Metalurgi atgriežas darbā

Uz vecā uzņēmuma bāzes izveidotā a/s KVV Liepājas metalurgs pagājušās nedēļas beigās atsākusi tērauda kausēšanu.

Atbilstoši KVV Liepājas metalurgs vienīgā valdes locekļa (citiem vārdiem sakot, pārvaldnieka) Igora Kovaļenko paziņotajam, tērauda kausēšanu uzņēmums atsācis piektdien, 8. maijā. Tēraudkausēšana notiek divās maiņās ar plānoto jaudu 30 000 tonnu tērauda mēnesī. Šajā darbā aizņemti 195 cilvēki. Tērauds nonāk KVV Liepājas metalurgs velmētavā, kas ražo metāla armatūru. Tai atrasts noiets Alžīrijā, bet pakāpeniski tiek uzsākts eksports arī uz Poliju, Vāciju un Somiju.

Tēraudkausēšana tiek atsākta vēlāk, nekā tika solīts sākotnēji. Izputējušā Latvijas uzņēmuma Liepājas metalurgs pārdošana no Doņeckas izdzītiem metalurģiskās rūpnīcas saimniekiem un viņu solījumi atsākt ražošanu līdz pagājušā gada beigām izklausījās pieskaņoti Saeimas vēlēšanu grafikam. Proti, tolaik valdošās partijas rūpējās par labu ziņu sniegšanu vēlētājiem, kuri šos pūliņus arī novērtēja atzinīgi, lai gan tēraudkausēšana atsākas ar jūtamu novēlošanos attiecībā pret solīto.

KVV Liepājas metalurgs un tā īpašnieku kaunināšanu bija uzņēmies bijušais Liepājas metalurga līdzīpašnieks Kirovs Lipmans. Kavēšanās ar tērauda kausēšanu bija piemērots fons viņa apgalvojumiem, ka uzņēmuma īpašnieki Ukrainā nemaksājot nodokļus, viņiem esot milzīgi parādi un pieredze tikai metāllūžņu vākšanā, nevis metalurģijā.

Līdz ar tēraudkausēšanas atsākšanu situācija vai vismaz tās uztvere ir būtiski mainījusies, bet Liepājas metalurga pēdējo gadu vēsture liek raudzīties ļoti rezervēti uz visu tur notiekošo. Vēl dažus gadus iepriekš ar entuziasmu tika uzņemtas ziņas par to, ar kādu jaudu strādāšot jaunās tēraudkausēšanas krāsnis. Tās patiešām strādāja, bet apmēram pēc gada uzņēmums izputēja joprojām neizprotamu iemeslu dēļ. Liepājas metalurga saimnieciskā darbība beidzās ar parādiem mazliet virs 200 miljoniem eiro, no kuriem uzņēmuma mantas pārdošana vismaz nomināli sedz pusi. Par pārējo naudu nav nekādas skaidrības, cik lielā mērā tā izķērdēta vai nozagta.

Divi trauksmaini gadi

• 2013. gada aprīlī sākas pārtraukumi metāla kausēšanā, mēneša laikā tā apstājas.
• 2013. gada 28. augustā sākts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process, par tā administratoru pēc uzņēmuma īpašnieku un kreditoru vienošanās kļūst Haralds Velmers.
• 2013. gada 12. novembrī uzņēmuma tiesiskā aizsardzība kļūst par maksātnespējas procesu, ko turpina H. Velmers.
• 2014. gada 26. augustā H. Velmers pirmo reizi nosauc Ukrainā reģistrēto KVV Group starp interesentiem nopirkt Liepājas metalurgu.
• 2014. gada 2. oktobrī H. Velmers pārdod Liepājas metalurgu Ukrainas KVV Group par 107 miljoniem eiro, kas jāsamaksā 10 gados.
•  2014. gada 14. novembrī KVV Group veic pirmo maksājumu 20,5 miljonu eiro apmērā.
• 2014. gada 29. decembrī Liepājas metalurga īpašumu piederība reģistrēta jaunai a/s KVV Liepājas metalurgs.
• 2015. gada februāra vidū KVV Liepājas metalurgs pakāpeniski atsāk metāla velmēšanu.
• 2015. gada 6. martā ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas līdzdalību tiek noformēta uzņēmuma atkalatvēršana.
• 2015. gada 8. maijā Liepājā atsākta tēraudkausēšana.