Intervija ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu.
– Tikko ar neslēptu lepnumu teicāt, ka pie jums brauc daudz ciemiņu un šajās dienās uzņemat arī Azerbaidžānas delegāciju. Ko tad viesi vēlas šeit redzēt?
– Pirmkārt, tas ir saistīts ar to, ka Gulbenes dome strādā labi un citām pašvaldībām interesē, kā mēs to panākam. Esam sākuši aktīvāk par sevi stāstīt dažādos medijos, jo esam sapratuši, ka daudzas lietas, ko ievieš citas pašvaldības un pasniedz kā kaut ko unikālu un progresīvu, pie mums jau ir sen. Ļoti patīkami, ka par mūsu pašvaldību un pilsētu interesējas arī ļoti bagātas un Latvijā augstu vērtētas pašvaldības. Daudziem ir pārsteigums, cik sakārtota ir mūsu pilsēta, cik plašs ir piedāvājums un iespējas. Aktīvi strādā arī mūsu tūrisma aģentūra, kura organizē plaša mēroga pasākumus ar lieliskiem rezultātiem. Mūsu tūrisma piedāvājums un infrastruktūra spēj nodrošināt arī ļoti prasīgu ceļotāju vajadzības. Es teiktu, ka, izvēloties Gulbeni kā ceļojuma galamērķi, jūs nekļūdīsieties – trīs četras dienas mūsu novadā paies interesanti un komfortabli.
– Tā nevar būt, ka viss ir izdarīts un viss ir sakārtots...
– Tā arī nav, bet darbi uz priekšu rit labā tempā. Pakāpeniski sakārtojam ielas un vietējos ceļus, uzlabojam sporta infrastruktūru, taču ir vēl daudz kas jādara. Piemēram, jārekonstruē stadions, bet gan šī objekta, gan citu projektu nākotnes attīstība daudzējādā ziņā atkarīga no valsts attieksmes un finanšu pieejamības no ES fondiem. Mēs nečīkstam un neraudam, bet strādājam, skrienam un pārliecinām.
– Viens no novada ekonomiskās stabilitātes rādītājiem ir bezdarbnieku skaits, – kāds tas ir Gulbenes novadā?
– Vidēji novadā bezdarbs ir 7,5% līmenī, – viena daļa no bezdarbniekiem, tāpat kā visā valstī, ir tie, kuri nekad nav strādājuši un arī negrasās to darīt. Vienlaikus mūsu novadā ir pagasti, kur praktiski vairs nav brīvu darba roku.
Septembra vidū darbu uzsāks granulu rūpnīca SIA Latgran, kam nepieciešams salīdzinoši liels darbinieku skaits, iespējams, ka darbaspēku vajadzēs piesaistīt no plašāka reģiona. Mums ir vēl vairākas ieceres par jaunu darba vietu radīšanu. Es teiktu – vīrieši sev darbu novadā var atrast, ja vien vēlas strādāt. Grūtāk darbu atrast ir sievietēm pusmūžā, tāpēc mēs aktīvi strādājam, lai piesaistītu vēl kādu investoru, kas radītu darba vietas tieši šai iedzīvotāju grupai.
– Kādas tendences valda attiecībā uz emigrāciju, – vai turpinās izbraukšana uz ārzemēm?
– Ja es teiktu, ka tā ir beigusies, es melotu. Taču ir vērojama pozitīva tendence – izbrauc daudz mazāk cilvēku, turklāt es redzu, ka vairākas ģimenes ir atgriezušās. Mums ir svarīgi, lai Gulbenē atgrieztos ne tikai tie, kuri izceļojuši uz ārzemēm, bet arī tie, kas savulaik pārcēlušies uz Rīgu vai citām pilsētām. Es personīgi sekoju iedzīvotāju migrācijai un varu teikt, ka situācija ir daudzsološa, – pēdējā gada laikā Gulbenē atgriezušās 18 ģimenes no Rīgas, Jelgavas un citām vietām. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka pilsētas kopējais iedzīvotāju skaits tikai nedaudz pārsniedz 7000. Atzīšu, ka uzskaitīt iedzīvotājus ir ļoti grūti, jo mūsu dzīves vietas deklarēšanās sistēma ir tik demokrātiska, ka pārkāpusi jau anarhijas slieksni.
Varbūt mēs spētu piesaistīt vēl vairāk cilvēku, taču vājais punkts ir dzīvojamā fonda trūkums. Pašvaldībai brīvu dzīvokļu nav, bet privātie tos neizīrē vai izīrē par nesamērīgi augstu cenu.
– Ir pats septembra sākums, tāpēc izglītības joma ir aktuāla. Vai Gulbenes novadā šogad darbu uzsāka visas skolas, kas darbojās iepriekšējā gadā?
– Jā, darbu ir sākušas visas mācību iestādes. Bērnu skaits pirmajās klasēs gan ir mazāks nekā pagājušajā mācību gadā. Esmu novērojis, ka arvien lielāka interese ir par pilsētas mācību iestādēm – arī lauku bērni brauc mācīties uz Gulbeni. It īpaši izteikti tas ir vidusskolas posmā, – vienā mūsu vidusskolā jau trešo gadu nav nokomplektēta neviena desmitā klase, – tas nozīmē, ka šī gada divpadsmitie būs šīs vidusskolas pēdējais izlaidums un nākamajā gadā tagadējā Jaungulbenes pagasta Gulbīšu vidusskola pārtaps par pamatskolu. Zināmā mērā šo procesu ietekmē tiešais pilsētas tuvums un profesionālo vidējo izglītības iestāžu pieaugošā popularitāte. Tendence jūtama arī citās lauku vidusskolās – Lizumā un Lejasciemā.
