Vecam uzņēmumam jauns nosaukums

Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku varētu saukt par vedējmāti un vedējtēvu laulības slēgšanā starp uzņēmumiem KVV Group no Ukrainas un Liepājas metalurgs no Latvijas.

Uz pagājušajā piektdienā Liepājā notikušās ceremonijas līdzību ar laulībām vedina fakts, ka darījuma rezultātā ir noformēts uzņēmums ar abu jaunlaulāto vārdiem uzņēmuma jaunajā nosaukumā KVV Liepājas metalurgs. To pašu notikumu iespējams aprakstīt arī citādi. Varbūt labie ukraiņi adoptēja vecāku pamestu bārenīti, bet varbūt gādīgā Latvija dod patvērumu bēglim no Ukrainas kara zonas. KVV Group patiešām ir nācies pamest savu metalurģijas uzņēmumu Doņeckā. Ar šādām asprātībā jāīsina laiks vēl, cerēsim, ne ilgāk par mēnesi, līdz beidzot KVV Liepājas metalurgs iedarbinās savu metāla kausēšanas krāsni. Pagaidām uzņēmums izmēģinājuma režīmā izmanto savu velmēšanas līniju, kas pārvērš no Baltkrievijas ievestu metālkausēšanas pusfabrikātu celtniecības armatūras stiegrās.

Vecā uzņēmuma jaunā nosaukuma atklāšanas pasākums tika sarīkots brīdī, kad pagadījās brīvāks laiks daudzām amatpersonām, kuras gribēja parādīt sevi reportāžās par notikumu, ko sabiedrība uztver pozitīvi. Ne ziņas, ne miņas nav no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska par uzņēmumā pazudušajiem 200 miljoniem eiro, kurus jau gadiem meklējot Valsts policija.

Labo ziņu īstenībā ir maz. No vienas puses, uz KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanu daudzmaz atbilstoši uzņēmuma tehniskajām iespējām vēl jāpagaida. No otras puses, šāda darbības atsākšana draud ar kārtējo elektrības cenu paaugstināšanu Latvijas iedzīvotājiem. Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola atlīdzināja ukraiņiem par iespēju piedalīties pasākumā ar publisku solījumu, ka viņas vadītajā ministrijā «notiek darbs pie tā, lai uzņēmumam nebūtu jāpārmaksā par elektrību». Tas nozīmē, ka vēl daudz vairāk jāpārmaksā būs visiem citiem, jo pretējā gadījumā ar parādu nastas apkrauto valsts uzņēmumu Latvenergo notiktu tas pats, kas notika ar Liepājas metalurgu.

Ja piektdien notikušo pasākumu sauc par laulībām, tad jāpiemin vedējpāra publiski izteiktā pateicība nākamajam personāžam, kāds kāzu rīkošanai bieži vien nepieciešams. Proti, viņi izcēla savedēju, kura lomā iejuties Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers. U. Seska vārdiem runājot, Liepājas metalurgs ir viens no Latvijā retiem piemēriem, kur bankrotējis uzņēmums nekļūst par izlaupītu uzņēmumu. H. Velmers prata saglabāt uzņēmumu tādā izskatā, ka tas iekārdināja pagājušajā pavasarī uz Latviju atbraukušos preciniekus. Tas bija pamats, lai vispār varētu sākties ilgas un sīvas sarunas par KVV Liepājas metalurgs izveidošanu.

Piektdienas svētku pasākumu gribot negribot bija spiesti apmaksāt Liepājas metalurga nenodrošinātie un, mazākā mērā, pat nodrošinātie kreditori. Liepājas metalurga mantas izpārdošana beigsies ar iztrūkumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā. Precīzai maksātnespējas procesa bilancei jāparādās rudenī, kad H. Velmers cer pabeigt maksātnespējas procesu. Tikai tad bijušie metalurgi tiks pie pagaidām neizmaksātajām algām kā paši pirmie no visiem nenodrošinātajiem kreditoriem. KVV Group apsolīto 107 miljonu eiro pakāpeniskā saņemšana desmit gadu garumā ir atdota trijiem nodrošinātajiem kreditoriem – Valsts kasei, bankai Citadele un SEB bankai – un uz maksātnespējas procesu vairs neattiecas.