Savu apsaimniekošanas sektoru papildina ar vēl 154 ēkām

Kopš šā gada sākuma SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi būtiski paplašināja savā pārraudzībā esošo daudzdzīvokļu māju pulku, savā paspārnē paņemot vēl 154 ēkas no 13 Kuldīgas novada pagastiem.

 Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Gobzemis kā lielāko izaicinājumu šobrīd saskata vienotas izpratnes veidošanu par pareizu ēkas apsaimniekošanu iedzīvotāju vidū.

Vispirms apzina problēmas

«Jau vairākus gadus uzsvaru liekam uz cilvēku informēšanu, izglītošanu par apsaimniekošanas pamatprincipiem. Tikai tad, kad cilvēkiem būs izpratne, kāpēc kāds darbs tiks darīts, tikai tad starp apsaimniekotāju un dzīvokļa īpašniekiem veidosies sadarbība. Arī tad, kad dome mums deleģēja uzsākt šo 154 māju apsaimniekošanu, mūsu pirmais solis bija iedzīvotāju informēšana par gaidāmajām pārmaiņām, lai visiem būtu skaidrs, ko šīs novitātes paredz,» stāsta namu apsaimniekotājs Matīss Upītis.

Viņš domā, ka šis gads paies, sakārtojot visas formalitātes, kā arī veicot visu ēku tehnisko apsekošanu. «Esmu piedalījies jau vairāk nekā 100 sapulcēs, informējot iedzīvotājus par uzņēmuma veiktajiem darbiem,» norāda M. Upītis. Pēc tehniskās apsekošanas tiek izkristalizētas katras ēkas problēmas. «Par tām, protams, informējam arī dzīvokļu īpašniekus un viņiem norādām uz veicamajiem darbiem un iespējamām izmaksām, taču gala lēmumu par darbu uzsākšanu pieņems paši iedzīvotāji, jo katrs darbs nozīmē arī finanšu resursus,» stāsta P. Gobzemis.

Aplamā pārliecība

Viņš prognozē, ka šogad varētu tikt uzsākti pavisam nelieli darbi, piemēram, iztīrīti skursteņi. Savukārt M. Upītis teic, ka kopumā būtu vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai tagadējās ēkas varētu saukt par labi sakārtotiem īpašumiem.

«Piemēram, par renovācijas darbiem ir stipri pāragri runāt, jo, kā jau iepriekš minēts, mums vēl ir jāiegulda liels darbs, lai cilvēki vispār saprastu, kāpēc nepieciešams ēku apsaimniekot. Daudzos tomēr vēl mājo pārliecība – mans īpašums ir tikai dzīvoklis, bet jumts un koridors ir pašvaldības pārziņā un man par to nav nekādas daļas. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka neapsaimniekotai ēkai krītas vērtība un, ja tajā netiks investēts jau tagad, pēc pieciem gadiem celtne vairāk atgādinās būvgružu kaudzi,» uzsver P. Gobzemis. Bet M. Upītis papildina: «Viennozīmīgi lētāk ir savest kārtībā esošo īpašumu nekā celt to no jauna. Kādā no semināriem bija aprēķināts, ka jaunas daudzdzīvokļu mājas celtniecība kvadrātmetrā izmaksā ap 900 latiem [1280 eiro], bet vecās atjaunošana – ap 100 latiem [142 eiro].»

Viņi ir apņēmušies katrā mājā atrast un iedzīvotāju kopsapulcē ievēlēt tās vecāko, jo tas būtiski atvieglotu tālāku sadarbības veidošanu starp apsaimniekotāju un ēkas iemītniekiem.

Lai arī šobrīd daudz laika un resursu prasa šo nesen pārņemto ēku apsaimniekošanas jautājumu sakārtošana, tomēr novārtā nav atstāti arī citi uzņēmuma pārraudzībā esošie īpašumi, no kuriem daļa jau ieguvusi jaunus, nosiltinātus vaibstus, bet daļa ir ceļā uz renovācijas darbiem. «Citu gadu pieredze liecina, ka nosiltinātās ēkas mēdz siltumu pieslēgt pat pusotru mēnesi vēlāk, nekā to dara nesiltinātie īpašumi,» teic M. Upītis.

Pašvaldības atbalsts

Tāpat šogad četras ēkas fasādes ieguvušas svaigu elpu. «Jau pērn pašvaldība nāca lielu soli pretī iedzīvotājiem to īpašumu sakārtošanā, sniedzot līdz 50% līdzfinansējumu iekšpagalmu labiekārtošanai, šogad ir iespēja saņemt atbalstu mājas fasāžu sakārtošanā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem un izmantot šo iespēju,» akcentē Kuldīgas komunālo pakalpojumu valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma rūpe ir ne tikai namu apsaimniekošana, pienākumu buķetē ietilpst arī, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, ielu remontu veikšana, īsāk sakot – jātur roka uz pulsa, lai pilsēta būtu tīra un kārtīga. Ņemot vērā, ka ar joni tuvojas vērienīgie pilsētas svētki, arī šajā sakarā darāmā netrūkst, taču P. Gobzemis ir pārliecināts, ka viss līdz lustēm tiks izdarīts godam, un pilsētnieki un tās viesi varēs ļauties laiskai atpūtai sapostā pilsētā.