Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ar galveno slimnīcu Ventspilī ir pilna spektra slimnīca, kas piedāvā gan neatliekamās, gan plānveida veselības aprūpes pakalpojumus.
Saruna ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Alīdu Vāni.
– Ventspils slimnīca ir viena no retajām Latvijā, kur ir pilnībā pabeigta renovācija. Vai līdz ar to remontdarbi ir beigušies?
– Tā gan nevar teikt, jo pirmās nodaļas tika renovētas jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šajā laikā tās ir fiziski nolietojušās – nepieciešami kosmētiskie remonti. Patlaban remonts norit ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļās. Ar gadiem mainās mērķi un telpu funkcionalitāte, tāpēc tiek veiktas arī radikālākas izmaiņas, lai pacienti un mediķi šeit justos vēl labāk.
– Vai tiek atjaunotas arī iekārtas?
– Jā, faktiski esam nemitīgā attīstības stadijā, jo tiek radītas jaunas un efektīvas diagnostikas iekārtas, uzlabojas ārstniecībā izmantojamās tehnoloģijas. Ik gadu ar pašvaldības atbalstu un sava pieejamā finansējuma robežās iegādājamies jaunas medicīniskās tehnoloģijas. Ginekoloģiskajām operācijām šogad ir nopirkts jaunākās paaudzes laparoskops, pavisam drīz tiks uzstādīta arī dzemdību vanna, aprīkojums vēl vienam acu ārsta kabinetam, iepērkam arī jaunas gultas. Ik gadu mūs atbalsta Ventspils pašvaldība, tehnoloģiju atjaunošanai novirza vismaz 140 000 eiro.
– Ir modernizēta hemodialīzes nodaļa. Ko tas maina pacientiem?
– Hemodialīze ir ļoti nepieciešams ārstēšanas veids, kas glābj cilvēku dzīvības, un tam jābūt pēc iespējas tuvāk mājām. Ventspils hemodialīzes nodaļa ir ļoti labi attīstīta un pēc rekonstrukcijas vismodernākā un jaunākā valstī. Pacientiem esam ļoti vajadzīgi, jo šeit viņus uzņemam arī sestdienās. Tas dod iespēju pacientiem kvalitatīvus nefroloģiskos pakalpojumus saņemt arī neatliekamā kārtā.
– Kas ir šīs nodaļas pacienti? Vai tikai hroniski nieru slimnieki?
– Protams, cilvēki ar hroniskām vai akūtām nieru saslimšanām sastāda lielāko mūsu pacientu daļu, taču šajā nodaļā pakalpojumus saņem arī grūtnieces, kam nieru problēmas ir visai bieža grūtniecības blakusparādība. Sadarbojoties dzemdību speciālistiem un nefrologam, ir iespējams samazināt iespējamos riskus gan māmiņai, gan mazulim.
– Ventspils dzemdību nodaļa ir viena no tām, ko ar labu vārdu piemin bieži. No cik liela reģiona šeit brauc dzemdēt?
– No ļoti plaša, – dzemdības ir ļoti svarīgs notikums dzīvē, tāpēc māmiņas rūpīgi izvēlas dzemdību vietu – svarīgs ir viss: gan mediķu profesionalitāte un pieredze, gan vide, gan tehnoloģiskais nodrošinājums, gan medicīniskā personāla attieksme.
Raksturīgi, ka jau pirms dzemdībām māmiņas atbrauc un iepazīstas ar apstākļiem, turklāt vecmāšu dienests, kas seko māmiņas un bērniņa stāvoklim visu grūtniecības periodu, Ventspilī ir valsts apmaksātās programmas ietvaros. Šeit serviss ir tik labs, ka nav īpašas vajadzības slēgt līgumus par maksas pakalpojumu dzemdniecībā, – māmiņas un mazulis tāpat saņem kvalitatīvu un drošu medicīnisko aprūpi. Esam nepārtrauktā attīstībā – pagājušajā gadā atvērām grūtnieču aprūpes kabinetu.
– Dzemdniecība un ginekoloģija ir cieši saistītas. Vai arī par ginekologiem varat teikt tikpat labus vārdus?
– Protams, par sievieti ir jārūpējas jau no meitenes gadiem, un mūsu ginekologi to ļoti labi zina un aicina sievietes ierasties uz pārbaudēm vismaz reizi gadā. Atzīmēšu, ka ginekologs ir brīvi pieejams speciālists un tā apmeklējumam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Es aicinu izmantot mūsu slimnīcas speciālistu pakalpojumus, jo ārsts, kurš strādā slimnīcā, pavisam noteikti ir pieredzes bagātāks nekā tas, kurš lielāko daļu savu darba mūža pavada kabinetā, apkalpojot ambulatoros pacientus. Nevienam taču nav noslēpums – ja ambulatorais ārsts netiek galā ar kādu problēmu, viņš pacientu sūta uz slimnīcu.
