Alsunga – maza, bet lepna
Alsungas novads ar 1500 iedzīvotājiem ir otra mazākā Latvijas pašvaldība, kas, lai nezaudētu savu suitu identitāti un netiktu pievienota nevienam citam, pirms sešiem gadiem izcīnīja tiesības būt patstāvīgai. Un to arī nenožēlo, par spīti tam, ka viegli neiet un problēmas ir tās pašas, kas daudzām lauku vietvarām: mazi ienākumi, darba vietu trūkums, iedzīvotāju skaita kritums.
Lepno vientulību alsundznieki kopumā nenožēlo, jo – esot kopā ar Kuldīgu vai Ventspili, diez vai tur tiktu uzskatīti par attīstības prioritāti. Labi ja pašu minimumu atmestu, spriež Alsungas novada domes izpilddirektors Voldemārs Dunajevs.
Vēl citi alsundznieki Neatkarīgajai kā piemēru minēja kaimiņpagasta pieredzi: Gudenieki kā suitu teritorija sākotnēji bijuši ar mieru apvienoties ar Alsungu, bet galu galā aizgājuši pie Kuldīgas novada, jo tas solījis Gudeniekos noasfaltēt ceļu. Kur tad nu esot ceļš? Vēl līdz šim nav tapis. Protams, novadu reformu finansiāli izjutuši, jo ne Alsunga kam pievienojusies, ne arī Alsungai kāds. Tā nu 200 000 latu apvienošanās nauda aizgājusi garām. Bet nekas! Par spīti tam – nelielais novads mazpamazām ir audzis.
Viens no pozitīviem rādītājiem: bezdarba līmenis te esot tikai ap 7%, kas, salīdzinot ar pašvaldībām Latgalē, kur tas ir pat virs 20%, nav nekas liels. Zināmā mērā tas noticis, pateicoties zivrūpniecībai – te darbojas zivju miltu un eļļas ražotne SIA Venta FM, ko atklāja 2011. gadā un kuras produkcija tiek eksportēta ārpus Latvijas. Alsungas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Aiga Vanaga-Poriķe atzīst, ka uzņēmuma ienākšana šeit gan nav bijusi gluda. Iedzīvotāji protestējuši pret smaku, kas plūdusi no rūpnīcas, un pārkāpumiem, ko tā pieļāvusi. Galu galā problēmas izdevies atrisināt, un šobrīd, kā pārliecinājās Neatkarīgā, Alsungu pūstošu zivju smārds vairs neieskauj. «Patiesībā varbūt reizi mēnesī, kad iegriežas vējš no tās puses, jūtam kādu smaku,» teic domes pārstāve.
Savu pienesumu novada kasei dodot arī mežizstrāde un mežsaimniecība, ir arī vairākas zemnieku saimniecības, tāpat rosās daži desmiti mājražotāju, kas saistīti ar suitu zīmolu. Ir vēja ģeneratori, salmu granulu ražošana, murkšķu audzētava un medījuma gaļas pārstrāde. Darbojas trīs veikali, pāris viesu namu, divas kafejnīcas, divas ģimenes ārstu prakses un zobārsts, ir ugunsdzēsēju brigāde. Pirms diviem gadiem cerīgi darbu uzsākusi apakšveļas uzņēmuma Baltic Textile Production filiāle, kurā strādāja 17 darbinieku. Diemžēl nu jau tā ir pagātne, jo ražotne tika slēgta, visas iekārtas aizvestas, darbinieki atlaisti. Ir dzirdēts, ka it kā nevarējuši normas izpildīt, taču jautājums esot – kā tās tika uzliktas, un vai tā nav vainas novelšana uz citu pleciem? Izpilddirektors norāda arī uz citiem zaudējumiem, piemēram, Reģu pansionātu, kas 2007. gadā nodedzis. Bija domāts, ka izdosies to atjaunot tepat Alsungā, taču galu galā tas izvietots bijušā bērnudārza telpās Gudeniekos.
Nenoliedzami, daļa alsundznieku dodas strādāt arī uz blakus novadiem – Kuldīgu, Ventspili –, bet daļa, protams, devusies vēl tālāk – uz ārzemēm. Iedzīvotāju aizplūšana iespaidojusi arī demogrāfiju, kas ir lejupejoša. Alsungas vidusskolā patlaban ir 140 skolēnu, pirmsskolas iestādē 56 bērni. Lai gan 10. līdz 12. klases ir mazas – vidēji pieci skolēni, un ir pat bijuši gadi, kad kāda klase ir izkritusi, tomēr vidusskolas statusu noturēt gribot. Jo, ja tas tiks zaudēts, atjaunot nebūs iespējams, ir pārliecināts V. Dunajevs, piebilstot, ka bērniem gan nauda netiek žēlota – izglītības vajadzībām aiziet vairāk nekā puse pašvaldības budžeta.
Izdevumu, lai arī mazam novadam, ir tikpat, cik citur. Jo tas, ka suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO sarakstā, naudu klāt nepienesot. Tik vien esot kā nosaukums! Labi, ka novadā ir aktīvas suitu biedrības, pašdarbības kolektīvi un jaunieši, kas nes suitu vārdu pasaulē. Lūk, vajadzētu savest kārtībā viduslaiku pili, kurā izvietojusies pašvaldība. Varētu jau pārcelties uz citu ēku, taču, ja dome aizies no pils, tad tās nākotne būs nezināma. Pagaidām pašu spēkiem no domes budžeta un piesaistot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu pils tiek palēnām pielāpīta.