Metalurgi iesprūst cenu burbulī

 
©F64

Pavisam nesen darbību atsākušais uzņēmums KVV Liepājas metalurgs jau nonācis līdz darbības samazināšanai un darbinieku atlaišanai.

Uzņēmuma pārvaldnieks Igors Kovaļenko ir centies paskaidrot, kāpēc uzņēmums veic vismaz ārēji ļoti neloģiskas darbības – pieņem darbā gandrīz tūkstoš cilvēku un tagad meklē ieganstus vairāku simtu atlaišanai. Viņa vārdiem runājot, «situācijas eskalācijā lielā mērā ir vainojama metalurģijas tirgus pasliktināšanās kopumā, kas jau līdz šim bija vienā no zemākajiem punktiem, bet jaunu satricinājumu radīja izejmateriālu sadārdzinājums, ko nav iespējams iepriekš paredzēt. Piemēram, mūsu gadījumā sadārdzinājums ir no 207 uz 242 eiro par vienu tonnu». Diez vai cilvēkiem ārpus pasaules metalurģijas tirgus iespējams saprast, kāpēc tieši tagad notiek pilnīgi pretējas kustības – nozares gala produktiem uz leju, un tās pašas nozares izejvielām uz augšu. Tomēr iepriekš ir apliecinātas šādas cenu pārmaiņas dažādās nozarēs, tāpēc I. Kovaļenko teiktais principā nav noraidāms.

Uzņēmums cenšas glābties, kaulējoties ar valdību par elektrības cenām, jo noteicošais strāvas ražotājs Latvijā taču ir valstij piederošais uzņēmums Latvenergo.

«Es to uztveru kā mēģinājumu šantažēt valdību,» atzīmēja par enerģētiku atbildīgā ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola. «Man ir sajūta, ka jaunie uzņēmuma īpašnieki nesaprot, kādā valstī viņi strādā. Šeit nav nekāda banānu republika un ir jāievēro spēles noteikumi. Valdība nevar vienam uzņēmumam apsolīt vairāk, nekā spēj izdarīt,» turpināja ministre. Viņa apņēmusies rīt doties uz Liepāju un asos jautājumus pārrunāt ar uzņēmuma pārstāvjiem klātienē.

KVV Liepājas metalurgs prasība jeb lūgums esot vismaz pirmajos mēnešos pēc uzņēmuma darbības atsākšanas pilnībā atbrīvot uzņēmumu no tā sauktās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējā elektrības rēķinā. Tās apmērs tagad ir 2,679 eirocenti par kilovatstundu, kas neizskatās izšķiroši attiecībā pret kopējām elektrības izmaksām. Privātpersonām noteiktā Latvenergo elektrības cena ir apmēram 15 eirocenti par kilovatstundu, bet lielajiem patērētājiem cena varētu būt zemāka, tāpēc OIK ietekme – lielāka. Pēc Latvenergo prezidenta Āra Žīgura skaidrojuma, daudz jūtamāk nekā OIK elektrības izmaksas metalurģijas uzņēmumu ietekmēs elektrības cenas sezonālās svārstības. Vasarā Latvijā nav iespējams iegūt pietiekami daudz elektrības no hidroelektrostacijām, tāpēc pastiprināti jādarbina termoelektrostacijas ar lielāku elektrības pašizmaksu. Tā atspoguļosies rēķinos par elektrību tiem klientiem, kuri nav izvēlējušies izlīdzinātos maksājumu plānus.

It kā nevarētu būt iebildumu pret metalurgu palaišanu mēnešiem ilgā vasaras atvaļinājumā līdz brīdim, kad rudens lietu atnestais ūdens iegriež HES turbīnas. Ziemā, savukārt, elektrību var pārdot kā blakusproduktu siltumam, kas pilsētu iedzīvotāju vajadzībām ir jāsaražo obligāti. Būtu taču labi, pirmkārt, ļaut cilvēkiem pavadīt vasaru Liepājas pludmalē un, otrkārt, lieki nededzināt dabasgāzi, nepiesārņot gaisu. Tomēr nav plaši zināmu piemēru, kur šāda prakse ir iedzīvojusies. Protams, metalurgiem nav iespēju doties neapmaksātā atvaļinājumā, bet apmaksāt 3 – 4 mēnešu atvaļinājumus arī šķiet pārāk dārgi. Rezultātā uzņēmums atlaiž cilvēkus ar solījumiem varbūt kaut kad atkal pieņemt darbā un pretī saņem kurnēšanu, ka viņi vairs nevēlas saistīties ar tādiem darba devējiem, kas paši nezina, vai viņu uzņēmums strādās vai nestrādās.