Ar tālejošiem plāniem par zemāko siltuma cenu

© Ojārs Lūsis

Neskatoties uz to, ka kurināmā cenas turpina pieaugt, kādreizējās investīcijas koģenerācijas stacijas izveidē Ādažos dod jau gadiem ilgus augļus – arī šogad Ādažos siltumenerģijas ražošanas tarifs ir palicis nemainīgi zems, zemāks par kurināmā cenu.

Tiesa gan, ilggadējajam siltuma ražotājam un piegādātājam Ādažos – SIA BaltEnEko – nākamgad martā beidzas līgums ar pašvaldību par šīs funkcijas izpildi. Lai laikus veiktās investīcijas patērētājiem iespējami ilgāk nodrošinātu iespējami zemāko siltumenerģijas ražošanas cenu, uzņēmums cer, ka līgums tiks pagarināts vismaz uz pieciem gadiem, kas dotu iespējas ieguldīt vēl papildu investīcijas atkarības mazināšanai no dārgās dabasgāzes.

Siltums būs

«Pateicoties tam, ka pirms 17 gadiem tika pieņemts lēmums Ādažos uzstādīt vienu no pirmajām koģenerācijas stacijām Latvijā, mūsu piegādātās siltumenerģijas cena ir zemāka par kurināmā izmaksām. Sākotnējās investīcijas joprojām nodrošina iespēju Ādažu iedzīvotājiem saņemt lētāku siltumenerģiju, nekā to jebkuram būtu iespējams saražot, uzstādot jaunus katlus,» secina SIA BaltEnEko valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants.

Domājot, kā vēl patērētājiem padarīt apkures cenas stabilākas un prognozējamākas, trīs lielākajās Ādažu katlumājās blakus gāzes katliem SIA BaltEnEko jau ir uzstādījusi modernus granulu apkures katlus. «Tas jau ir samazinājis atkarību no gāzes piegādēm un gāzes cenu izmaiņām, un vismaz, kamēr siltumenerģiju ražos BaltEnEko, iedzīvotāji varēs justies droši, ka siltumu viņi saņems un tā cena nemainīsies, pieaugot gāzes cenām,» stāsta E. Vīgants.

Piedāvājums joprojām spēkā

BaltEnEko apkalpojamajā teritorijā ietilpst četras katlumājas Ādažu novadā. Vēloties attīstīt sadarbību ar pašvaldību, uzņēmums tai jau pirms vairākiem gadiem atkārtoti ir izteicis piedāvājumu skolas un pirmsskolas iestāžu mazajās katlumājās ne tikai apkalpot apkures iekārtas, bet uzņemties pilnu atbildību par gala produkta – siltumenerģijas – piegādi. «Pašvaldība ir veikusi izpēti, un ticu, ka nonākusi pie tā paša secinājumā kā mēs, proti, pašreizējais mazo katlumāju apsaimniekošanas veids nav tas lētākais un efektīvākais. Mūsu priekšlikums joprojām ir spēkā, turklāt tas ir papildināts ar vēl kādu niansi – ja sākotnēji piedāvājām apsaimniekot pašvaldības īpašumā esošās dabasgāzes katlumājas, tad šobrīd esam gatavi izskatīt iespēju pašiem ieguldīt jaunu granulu apkures katlu uzstādīšanā, jo, vērojot šā brīža ģeopolitisko situāciju, manuprāt, tas būtu pamatots solis, lai diversificētu kurināmos un kļūtu vēl mazāk atkarīgi no Gazprom gāzes adatas,» skaidro E. Vīgants.

Vēlas sadarbību turpināt

Ir tikai viens «bet» – 2015. gada pavasarī uzņēmumam beidzas ar Ādažu pašvaldību parakstītais līgums, līdz ar to šobrīd vēl nav ne mazākās skaidrības, kas notiks ar siltumapgādi aiznākamajā apkures sezonā. «BaltEnEko labprāt turpinātu savu investīciju un labo darbu iestrādes, lai arī turpmāk Ādažu novadā apkures tarifs nepieaugtu. Pārņemot stafeti jaunam siltumapgādes komersantam, kuram būtu jāuzstāda jaunas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, šo iekārtu ierīkošanas izmaksas jebkurā gadījumā būs lielākas par kurināmā izmaksām. Līdzšinējā sadarbība ar Ādažu novadu bijusi veiksmīga visām pusēm, un mēs gribam Ādažu siltumapgādes sistēmu attīstīt arī turpmāk. Lai vēl vairāk mēs varētu diversificēt siltumenerģijas ražošanu, noteikti skatīsimies, kā šajā procesā var izmanto ne tikai granulas, bet arī šķeldu, kas arvien labāk konkurē ar dabasgāzi, vienīgi nebūtu vēlams, lai investīcijas šķeldas katlos palielinātu tarifu. Lai to īstenotu, ir jāizvērtē, ar kādiem noteikumiem iespējamā sadarbība ar pašvaldību tiktu turpināta, jo investīciju atmaksāšanās laiks siltumenerģijas ražošanas sektorā ir salīdzinoši ilgs – vismaz desmit gadu,» norāda E. Vīgants.

Pašreizējais līgums ir noslēgts uz diviem gadiem, BaltEnEko valdes priekšsēdētājs uzskata, ka īsais termiņš nebija labvēlīgs Ādažu iedzīvotājiem. «Ja līgums būtu ilgāks, cena par siltumu jau šodien būtu vēl zemāka.»

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais