Cēsu paraugstacija gaida braucējus
Cēsīs atjaunoto pasažieru dzelzceļa stacijas ēku satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzrāda kā «modeli, uz kuru nepieciešams virzīties, lai veidotu vienotu un sevi papildinošu sabiedriskā transporta sistēmu Latvijā».
Atjaunotās dzelzceļa ēkas atklāšanas lentīti vakar grieza satiksmes ministrs Anrijs Matīss kopā ar valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidentu Uģi Magoni un Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu. Ēkas atjaunošana ir valsts dāvana Cēsīm pusmiljona eiro vērtībā, ko apmaksājis LDz. Par šo naudu kapitāli izremontēta stacijas ēka un vilcienu peroni paaugstināti līdz līmenim, kas sakritīs ar gaidāmo zemās grīdas vilcienu grīdu līmeni. Stacijas ēkai nomainīti griestu un grīdas segumi, logi, durvis un gaismas ķermeņi, nostiprinātas un pārkrāsotas ēkas sienas no ārpuses un iekšpuses un iebūvētas tualetes. Pakalpojumu sniegšanas zonā iekļautas ne vien tirdzniecības vietas, bet arī Latvijas pasta nodaļa.
Stacijas ēkas atklāšana ir otrais posms labo darbu ķēdē, kas pārvērtīs pamanāma apjoma teritoriju Cēsīs par nevis parastās, bet Parauglatvijas daļu.
Proti, šā gada februārī pretī stacijai tika pabeigta bibliotēkas ēkas renovācija par trim miljoniem eiro, par ko ēkas atjaunotā fasāde un labiekārtotā apkārtne liecina pat tiem, kuri bibliotēkā iekšā neieiet. Tagad atlicis pārveidot laukumu starp bibliotēku un staciju, lai tā patiešām kļūtu arī autoosta, nevis tikai telpa autoostas kasei, kā tas Cēsīs jau sen ir bijis. J. Rozenbergs sola, ka Cēsīs izdosies autobusus stacijas ēkai pietuvināt vēl vairāk, nekā tas izdarīts pēc līdzīgas rekonstrukcijas Siguldā. Līdz iecerētajam rezultātam gada laikā būs jāpaveic darbi par pusmiljonu eiro.
Uzsākto darbu lielais mērķis ir panākt, lai cilvēki pārsēžas atpakaļ no saviem privātajiem transporta līdzekļiem sabiedriskajā transportā, ja tas nodrošinās pietiekami ātru, ērtu un arī salīdzinoši lētu pārvietošanos, ieskaitot pārsēšanos no vilcieniem autobusos un otrādi. Tad nebūs tā, kā tagad, ka atjaunotajā dzelzceļa stacijā velti meklēt dzelzceļa biļešu kasi, jo tam nelielajam skaitam cilvēku, kas atbrauc vai aizbrauc no Cēsīm ar vienu vilcienu, biļetes var pārdot vilcienu konduktori. Uzņēmuma Pasažieru vilciens dati rāda, ka gada laikā Cēsīs gan izkāpj, gan iekāpj apmēram 46,6 tūkstoši pasažieru, kurus pārvadā pieci vilcienu pāri diennaktī.
A. Matīss apliecināja, ka valsts mērķis joprojām ir sagādāt modernos zemās grīdas pasažieru vilcienus. Tiem būtu jāsāk parādīties satiksmē no nākamā gada. Ministrs pastāstīja, ka vilcienu pirkšanai ir vajadzīgs valsts negarantēts banku aizdevums līdz 2031. gadam. Uzdevums ir pārliecināt iespējamos kreditorus par divām lietām. Pirmā, ka Latvijā vispār ir pietiekams daudzums cilvēku, kurus pārvilināt atpakaļ uz sabiedrisko transportu, lai viņi piedalītos kredīta atmaksā ar saviem transporta biļešu pirkumiem. Otrā, ka Latvijas valsts neatteiksies no dotācijām sabiedriskajam transportam. Ja valsts no pasažieriem prasītu biļešu cenu atbilstoši transporta izmaksām, tā aizbaidītu cilvēkus ne vien no sabiedriskā transporta, bet arī no valsts. Rīga, lūk, sākusi aizbaidīt savus iedzīvotājus, nesen būtiski palielinot sava sabiedriskā transporta biļešu cenas un tagad arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Tas piešķir nopietnību J. Rozenberga aicinājumam apdomāt, vai kādam nav izdevīgāk dzīvot Cēsīs arī tad, ja darbs viņam paliek Rīgā.