Šogad ar domes atbalstu ir iegādāts mūsdienīgs laparoskops ar augstu izšķirtspēju, kas kalpos tieši ginekoloģisko operāciju veikšanai. Mūsu slimnīcā ginekoloģiskajām operācijām ir izveidota atsevišķa operāciju zāle, kā arī ieeja nodaļā un uz ambulatorajām pieņemšanā ginekoloģijā un dzemdniecībā ir atsevišķi, – līdz ar to mēs spējam nodrošināt arī augstāku konfidencialitāti un diskrētumu.
– Lielākā daļa Latvijas slimnīcu, kas atrodas ārpus Rīgas, sūdzas, ka trūkst ārstu, it īpaši dažādu speciālistu. Vai Ventspils spēj piesaistīt sev nepieciešamos ārstus?
– Tas ir īpašs stāsts, taču šoreiz par to negribas runāt, jo tā ir Latvijas reģionu liela problēma. Vairāk tas attiecas uz retākām ārstu specialitātēm. Jau ilgāku laiku cenšamies piesaistīt slimnīcai vēl vienu ausu, kakla un deguna speciālistu, kurš turpinātu savu izaugsmi mūsu slimnīcā. Esam uzrunājuši rezidentus absolventus, bet neviens no viņiem nav gatavs strādāt Latvijas veselības aprūpes sistēmā – viņi meklē vietas privātajās klīnikās vai izbrauc uz ārzemēm. Tas apliecina, ka darba samaksa, ko garantē valsts, ir pārāk zema labiem speciālistiem.
Es uzskatu, ka slimnīcas ārsti ir zinošākie savā jomā, bet šo ārstu atalgojums ir viszemākais un nav salīdzināms ar atalgojumu, ko saņem privātprakšu ārsti speciālisti. Man nav pieņemama sabiedrībā kultivētā attieksme pret ārstiem – viņi tiek lamāti par kukuļņemšanu, par nevērību un vainoti visos pasaules grēkos. Es varu apgalvot, ka neviens ārsts neko sliktu cilvēkam nevēlēs un tieši slimnīcu ārsti, kuri, kā jau teicu, saņem vismazāko atalgojumu, ir tie, kuri glābj mūsu dzīvības un dara visu iespējamo, lai pacienti atveseļotos. Tajā pašā laikā mēs esam gatavi maksāt par konsultāciju pie speciālista 20, 30 un pat 50 eiro, lai viņš mums veltītu 15 minūtes sava laika, vienlaikus uzņemoties daudz mazāku atbildību.
– Latvijas sabiedrība pēc visiem starptautiskajiem pētījumiem un arī tīri subjektīviem novērojumiem nebūt nav tā veselākā. Vai vainojama tikai veselības aprūpes sistēma?
– Daļa vainas ir jāuzņemas veselības aprūpes sistēmai, it īpaši jautājumos, kas saistāmi ar veselības aprūpes savlaicīgu pieejamību. Taču ir arī otra puse – cilvēki bieži neiet pie ārsta, jo cer, ka gan jau pāries tā sāpe vai cits diskomforts, kas liecina par slimības klātbūtni. Mēs pārāk maz sevī ieklausāmies un palaižam garām slimības sākumstadiju, kurā ārstēšanās būtu īsāka, vieglāka un lētāka ne tikai pašiem un mūsu tuviniekiem, bet arī valstij.
Latvijas sabiedrība, tāpat kā visas Eiropas sabiedrība, noveco, un tas nes līdzi savas problēmas, kuru risināšanai mums vēl nav pieredzes un valstij nav naudas. Vecu cilvēku ārstēšana un rehabilitācija būtiski atšķiras no jaunu un pusmūža cilvēku un bērnu ārstēšanas – par to ir jādomā jau šodien.
– Tas, ka vidējais vecums pieaug, nenoliedzami ir medicīnas nopelns, jo attīstās diagnostika, tiek radītas jaunas zāles un esam iemācījušies ārstēt vai vismaz apturēt pat tādas slimības, ko vēl pirms 20 gadiem uzskatījām par neārstējamām. Vai var teikt arī to, ka cilvēki paši pievērš vairāk uzmanības savai veselībai – atsakās no smēķēšanas, vairāk kustas un domā par savas dzīves kvalitātes saglabāšanu?
– Pozitīvas tendences ir redzamas, bet nebūt ne visā sabiedrībā. Diemžēl lielākā daļa nenovērtē savu ķermeni un maz dara savas veselības labā un līdz ar to arī dzīves kvalitātes saglabāšanā līdz sirmam vecumam.
Viens no iemesliem, kāpēc mēs tagad varam runāt, ka mūsu sabiedrībā ir daudz slimojošo, ir pieaugošās diagnostikas un ārstēšanās iespējas. Senāk cilvēks vienkārši nomira un neviens īsti nezināja, kāpēc, bet tagad mēs tās slimības jau atpazīstam un ārstējam. Arī mūsu slimnīcā ir tādas iespējas, par kādām vēl pirms divdesmit gadiem varēja tikai sapņot.