Metālkausētāji prasa lētu elektrību
Uzņēmums KVV Liepājas metalurgs sāka pirms pāris nedēļām kausēt metālu laikam gan tāpēc, lai tagad ar darba apturēšanu pastiprinātu savu prasību valdībai piešķirt uzņēmumam lētu elektrību.
KVV Liepājas metalurgs pārvaldnieks Igors Kovaļenko dalās ar savu atklājumu, ka uzņēmuma produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju nekur pasaulē. Viņa teiktajam jāpiekrīt, tomēr nav saprotams, kāpēc šāda atklājuma izdarīšanai vajadzēja divas nedēļas darbināt metālkausēšanas krāsni. Lai nu kādus pārmetumus ir pelnījusi ekonomiskā vide Latvijā, bet tomēr ne negaidītu un strauju elektrības cenas pieaugumu. Šī cena svārstījusies parastajā līmenī ne tikai pēdējās divas nedēļas, bet arī laikā kopš pagājušā gada vasaras, kad KVV Liepājas metalurgs tagadējie īpašnieki sāka izrādīt interesi par pārdošanai piedāvāto izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) metālkausēšanas krāsni un citām ražošanas iekārtām un telpām.
Palaišana un apturēšana, un palaišana
KVV Liepājas metalurgs saimnieki atkārto apmēram tos pašus soļus, kādus LM saimnieki ir izmēģinājuši 2013. gadā. Tā gada 30. janvāra Neatkarīgā stāsta par to, kā iepriekšējā dienā valdības ēkā gājis LM īpašnieku trijotnes tobrīd galvenajai figūrai Sergejam Zaharjinam. Viņš ieradies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska kopā ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un pieteicis, kā to toreiz apzīmēja Neatkarīgā, «miljonāram piemērotu streikošanas veidu». Proti, uzņēmums publiski atteicās maksāt Latvijas valdību izdomāto un likumos nostiprināto sadārdzinājumu elektrībai, ko sauc par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Par šā maksājuma savācēju ieceltais valsts uzņēmums Latvenergo tūlīt paziņoja, ka nošķirt OIK no kopējā rēķina par elektrību nav iespējams. Valdība palika pie tā paša arī tad, kad LM īpašnieku streiks 2013. gada aprīlī ievirzījās tradicionālā uzņēmuma darba apturēšanas gultnē. Tātad 2015. gada pavasarī atkal no gala sākusies metālkausēšanas palaišana un apturēšana, palaišana un apturēšana. Iepriekšējā reizē līdz 2013. gada beigām LM īpašnieki un valdība piekopa vēl citus paņēmienus pretējās puses šantažēšanai, bet neko vairāk par uzņēmuma bankrotu šie izgājieni nedeva.
Jāpaciešas līdz gada beigām
Tagad vadība aicina KVV Liepājas metalurgs paciesties varbūt līdz gada beigām, kamēr spēkā stāsies šobrīd pusgatavs dokuments Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai. Tā slīpēšanai, pēc viņas pašas uzsvērtā, šobrīd visus spēkus velta ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola. Oficiālais iemesls, kāpēc solījumu nevar izpildīt tūlīt, ir nepieciešamība solījumu saskaņot ar Eiropas Komisiju. Lietas būtība tomēr nav Briseles birokrātu gausums, bet valdības vilcināšanās paziņot par elektrības cenu celšanu visiem tiem Latvijas patērētājiem, kuriem būs jāapmaksā OIK ne tikai KVV Liepājas metalurgs, bet visu lielāko Latvijas elektrības patērētāju vietā, jo privilēģijas tikai vienam uzņēmumam EK noteikti nepieļaus. Precīzāk sakot, valdībai pat nekas nebūs jāpaziņo, jo jebkuras elektrības cenu izmaiņas tagad skaitās elektroenerģijas brīvā tirgus rezultāts. Tomēr manipulācijas ar vārdiem nepalīdzēs samaksāt jaunos elektrības rēķinus valsts budžeta iestādēm un šajās iestādēs strādājošajiem valsts kalpotājiem un nenovērsīs to, ka projām no Latvijas bēgs gan bez elektrības cenu atlaidēm atstātie privātuzņēmumi, gan to darbinieki. Galu galā pensionāri un daudzbērnu ģimenes drīzāk dzīvos bez elektrības nekā maksās apmēram eiro par elektrības kilovatstundu. Šo apsvērumu gala secinājums ir šaubas, vai KVV Liepājas metalurgs slēgšana Latvijai kopumā tomēr nav izdevīgāka nekā darbināšana. Varbūt tā neiederību Latvijas ekonomikā izsaka trafaretā pamācība neaudzēt banānus ziemeļpolā.
