Intervija ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
– Atkal ir uzjundīta diskusija par ostu devumu Latvijas ekonomikā. Vai ir komentāri?
– Visiem ir zināms, ka ostu pienesums valsts ekonomiskajā attīstībā ir ļoti būtisks, jo ostas nepastāv tikai katra pa sevi, – tās ir saistītas gan ar autopārvadātāju, gan Latvijas dzelzceļa darbību. Tātad no ostu darba ir atkarīga arī šo nozaru pastāvēšana. Atzīmēšu, ka absolūti lielākā daļa no ostu un dzelzceļa darbības ir eksporta, jo eksportēt var ne tikai preces, bet arī pakalpojumus, kā tas ir arī šajā gadījumā.
Tas, ka Latvijas ostas ir spējušas saglabāt apgrozījumu konkurences apstākļos, vien jau pierāda, ka ostu sektors strādā labi. Atgādināšu, ka Latvijas ostām netiek piešķirti līdzekļi no valsts budžeta un tās ļoti labi tiek galā pašas saviem spēkiem, gan piesaistot ES finansējumu.
– Ventspils brīvostā, atšķirībā no citām brīvostām Latvijā, ļoti spēcīgi attīstās rūpnieciskā zona. Pavasarī ar LIAA tika parakstīts līgums par divu ražošanas korpusu būvniecību, ko perspektīvā iznomās uzņēmējiem. Lūdzu, pastāstiet vairāk par šo projektu?
– Būtībā tie ir divi atsevišķi projekti – Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek būvētas divas ēkas, katra 3,5 miljonu eiro vērtībā. Viena no tām ir Elektronikas centrs un paredzēta elektronikas un elektrotehnikas ražotnēm. Otra tiek apzīmēta kā Tehnoloģiju centrs un tiek plānota mašīnbūves, metālapstrādes vai plastmasas produkcijas ražotājiem, tā ir pietiekami universāla, lai būtu derīga vairākumam nozaru. 40% no attiecināmajām izmaksām sedz ES fonds, 60% ir brīvostas pārvaldes līdzfinansējums. Plānots, ka jau nākamā gada otrajā pusē ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet jau šobrīd ir izsludināts konkurss par telpu nomas tiesību piešķiršanu.
– Valdība ir apstiprinājusi privātā investora vēlmi Ventspils brīvostas teritorijā izveidot naftas pārstrādes uzņēmumu. Par cik plašu ražošanu un apgrozījumu mēs šajā gadījumā varam runāt?
– Tas ir lielākais investīciju projekts Latvijā – naftas produktu pārstrādes uzņēmumā, kura jauda būs 2 miljoni tonnu gadā, plānots kopumā investēt 420 miljonus eiro. Patlaban norit sarakste un plānota tikšanās ar ES institūcijām. Šī projekta realizācijai nav nepieciešami papildu ieguldījumi no brīvostas pārvaldes puses – izvēlētajā vietā ir pieejami auto un dzelzceļa pievedceļi, kā arī uzņēmums plāno izmantot jau esošās piestātnes.
Daudziem var rasties bažas par drošību videi un cilvēkam. Gribu pateikt, ka šis objekts neradīs būtiskus papildu riskus, jo jau tagad caur Ventspils ostu tiek pārvadāti daudzi miljoni tonnu naftas produktu gadā, – vēl divi miljoni tonnu risku nepalielina. Projekta sagatavošanas stadijā notiks daudzpusējs ietekmes uz vidi novērtējums, tostarp sabiedriskā apspriešana, kuras laikā arī iedzīvotājiem būs iespēja izteikties. Es domāju, ka ventspilnieki labi saprot, ko pilsētai dos šis objekts, – pirmkārt, tās ir apmēram 1000 darba vietas būvniecības laikā, kā arī 300 darba vietas tā ekspluatācijas nodrošināšanai.
– Vai plānota vēl kāda ražošanas objekta izveidošana?
