Vai ik mazajā lauku skolā ir savs radošais garainis. Tāds ir arī Ciblas novada Pušmucovas pamatskolā. Tur jau vairāk nekā 20 gadu ir skolēnu teātris, ko vada profesionāla aktrise Elvīra Rimicāne. Pa šiem gadiem nomainījušās vairākas skolas aktieru paaudzes un arī repertuārs, taču teātra mīlestība bērniem nav zudusi – arī tagad gandrīz divas trešdaļas skolēnu apgūst skatuves mākslu.
Skolas dzīves stāsts kopumā neko daudz neatšķiras no citām lauku skolām: celta 1972. gadā, paredzot, ka tajā mācīsies vairāk nekā 200 bērnu. Taču nu par tādu skaitu te vairs nevar pat sapņot. Vēl 2008. gadā Pušmucovā bija 105 audzēkņi, bet šogad – vairs 60. Par spīti sarūkošajam skolēnu skaitam, teātris te joprojām turas, un neviens skolas un arī pagasta sarīkojums – vai tās būtu Dzejas dienas, Latvijas dzimšanas diena, Lieldienas, izlaidums – nav domājams bez šīs skolas aktieriem.Teātra pulciņā darbojas visu vecumu aktieri, un prieks, ka tajā savu vietu atraduši arī bērni, kas skolā apgūst speciālo programmu.
«Esmu sadalījusi bērnus pa interešu grupām: 1. un 2. klase, 3. un 4. klase un tad no 5. klases līdz astotajai,» stāsta pulciņa vadītāja E. Rimicāne, kuras vadībā top it viss – arī tērpi, kurus pārtaisa no humpalām, dekorācijas. Bet tā noņemšanās esot to vērta, jo attīsta bērnos radošumu, palīdz atvērties, pilnveido uzstāšanās iemaņas un saskarsmes kultūru. Tas jūtams arī meitenēs, kas sapulcējušās klasē, – viņas teātrī darbojas jau vairākus gadus: Sintija un Aurēlija – divus, lielākās meitenes Marika, Kristiāna un Anastasija – jau četrus. Vai puiši arī te ir? Jā, ir gan lielajā, gan mazajā grupā, taču šodien esot aizņemti citur.
Meitenes atzīst, ka spēlēt nebūt nav viegli, un arī pierast pie tā, ka tevi vēro vesels pulks skatītāju, ir grūti. Aurēlija, mutīga un žiperīga meitene, bilst, ka tas viņai esot lielākais klupšanas akmens, jo tā vien mugura pagriežoties pret sanākušajiem. Skolotāja visu laiku atgādinot! Bet aizmirstas atkal! Uz jautājumu, kas visvairāk no spēlētā palicis sirdī, aktrises nosauc: Gribulītis un Negribulītis, Sarkangalvīte, Vinnijs Pūks. Izceļas pat neliels strīds, lai noskaidrotu, kura ko spēlējusi, kura – ne. E. Rimicāne teic, ka ļauj diezgan brīvu vaļu bērnu fantāzijai un mudina izvēlēties pašiem, ko grib iestudēt. Jo tad ir lielāka vēlme darboties. «Garus tekstus sen vairs nelieku mācīties, jo mūsdienu bērni jau ir tādi – viņiem vajag uz vietas un tūlīt, un ar rezultātu. Tā ir cita paaudze. Arī, kad lasu priekšā lugas tekstu, viņi nespēj tam ilgi sekot līdzi. Tas viņus garlaiko. Ja process ir pārāk garš, zūd vēlme ko darīt. Vajag akcentu uz radošumu likt,» skaidro pulciņa vadītāja. Viņa atceroties, ka ludziņa Kraukšķītis, kur tēloja tagad pazīstamais tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis, patiesībā bijis pēdējais gads, kad iestudējums bija ar garāku tekstu.
Ik gadu topot divi trīs iestudējumi. Vairāk nevar tāpēc, ka nedēļā ir tikai viens mēģinājums – 40 minūšu garš. Pašlaik top iestudējums Māmiņu dienai. Kas tajā būs? Pašu izdomāts sižets!
Atkal pie stāstīšanas ķeras Aurēlija: «Dominiks iet mājās pirmajā skolas dienā ar divnieku, bet mēs ar Odriju ejam lepnas, jo mums ir desmitnieki. Smejamies par viņu. Satiekam brālēnu Adrianu un ejam uz SPA salonu. Uzkrāsojamies tur, ejam mājās. Mamma mūs uzteic, Adrianu sabar. Priecīgas par visu, aizmirstam izmācīties. Otrajā dienā – lomas mainītas, mēs saņemam divniekus, bet Dominiks – desmitnieku. Mācība tāda: lepnībai ir īss mūžs!» Kas tēlos mammu? Amanda Daukste! Viņa gan šoreiz neesot neatnākusi, jo kopā ar vēl citiem piedalījusies folkloras skatē. Otro vietu dabūjuši! Tie radošie jau visur piedaloties.