Jauns trieciens Liepājas ekonomikai
Gan uz KVV Liepājas metalurgs ražošanas sašaurināšanu līdz ievesta metāla velmēšanai, gan uz šaubām par uzņēmuma darbības atjaunošanas nepieciešamību attiecas Liepājas pašvaldības un personiski U. Seska reakcija. Trešdienas vakarā Liepājas dome izplatīja paziņojumu ar U. Seska vārdiem, ka «uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs ražošanas sašaurināšana un iespējamā darbinieku atlaišana neizbēgami būs jauns trieciens Liepājas un visas Latvijas ekonomikai». Atkal atkārtojas tas pats, kas 2013. un vēl iepriekš 2008. gadā, kad U. Sesks uzņēmās būt starpnieks starp metalurģijas uzņēmumu un Latvijas valdību. 2008. gadā lielā mērā viņa nopelns bija tas, ka LM dabūja Latvijas valsts garantijas aizņēmumam, kas ļāva uzstādīt LM jaunu krāsni, kurā metālu kausē ar elektrību. Pavisam drīz pēc tam atklājās, ka uzņēmums vairs nespēj samaksāt elektrības rēķinus ar 2013. gada cenām. Šo cenu atlaidi nokārtot U. Sesks gan vairs nespēja. 2013. gada 30. janvāra Neatkarīgā kļuva par tribīni neklātienes diskusijai starp U. Sesku un V. Dombrovski par to, kāpēc LM savulaik ieplānoja milzīgu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, nerēķinoties ar elektrības cenu pieaugumu. U. Sesks avīzei skaidroja, ka 2008. gadā šādu pieaugumu neviens neesot varējis iedomāties, jo OIK noteikusi V. Dombrovska valdība 2010. gadā, toties V. Dombrovskis apliecināja, ka saņēmis OIK mantojumā no Ivara Godmaņa valdības tieši tāpat kā U. Seska lobēto valsts galvojumu elektrokrāsns uzstādīšanai.
Aktuālā situācija ir tāda, ka atkal KVV Liepājas metalurgs īpašnieki – šoreiz tie ir Valērijs Krištals un Jevgēņijs Kazmins – nupat kā uzticējuši U. Seskam sava uzņēmuma bēdu stāstu, ko U. Sesks nodeva tālāk Latvijas valdībai, tās vadītājai Laimdotai Straujumai un visai sabiedrībai. Izrādās, ka uzņēmumam ir problēmas cerētajos noieta tirgos un ir grūtības ar elektroenerģijas cenu OIK dēļ, ar metāllūžņu sagādi un arī ar jau sagādāto metāllūžņu sertifikāciju. Pat tā esot Latvijā joprojām nesakārtots jautājums, par ko īpaši jābrīnās, jo metālkausēšana Liepājā taču ir daudz senāka par Latvijas Republiku. Šādas atklāsmes var uztvert divējādi. Pesimisti teiks, ka visa šī problēmu gūzma ir kā speciāli izveidota, lai apstiprinātu KVV Liepājas metalurgs līdzību ar ziemeļpola banāniem. Optimisti turpretī norādīs uz tām KVV Liepājas metalurgs problēmām, kuru atrisināšana varbūt saglabās uzņēmumu, bet nepacels kopējo elektrības cenu Latvijā astronomiskā augstumā.