Pat vismazākajos novados patlaban ir daži kolektīvi, kas varētu piedalīties XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Lielākoties tie gan ir dejotāji un folkloras kopas, jo korus daudzviet nav izdevies sagatavot tādā līmenī, lai tie varētu startēt skatēs, vai pat to tur vairs nav vispār. Iemesli tam dažādi – bērnu skaits sarucis tiktāl, ka nav iespējams izveidot spēcīgu kori, vai arī nav skolotāja, kas spētu šo darbu uzņemties.
Koru vairs nav
Tā tas noticis arī Neretas novadā Sēlijas pusē, kur, kā skaidro pašvaldības izglītības darba speciāliste Žanna Miezīte, līdz šim bijis diezgan labs koris, taču skolotāja aizgājusi un nav, kas šo darbu turpina. Nav arī pūtēju orķestra un folkloras kopu, taču ir trīs deju kolektīvi (tie veidoti, apvienojot vairākas klases), no kuriem, cerams, divi uz svētkiem tiks, jo skatēs iekļuvuši pirmās pakāpes grupā. Lai nu kā, pašvaldība šim pasākumam jau ieplānojusi 6000 eiro, un no tās daļa tiekot tērēta jauniem tērpiem.
Arī no Alsungas novada, kas ir viens no mazākajiem Latvijā, uz svētkiem pošas divi deju kolektīvi (viens dabūjis tikai otro pakāpi, jo pietrūcis puišu dejotāju) un arī folkloras kopa Suitiņi. Kora un pūtēju neesot, jo, gluži tāpat kā neretiešiem, bijušas problēmas ar mūzikas skolotāju. Mūzikas skola gan novadā esot, bet tur nav pūtēju klases. Iespējams, ka ar laiku būs arī koklētāji, jo šobrīd pašvaldība piemaksājot skolotājai, kas brauc no Rīgas un māca gan lielākiem, gan mazākiem skolēniem muzicēt uz šā instrumenta. Vaicāta par summu, kas plānota svētkiem, Izglītības pārvaldes vadītāja Aīda Vanaga konkrētu summu nenosauc, vien teic, ka daži tūkstoši esot. Nauda paredzēta tērpiem, piemēram, mazajiem Suitiņiem, un arī dejotājām brunčiem. Ļoti dārgs iznākot transports, un, lai optimizētu izmaksas, trīs kaimiņu novadi – Alsunga, Skrunda un Kuldīga – paredzējuši samesties kopā, pie reizes apmaksājot arī medicīnas māsas un drošībnieka pakalpojumus. Alsundzieši, tāpat kā daļa citu vietvaru, ir paredzējuši papildu summu ēdināšanai – lai gan barojot svētkos labi, bērniem šad un tad laikos starp trim ēdienreizēm griboties ko uzkost – kādu augli vai maizīti.
No mazajiem novadiem nekur nepošas zilupieši. Kā iemeslu tam pašvaldības izglītības speciāliste Jeļena Veligurska min bērnu skaitu: «Novadā ir tikai viena skola, un nav mums tāda līmeņa dejotāju vai dziedātāju, lai piedalītos skatēs. Arī tērēt tik lielas naudas transportam un visam pārējam nevaram.» Viņa gan piebilst, ka novads paredzējis sarīkot vietējos svētkus, kur uzstāsies pašdarbnieki.
Pūtējus neizdodas noturēt
Krietni labāka situācija ir lielākās vietvarās, kur pat ir pamatīga konkurence, lai izcīnītu iespēju doties uz svētkiem, ir arī lielāka kolektīvu dažādība. Taču arī tur situācija ar dziedāšanu nav tik laba kā ar dejošanu – it īpaši mazajās skolās korus saglabāt nav izdevies. Ir gan jauna tradīcija – veidot pārnovadu korus, un, iespējams, tas ir veids, kā nepazaudēt kopdziedāšanas tradīcijas.
Ludzas novads ir priecīgs, ka izdevies noturēt vienu kori, jo citviet pat tur, kur tas bijis vienmēr, nu ir izzudis. Ludzas pilsētas ģimnāzijā joprojām ir jauktais koris (tajā ir ap 30 dalībnieku), kuru žūrija uzteikusi par labi sagatavoto repertuāru, norāda Ludzas novada domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne. Tomēr neesot noliedzams, ka arī pie viņiem krietni vairāk ir dejotāju un arī folkloras ansambļu. Pūtēju arī šogad nebūs (arī Pildas pagastā nav izdevies tos noturēt), jo skolēnu orķestrī notikusi paaudžu maiņa – patlaban tur lielākoties esot vien iesācēji. Lai nu kā, pašvaldība svētkiem gatavojas – tiem budžetā atvēlēti 14 324 eiro (tajā skaitā jaunai drēbju kārtai, jo gribot piedalīties arī tērpu skatē), un, ja būšot nepieciešams, piešķiršot vēl papildu līdzekļus.
Lielajiem lielāka dažādība
Smiltenieši ir to vidū, kur ir ne tikai dejotāji, bet arī kori un pūtēji, kas skatē piedalījušies pat ar izcilību. «Mums novadā ir pat pieci kori. Īpaši varam palepoties ar zēnu kori, kas jau kļuvis par lielu retumu. Tomēr jāatzīst, ka dziedātāju skaits sarūk, it īpaši pagastos. To vietā nereti tiek veidotas folkloras kopas vai ansambļi,» saka Smiltenes novada svētku norises koordinatore Inga Sīmane.
Madonas novadā ir daudz skolēnu – pašdarbnieku: tautas un mūsdienu deju kolektīvi, folkloras kopas, kori, teātri, vizuālās un lietišķās mākslas pulciņi, vokālie, vokāli instrumentālie un koklētāju ansambļi, simfoniskie un pūtēju orķestri. «Patlaban svētkiem gatavojas 107 kolektīvi ar kopumā 2095 dalībniekiem, taču, kuri būs tie, kas dosies jūlijā uz Rīgu, būs zināms vien 20. maijā, kad beigsies skates,» skaidro novada Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Viņa uzsver, ka tērpiem vien plānotais budžets ir 27 000 eiro apjomā.
Arī Jelgavas pilsētā uz lielo notikumu pošas vairāk nekā 1350 skolu un ārpusskolu iestāžu audzēkņu. Skatēs labus rezultātus esot guvis Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris (arī defilē programmā), no 12 deju kolektīviem četriem ticis laureātu gods, bet septiņiem – pirmās pakāpes diplomi, deviņi kori vēl gatavojas skatei, un ir arī divi koklētāju ansambļi, informē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, piebilstot, ka pašvaldība piešķīrusi naudu ne tikai jaunu tautas tērpu un skatuves drānu iegādei, bet arī mūzikas instrumentiem, transporta izdevumu apmaksai, lai kolektīvi varētu piedalīties gan mēģinājumu procesā, gan svētku norisēs Rīgā. Šobrīd šim mērķim plānotais Jelgavas pilsētas finansējums esot 140 000 eiro (bez izdevumiem, kas plānoti katrai izglītības iestādei).