Ventspilī grib attīstīt kūrortu jomu

© F64

Ventspilī plānots atjaunot 100 gadu senas tradīcijas, tūristu piesaistei attīstot kurortoloģiju.

Šobrīd vēl notiek kūrorta zonu attīstības iespēju izpēte. Šādai iecerei ir arī pamats – jau pagājušā gadsimta sākumā ventspilnieki tūristus pievilināja ar silto jūras vannu iestādi. Peldsezona Ventspilī vienmēr bijusi stipri īsa, tādēļ siltās jūras vannas bija visai pieprasītas. Bet 1900. gadā Ventspilī jūras krastā tika izveidota sanatorija bērniem kaulu tuberkulozes ārstēšanai. Bērnu ārstēšanu daļēji sedza gan pats Krievijas ķeizars, gan citi aristokrāti. Tādēļ sanatorijā pamatā ārstējās bagāto Krievijas augstmaņu bērni. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka mūsdienu Ventspils nav ne ar ko sliktāka un kurortoloģijas attīstībai pilsētā ir visi priekšnosacījumi. Ventspilij ir īpaši svarīgi izveidot piedāvājumu, kas būtu saistošs tūristiem augu gadu un liktu viņiem mērot jebkuru attālumu, akcentē A. Lembergs.

Lai saprastu, kādā virzienā ventspilniekiem būtu jāstrādā – medicīniskā vai rekreatīvā –, pašvaldība piesaistījusi pieredzējušu tūrisma un kurortoloģijas jomas ekspertu no Ungārijas, informē Ventspils domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. Šajā jomā ir liela konkurence, tādēļ Ventspilij ir jāpiedāvā kaut kas jauns un atšķirīgs no Jūrmalā, Tallinā vai citos Baltijas reģiona kūrortos piedāvātā. Tā, lai cilvēkiem būtu interese braukt tieši uz Ventspili.

Pilsētas attīstības komisijas sēdēs ungāru eksperts pauda viedokli, ka Ventspils ir perfekta vieta jūras terapijai un kūrortu attīstībai. Piemēram, pēdējos gados pasaulē arvien lielāku popularitāti iemanto tā sauktie Talaso terapijas centri. Talaso terapija ir dziedniecības kurss, kurā iekļautas visdažādākās jūras veltes – jūras ūdens, jūras sāls, dūņas, aļģes un, protams, veselīgais jūras gaiss, kas ir terapijas būtiska sastāvdaļa. Ventspilī šai terapijai ir nepieciešamie resursi. Pēc eksperta domām, Ventspils visai pārliecinoši sevi varētu pieteikt kurortoloģijas tirgū – Pērnava un Palanga varēšot tikai apskaust.

M. Bože informē, ka pašvaldība kurortoloģijas attīstībai pilsētā ir iezīmējusi divas potenciālās vietas – teritoriju Pludmales akvaparka tuvumā, kas atrodas pie Zilā karoga pludmales galvenās ieejas, kā arī teritoriju pilsētas dienvidrietumos, kur mežs iziet tieši uz jūras krastu. Šīm abām vietām ekspertam uzdots piedāvāt konkrētus piedāvājumus un iespējamo kurortoloģijas pakalpojumu sarakstus, lai pašvaldībai ir, ko izvēlēties, ņemot vērā konkrēto situāciju tirgū, tendences un potenciālos klientus. Kad tiks saņemtas eksperta rekomendācijas, tad pašvaldība varēs aplēst izmaksas un plānot tālākās darbības.

Ja sākumā pašvaldība plānoja sākt ar nelielu objektu un tad to pamazām attīstīt, tad, pēc eksperta sacītā, ir skaidrs, ka ir jāmērķē uz lielākiem apjomiem – ēku ar ne mazāk kā 100 numuriņiem. M. Bože uzsver, ka pašvaldība no pilsētas budžeta šādu projektu viennozīmīgi nespēs pacelt. Būs jāmeklē sadarbības partneri. Ir jau notikusi sazināšanās ar potenciālajiem investoriem Igaunijā un citur, kas šajā biznesā jau strādā un kuriem ir liela pieredze. Tāpat kurortoloģijas attīstībai ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Darba vēl daudz.

Viedoklis

Ventspils mērs Aivars Lembergs:

– Ventspilij ir īpaši svarīgi izveidot piedāvājumu, kas būtu saistošs tūristiem augu gadu un liktu viņiem mērot jebkuru attālumu.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.