Šim un turpmākajiem gadiem kā vienu no prioritātēm Olaines pašvaldība ir definējusi dzīvojamā fonda sakārtošanu un uzlabošanu, aicinot šajā procesā aktīvāk iesaistīties daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus.
Pašvaldība aktualizē māju renovācijas procesus
Akciju sabiedrības «Olaines ūdens un siltums» valdes priekšsēdētājs Mārcis Mazurs uzver: «Ja 2013. un 2014. gads mums pagāja, risinot dažādus siltumapgādes un ūdensapgādes jautājumus, tad 2015. un 2016. gadā mums būs jāuzlabo ēku apsaimniekošanas nozare un jārisina dzīvojamā fonda renovācijas jautājumi.»
Pirmie soļi iedzīvotāju ieinteresēšanā un procesa aktivizēšanā jau ir sperti – novadā notikuši trīs semināri par renovācijas ieguvumiem un projektu īstenošanas procesiem. «Mūsu mērķis ir radīt interesi un uzrunāt tos cilvēkus, kas vēlas darīt, mainīt un radīt labos piemērus. Ja pirmajā posmā spētu renovēt vienu līdz trīs mājas, tā jau būtu maza uzvara un labais piemērs, kā arī stāsts, ko vienas mājas iemītnieki varētu stāstīt kaimiņiem, jo laba pieredze iedvesmo.»
Nav skaidrs kopīpašuma jēdziens
Diemžēl pat divdesmit un vairāk gadu pēc dzīvokļu privatizācijas lielai daļai īpašnieku nav īsti skaidrs kopīpašuma jēdziens – cilvēki uzskata, ka viņu atbildībā ir tikai pats dzīvoklis. Liels darbs jāiegulda iedzīvotāju izglītošanā un sapratnes veidošanā, ka neviens neko tāpat vien vairs nedos, par visu nākas maksāt pašiem – arī par jumta nomaiņu un fasādes renovāciju. Namu apsaimniekotājs faktiski ir pasūtījuma izpildītājs – ko lems iedzīvotāju kopība, tas arī tiks veikts. Mārcis Mazurs norāda, ka Olainē ir ļoti pozitīvi izņēmumi un lielā mērā par to ir jāsaka paldies mājas vecākajiem, kas prot pārliecināt iedzīvotājus ne tikai segt tekošos uzturēšanas izdevumus, bet arī veidot uzkrājumu, ik mēnesi maksājot mazliet vairāk. Uzkrājumu var izmantot gan avārijas seku novēršanai, gan plānveida remontiem, kas uzlabo ēkas tehnisko stāvokli. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem – mājas renovācija paildzina mājas dzīves ciklu, paaugstina īpašuma vērtību un iedzīvotāju komfortu, palīdz taupīt un uzlabo novada vizuālo tēlu.
Diemžēl renovācijas procesa tālāku virzību kavē Ekonomikas ministrijas vilcināšanās ar mājokļu siltināšanas valsts programmas 2014.–2020. gadam nosacījumu sagatavošanu un programmas atvēršanas termiņa pārlikšanu uz vēlāku laiku.
Nezinot jaunās programmas nosacījumus, iedzīvotāji nevar pieņemt lēmumu par dalību mājas renovācijas projektā. Pašlaik tiek paredzēts, ka programma varētu būt atvērta 2015. gada rudenī. Nav arī precīzas informācijas par ES finansējuma apjomu, taču ir dzirdēts, ka jaunajā plānošanas periodā ES finansējums ēku renovācijai vairs nav paredzēts 50% apmērā, bet gan tikai līdz 35% apjomā. Apzinoties, ka iedzīvotāju maksātspēja ir ierobežota, pašvaldība ir radusi līdzfinansēšanas iespējas, lai rezultātā projekta atbalstāmā daļa saglabātos 50% apmērā no kopējām renovācijas izmaksām. Ja iedzīvotāji pieņem pozitīvu lēmumu par mājas renovāciju, tad pašvaldība no savas puses apņemas viņus atbalstīt, piešķirot finanšu līdzekļus konkrētu māju energoaudita veikšanai, tehniskā projekta izstrādei un renovācijas projekta pieteikuma sagatavošanai ES finansējuma saņemšanai.
Olaines pašvaldības vadītājs Andris Bergs uzsver: «Daudzi no pagājušā gadsimta sešdesmitajos septiņdesmitajos gados būvētajiem namiem ir salīdzinoši sliktā stāvoklī. Nekas jau nav mūžīgs, un arī ēkas noveco, ja laikus netiek remontētas. Dzīvojamā fonda novecošana nav tikai Olaines novada problēma, tā ir raksturīga daudzām pašvaldībām, līdz ar to tā kļūst par problēmu valsts līmenī. Man bail domāt, kas notiks ar dzīvojamo fondu un kā tas skars Latvijas iedzīvotājus, ja tuvākajā laikā netiks uzsākta mērķtiecīga ēku renovācija.»