INTERESANTI: Ogres roņus ūdens ārstē fiziski un garīgi

Sportiskas aktivitātes ogrēniešiem nav svešas. Ūdens tuvumu novērtē roņi, kam peldsezona ir augu gadu. Rūdītie peldētāji Daugavu uzskata par savu veselības un dzīvesprieka avotu.

Biedrības Ogres roņi peldētāji ir drosmīgi un dzīvespriecīgi cilvēki, kuri ūdens sniegto enerģiju izbauda arī ziemas spelgonī. Daļai tā ir veselīga gara uzturēšana, citiem sportisks azarts, kas ļāvis ieņemt godalgotas vietas Latvijas un pasaules sacensībās. Tieši biedrības valdes priekšsēdētāja Raita Gultnieka uzvara 2010. gada pasaules čempionātā Slovēnijā deva tiesības nākamo pasaules kausu rīkot Latvijā.

Medaļnieki

Arī šogad 11. Latvijas ziemas peldētāju čempionāta 2. posmā 22. februārī Jūrmalā ogrēnieši ieguva divas zelta un četras sudraba medaļas. Čempionāta kopvērtējuma rezultātus paziņos 29. martā Bulduros, kad norisināsies 39. Latvijas ziemas peldēšanas sezonas noslēguma skate. Biedrībā ir apmēram 30 peldētāju, starp kuriem ir mediķi, grāmatveži, pedagogi, ekonomisti, farmaceiti, frizieri un citu profesiju pārstāvji.

Peldēšana atgriež dzīvē

Biedrības Ogres roņi aizsākumi meklējami Ogres trikotāžas kombināta darbības laikā, kad Pēteris Voronovs 1983. gadā nolēma izveidot ziemas peldētāju komandu. Ludmila Besova roņo jau kopš 1980. gada. Ar peldēšanu sieviete sāka nodarboties, kad pēc smagas autoavārijas ārsts teicis, ka dzīve būs jāpavada uz slimības lapas. «Teicu, ka negribu slimot, gribu strādāt. Man bija tikai 30 gadu. Devos peldēt, bet nedomāju, ka pievērsīšos roņošanai. Nāca oktobris, novembris, decembris, bet es turpināju peldēt,» ar smaidu stāsta Ludmila. Peldēšanas kompanjones viņu dēvē par dzelzs sievieti, jo Ludmilai cietusi vairākos negadījumos, kuros arī lauzti kauli, bet sieviete pierādījusi, ka iespējams atveseļoties un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

Enerģiskajai Olgai Silovai sports ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Pirms pievēršanās ziemas peldēšanai Olga slēpojusi un kāpusi kalnos un joprojām dienu sāk ar rīta skrējienu. «Atnāc, ielien āliņģī, un galva kļūst skaidra no ikdienas problēmām,» par roņošanas sniegto labsajūtu stāsta Olga, kura gandrīz 30 gadus peld visa gada garumā. «Kā izkāpj no ūdens, problēmas ir pazudušas, un enerģija saglabājas līdz vakaram, varu iet un darīt, nekas vairs nesāp.»

Savukārt Aleksandra Grava drīz vien pēc roņošanas uzsākšanas ar Ludmilu un Olgu piedalījās 2008. gada pasaules ziemas peldēšanas čempionātā Londonā, kur ieguva 4. vietu savā vecuma grupā. Aleksandra aizrautīgi seko līdzi ziemas peldēšanas pasākumiem un dibina kontaktus ar roņiem no visas pasaules, tāpēc kolēģi viņu dēvē par pasaules roņu balsi. «Viss nāk no dabas – mums ir upes, apkārt meži. Brīnišķīga vieta un apstākļi, kur peldēt,» saka Aleksandra.

Jāsāk pakāpeniski

Ziemas apstākļos peldēt katru dienu ir veselībai kaitīgi, tāpēc Ogres roņi ziemā uz Daugavu dodas trīs četras reizes nedēļā. Rūdīšanās jāsāk ar kontrastdušu, taču šis process ir jāveic ļoti individuāli, soli pa solim, neizturoties vieglprātīgi. Peldot ziemas apstākļos, ilgāk par 20 minūtēm ūdenī uzturēties nedrīkst. Peldētājas atzīst, ka pietiek ar minūti ūdenī enerģijas uzņemšanai. Sacensībās peldētāji uz ātrumu veic dažādas distances: no 25 metriem līdz pat 450 metriem. Taču ogrēnietes atzīst, ka ar roņošanu visvērtīgāk nodarboties veselības dēļ, jo tā sniedz optimismu, ceļ pašapziņu un atbaida vīrusus. Daugava ir peldētāju lielā tablete, jo upe spēj ārstēt gan fiziski, gan morāli. Ogres roņi ierasti pie ūdens svin dzimšanas dienas, gadskārtu svētkus, kad izpušķo āliņģi vai svinētāji pārģērbjas karnevāla tērpos, sagādājot neaizmirstamus kopā būšanas mirkļus.