– Patlaban norit divu privāto investoru realizētu ražotņu celtniecība. Viens no tiem nodarbosies ar lielgabarīta stiklašķiedras izstrādājumu ražošanu, otrs ar hidraulisku iekārtu ražošanu.
– Vai ostas infrastruktūras kapacitāte atbilst aizvien pieaugošajām aktivitātēm brīvostas teritorijā?
– Esošā kapacitāte pilnā mērā nodrošina esošo uzņēmēju vajadzības, taču mēs neesam apstājušies un turpinām tās pilnveidošanu, kā arī ieguldām līdzekļus jaunu teritoriju attīstībā. Šogad vien infrastruktūras attīstībā tiks ieguldīti 37 miljoni eiro. Kā vienu no lielākajiem šābrīža investīciju projektiem gribu atzīmēt 12. piestātnes būvniecību. Tā būs universāla piestātne, kas paredzēta gan ģenerālkravu, gan beramkravu pārkraušanai.
Gaidām, kad varēs sākties darbi pie vecās zvejas ostas rekonstrukcijas. Ieplānota ir arī Ziemeļu mola rekonstrukcija un kuģošanas kanāla krastu grunts nostiprināšana. Tāpat turpinās pievedceļu rekonstrukcija. Atzīmēšu, ka visi minētie projekti tiek realizēti ar ES fondu atbalstu, – vidējā atbalsta intensitāte ir 50% no attiecināmajām izmaksām.
– Vai nākamajā ES finanšu plānošanas periodā ostām būs pieejami līdzekļi no ES fondiem?
– Patlaban katrai ostai ir iezīmēti ap 24 miljoni eiro, ko varēs izmantot infrastruktūras attīstībai. Jaunu piestātņu būvniecībai gan nākamajā periodā līdzekļi nav paredzēti, jo ES neatbalsta tādu objektu celtniecību, ko tālāk var izmantot komerciāliem mērķiem. Tas nozīmē, ka pieejamos finanšu resursus izmantosim pievedceļu optimizācijai un hidrotehnisko būvju rekonstrukcijām.
– Pēc Pasaules bankas priekšlikumu izvērtēšanas ar gala dokumentu klajā ir nākusi Satiksmes ministrijas izveidotā darba grupa, kurā tika iesaistīti arī Saeimas frakciju, ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Kādi ir galvenie secinājumi?
– Pasaules banka iesaka pētīt, saskaņot, padarīt caurskatāmu un publiski pieejamu informāciju. Faktiski tas nav nekas jauns, un jau arī šobrīd tiek nodrošināts, ka rezultātā darba grupai šajā jautājumā nav nekādu domstarpību ar Pasaules banku. Informācijas pieejamību un caurskatāmību nodrošina jau tas vien, ka ostas ir valsts un pašvaldības īpašums un visus lēmumus pieņem ostu valdes, kas sastāv no valsts un pašvaldības pārstāvjiem. Nosauciet vēl vienu struktūru, kuru pārvalda četras ministrijas un četri pašvaldības pārstāvji. Neviens nevar teikt, ka nezina, kas notiek brīvostās. Tieši tāpēc, ka visa informācija ir tik pieejama, ir iespēja komentēt visas tās darbības. Pamēģiniet dabūt informāciju no akciju sabiedrībām? Tur tā ir aizsargāta ar likumu, nevienam nav tiesību pieprasīt ziņas, ko tās nevēlas sniegt. Manuprāt, ostām pievērstā uzmanība ir neadekvāta. Tajā pašā laikā ostu pārvaldes nedrīkst atklāt informāciju, kas attiecas uz ostas uzņēmumiem. Ja komersants vēlas, viņš to var darīt, bet ostas pārvaldes to darīt nedrīkst. Tāpat darba grupa pilnā mērā atbalsta Pasaules bankas ieteikumu atteikties no ostas nodokļa ieviešanas.
