtniecība, kurai pašvaldība, valsts un ES sametušas pa desmit miljoniem eiro katra. Koncertzāles būvlaukumā redzētais ļauj noticēt, ka tur patiešām tiks izpildīta koncertzāles atklāšanas priekšnesumu programma no oktobra vidus līdz gada beigām.