Faktiski cīņa par skolēniem vidusskolu vecuma grupā norit starp vispārizglītojošām vidusskolām, profesionālās izglītības kompetenču centriem un arodvidusskolām. Reģionā tuvākais kompetenču centrs atrodas Smiltenē, kas visiem spēkiem cenšas piesaistīt audzēkņus, lai nezaudētu savu statusu, kura saglabāšanai nepieciešami vismaz 500 audzēkņu. Savukārt novadā ir divas arodvidusskolas – Rankā un Jaungulbenē. Neoficiāla informācija liecina, ka Jaungulbenē uzņemšana nav bijusi veiksmīga. Es uzskatu, ka līdzšinējā profesionālo mācību iestāžu reforma nav sevi attaisnojusi. Vispirms ir jātiek īsti skaidrībā, cik un kurās vietās mums ir nepieciešamas profesionālās izglītības iestādes, bet galvenā problēma ir mācību programmu piedāvājumā. Skolām ir jāseko pieprasījumam darba tirgū un jāspēj pielāgoties tautsaimniecības vajadzībām daudz ātrāk.
– Jūs jau pieminējāt, ka novada turpmākā attīstība lielā mērā atkarīga no pieejamā finansējuma ES finanšu plānošanas ietvaros. Kas ir tās lietas, ko ar ES atbalstu cerat īstenot šajā plānošanas periodā?
– Mums ļoti ir nepieciešams baseins, vajadzīga lielā stadiona rekonstrukcija, gribam arī ledus halli, jo jaunatne ir sportiska un tai ir nepieciešama laba materiāli tehniskā bāze. Atzīmēšu, ka labs saimnieks nekad visu nesāks vienlaikus, bet izrēķinās, kas tam vairāk nepieciešams un ar ko sākt. No minētajiem objektiem mēs prioritāti esam izvēlējušies, bet ar to vien nepietiek, lai to īstenotu. Ar ES fondiem ir tā – iespējams, ka ES fondi būs pieejami bērnudārzu celtniecībai vai citiem mērķiem, kas mums nav aktuāli. Vai tāpēc mums finansējums nepienākas vispār? Mums vajag naudu sporta bāzēm, bet varbūt citiem vajag bērnudārziem! Situācijas pašvaldībās ir ļoti dažādas, tāpēc pareizāk būtu piešķirt līdzekļus pašvaldībai, lai tā pati izvēlas, kas tai vairāk nepieciešams.
Aktuāla ir pilsētas tranzīta ielu rekonstrukcija, ko ceram pabeigt līdz šī sasaukuma beigu termiņam. Paldies Satiksmes ministrijai, kas mūs sadzirdēja un mums bija iespēja sakārtot ceļu, kas ved uz Rēzekni. Līdzīgu projektu gribam īstenot arī virzienā uz Madonu. Protams, jārod iespēja piesaistīt finansējumu arī lauku ceļu uzlabošanai.
Mēs ļoti ceram, ka finansējums būs pieejams arī sociālo vajadzību nodrošināšanai, jo sociālie jautājumi ir sāpīga tēma praktiski visās pašvaldībās. Šogad Līgo pagastā ekspluatācijā nodosim sociālo aprūpes centru Siltais, kas izveidots bijušās Siltāju pamatskolas ēkā, bet ar to vien ir par maz.
Esam uzsākuši daudzdzīvokļu māju renovāciju, taču procesam ir jātop aktīvākam un arī mums ir jāseko citu pašvaldību piemēriem, kur šis process ir sācies senāk un ir aktīvāks.
Vajadzību vēl ir daudz.
– Gulbenē šogad ir nodibināta Pašvaldības policija. Kā jūs tik daudzus gadus bez tās iztikāt un kāpēc tomēr nolēmāt to izveidot?
– Līdz šim iztikām ar vienu kārtībsargu pilsētā, taču, pieaugot notikumu un pasākumu skaitam un apmeklējumam, ar vienu kārtībsargu vien ir par maz. Tāpat ir notikušas izmaiņas Valsts policijas struktūrās un policistu skaits ir būtiski samazinājies. Tāpēc ciešā sadarbībā ar Valsts policiju izveidojām arī Pašvaldības policiju, kurā patlaban strādā pieci cilvēki. Manā skatījumā šai struktūrai ir labas perspektīvas, un iespējams, ka darbinieku skaits palielināsies. Pašvaldības policijai ir iegādāts nepieciešamais apģērbs un ekipējums, kā arī nodota lietošanā automašīna. Es gribu uzsvērt, ka novada iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar Pašvaldības policijas izveidi – tajā saskata kārtības un drošības uzturēšanas garantijas pilsētā.
– Uz ko jūs gribētu aicināt Latvijas, tostarp Gulbenes novada, iedzīvotājus šajā priekšvēlēšanu laikā?
– Man ļoti gribētos, lai visi Latvijas iedzīvotāji, tostarp politiķi un lauku ļaudis, saprastu, ka nauda ir jānopelna mums pašiem un nevajag gaidīt, lai kāds mums kaut ko dod tāpat vien. No krīzes bedres esam izķepurojušies, taču, redzot, kas papildus vēl ir vajadzīgs bruņotajiem spēkiem, kultūrai, izglītībai, veselības aprūpei un citām nozarēm, vajadzētu saimnieciskāk attiekties pret pieejamajiem resursiem. Ir jābeidz realizēt projektus, kuru vienīgais mērķis ir politiskā kapitāla uzkrāšana konkrētai partijai, bet visus projektus izvērtēt pēc būtības un lietderības ilgtermiņā. Es ļoti ceru, ka Gulbenes novads spēs izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem un realizēs tikai tos projektus, kas šeit tiešām ir nepieciešami.