Taču ir virkne ieteikumu, kam darba grupa nepiekrīt, piemēram, Pasaules banka iesaka pārvērtēt ostu maksu apmērus. To nevar izslēgt, jo dzīve mainās, bet izmaksu palielināšanu ostas uzņēmumiem uzlikt par mērķi nav saprātīgi.
Tāpat Pasaules banka iesaka no ostu pārvaldēm izveidot akciju sabiedrības. Tas automātiski nozīmē, ka mainās ostas pārvalžu būtība un funkcijas, jo akciju sabiedrību mērķis jau pēc definīcijas ir nopelnīt pēc iespējas vairāk. Šis ieteikums sasaucas ar iepriekš pieminēto ostu maksu paaugstināšanu.
Noraidīts ir arī priekšlikums no ostu darbības nodalīt brīvostu teritoriju rūpnieciskās zonas. Gan mūsu darba grupa, gan Eiropas ostu asociācija uzskata, ka ostu uzdevums ir ne tikai organizēt kravu pārvadājumus, bet tām ir arī ekonomikas attīstības funkcijas, kas lielā mērā tiek realizētas ar rūpnieciskās ražošanas veicināšanu. Nodalot šīs jomas, tiktu radītas divas administrācijas, kas palielina izdevumus, tāpat arī zustu saikne starp abām, vienu otru papildinošajām nozarēm – rūpniecisko ražošanu un kravu nosūtīšanu.
Kopumā vērtējot, varu teikt, ka nekādu acīmredzamu labumu vai jaunatklājumu Pasaules bankas pētījums nav devis.
– Aktualizēta ir jaunā ES ostu direktīva. Kāds ir jūsu vērtējums?
– Ne tikai mēs, bet arī Eiropas ostu asociācija neizprot jaunu iniciatīvu radīšanu, jo tās pamatā ir balstītas uz teorētiskiem pieņēmumiem, neizprotot reālo situāciju katrā konkrētā vietā. Tiek mēģināts pašūt mētelīti, kas der visiem, bet mēs nevaram salīdzināt, piemēram, Roterdamas un Ventspils ostu. Savulaik izstrādātās, bet vēlāk noraidītās direktīvas stūrakmens bija ļaut kuģiem pašiem izkrauties Eiropas ostās. Tas ir pret pašas ES interesēm, jo rezultātā darbu zaudētu tūkstošiem Eiropas ostu dokeru. Šāds priekšlikums izsauca lielus protestus un demonstrācijas. Vienam gan mēs piekrītam, – visās ostās ir jābūt vienādiem nosacījumiem attiecībā uz atbalstu ostu komersantiem – ir jābūt vienādiem nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst ostu pārvaldes un valsts.
Jaunajā direktīvā ir ierakstītas vairākas lietas, kas būtībā var sagraut iespēju piesaistīt Latvijas ostām jaunas investīcijas. Piemēram, ierobežotas iespējas variēt ar ostu nodevām vai ostai pašai noteikt līguma termiņu var ierobežot jaunu investoru piesaisti. Tāpat ir ieteikts veidot visu Eiropas ostu virsvadību, dodot iespēju no malas iejaukties katras ostas saimnieciskajā darbībā. Redzot objektīvos iebildumus, patlaban direktīvā tiek mēģināts ieviest visdažādākos izņēmumus, taču kam gan tad ir vajadzīga šāda direktīva, ja daudzos punktos ir iespējami izņēmumi. Iesakām ieklausīties ostu viedoklī un būtībā likt tās mierā, jo ostas ļoti labi tiek galā ar saviem uzdevumiem, – nozare attīstās, un nav nepieciešama to mācīšana pareizi strādāt.
Mēs bažījamies, ka var tikt pieņemtas direktīvas, kas ir pretrunā to Eiropas valstu interesēm, kurās ir ostas, jo ES sastāvā ir daudz valstu, kam šīs problēmas ir svešas, un tieši viņu balsojums var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas un citu Baltijas valstu ostu attīstību. Cerams, ka situācija nenonāks līdz demonstrācijām un streikiem, kā tas jau ir noticis.