Automātiska mērierīču nolasīšana – ļauj ietaupīt un prognozēt rēķinu

© F64

Telemetrija jeb mūsdienīgs risinājums attālinātai mērierīču nolasīšanai pasaulē gūst arvien lielāku uzplaukumu. Arī Latvijā tā pamazām sāk savu attīstības ceļu, proti, no 1. jūlija Lattelecom komunālo pakalpojumu sniedzējiem un namu apsaimniekotājiem piedāvā telemetrijas pakalpojumu automatizētai siltuma un ūdens mērījumu nolasīšanai un uzraudzībai.

 Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka minētais risinājums iedzīvotāju vidū ir novērtēts, – šādu novitāti savā mājoklī vēlētos ieviest 65% respondentu.

Cilvēki vēlas jaunu kārtību

«Aptaujas rezultāti parādīja, ka šobrīd trīs no četriem Latvijas iedzīvotājiem katru mēnesi ar pildspalvu, blociņu un, iespējams, kādu lukturi lien zem izlietnēm, plauktiem, lai spētu nolasīt skaitītāju rādījumus, lai tos tālāk nodotu pakalpojuma sniedzējam. Taču divas trešdaļas šo kārtību mainītu un vēlētos, lai šis process notiktu automātiski. Tāpat 83% iedzīvotāju atzina, ka labprāt sekotu savam komunālo pakalpojumu patēriņam internetā, tādējādi būtu labāk informēti par saviem ikdienas patēriņiem, skaidri zinātu, cik konkrētajā brīdī viņi ir patērējuši, nevis to uzzinātu tikai vienreiz mēnesī, saņemot rēķinu,» ar būtiskākajiem aptaujas secinājumiem iepazīstina Lattelecom Biznesa klientu daļas direktors Gusts Muzikants.

Klientu ieguvumi

Lattelecom darbinieki telemetrijas pakalpojumu iecerējuši ieviest trīs līmeņos. «Pirmais solis būtu jauno skaitītāju un pārraides sistēmu uzstādīšana mājām, kas būtiski atvieglotu namu apsaimniekotāju darbu, jo tagad viņi katru mēnesi apbraukā savā pārraudzībā esošās ēkas un noraksta māju lielos skaitītāju rādījumus, taču tas prasa gan laiku, gan cilvēkresursus, gan naudas līdzekļus, piemēram, degvielai. Turklāt nav izslēgta kļūdu rašanās, norakstot rādījumus. Savukārt mūsu pakalpojums nodrošina automātisku skaitītāju rādījumu nolasīšanu un saglabāšanu, un tos namu apsaimniekotājs jebkurā laikā internetā var apskatīt, iztiekot bez liekiem tēriņiem un ļaujot laikus pamanīt pārmērīgus zudumus,» skaidro G. Muzikants. Otrs iesāktais solis ir šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos, kas padarītu ērtāku dzīvokļu iemītnieku mājas soli un dotu iespēju sekot savam patēriņam, vai nav zudumi. «Sava patēriņa analīze pa stundām, pa dienām būtu laba informācijas bāze, lai cilvēks varētu izvērtēt, kur var sākt ekonomēt, ja viņu neapmierinās, viņaprāt, pārlieku lielais patēriņš konkrētajā laika posmā,» norāda G. Muzikants. Savukārt nākotnes iecere ir maksājumu sistēmas izveide, kur komunālie maksājumi būs pievienoti esošajiem Lattelecom rēķiniem.

Brīdinājuma signāli

Gan namu apsaimniekotājiem, gan māju iedzīvotājiem ir iespēja saņemt arī brīdinājuma signālus e-pasta vai sms veidā, ja, piemēram, ūdens patēriņš ļoti strauji pieaug. «Tas ir ļoti būtiski arī no drošības viedokļa. Piemēram, mājās neviena nav, bet sistēma signalizē par lielu ūdens patēriņu, kas var liecināt, ka plīsusi caurule. Klients uzreiz par straujo patēriņa pieaugumu tiek informēts,» stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas direktors.

Lai ierīkotu pakalpojumu, nav nepieciešamas investīcijas datu nolasīšanas iekārtās, pietiek, ja ir uzstādīta mērierīce ar iespēju veikt datu pārraidi. Tā nav jāpērk, Lattelecom to iznomā, uzņemoties visas rūpes par tās uzstādīšanu un uzturēšanu.

«Uzskatu, ka pēc pieciem gadiem Latvijas iedzīvotāji uz lapiņām, kas ik mēnesi jāiesniedz nama apsaimniekotājam, raudzīsies kā uz vēsturi, analizējot savus komunālo pakalpojumu datus internetā. Līdzīga situācija ir ar televizoriem, – visas darbības mēs darām attālināti un vairs nespējam iedomāties, ka var būt arī citādi. Mūsdienīgie risinājumi padara cilvēku ikdienu vienkāršāku un izslēdz cilvēciskās kļūdas faktoru,» uzskata G. Muzikants.

Patlaban ir uzsākta sadarbība ar vairākiem namu apsaimniekotājiem, tostarp arī Ventspilī, kas testē jauno sistēmu.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/07/30/automatiska-meriericu-nolasisana-lauj-ietaupit-un-prognozet-rekinu

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais