Talsu ceļu rajons sāk zāles un latvāņu pļaušanu
Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) pirmo reizi sevi pieteica Darba devēju konfederācijas rīkotajai uzņēmuma ilgtspējas indeksa noteikšanai un saņēma sudraba novērtējumu.
Saruna ar LAU Talsu ceļu rajona direktoru Andri Pētersonu.
– Latviešiem pieņemts, ka līdz Jāņiem visi sakopšanas darbi ir jāpabeidz. Kā LAU Talsu ceļu rajonam sokas ar bedrīšu remontu un citiem ceļu uzturēšanas darbiem šogad, kad stājies spēkā jaunais deleģēšanas līgums ar Satiksmes ministriju?
– Nekad nav tā, ka varētu teikt: tagad viss ir izdarīts. Ceļu uzturēšana ir komplicēta un jāveic plānveidīgi visa gada garumā, izvēloties prioritātes un efektīvākās darba metodes. Deleģēšanas līgums mūsu darba saturā nav ienesis būtiskas izmaiņas – turpinām veikt visus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus. Būtiskākas pārmaiņas attiecas uz darbu plānošanu, apstiprināšanu un veikto darbu kvalitātes pārbaudi, kā arī citiem uzņēmumam svarīgiem procesiem. Mūsu efektivitāte būs atkarīga no savstarpējās sadarbības ar Satiksmes ministriju un LVC.
Esam sākuši pļaut ceļmalas, tīrīt grāvjus no krūmiem un sākuši cīņu ar latvāņu plantācijām, kas ir visās mūsu ceļu rajona nodaļu teritorijās. Lai autoceļu nomales un nodalījuma joslas kļūtu sakoptākas un ceļu lietotājiem tīkamākas, šie darbi jāveic plānveidīgi un ilgtermiņā, jo vienā gadā nav iespējams sakopt to, kas gadiem ir atstāts novārtā.
– Vai arī Talsu ceļu rajona pārziņā esošajiem ceļiem asfalta bedrīšu remonts ir pabeigts?
– Lielākoties jā, bet uz vairākiem ceļiem darbs turpināsies vēl visu jūniju. Turklāt jāņem vērā, ka bedrītes veidojas arī vasarā – tās ir jālabo. Tāpēc nevaru apgalvot, ka bedrīšu remonts būs pabeigts – tas ir nepārtraukts process.
Ir jāsaprot, ka ar bedrīšu remontu ceļus izglābt nevar – ir jāizstrādā ilgtermiņa asfalta segumu atjaunošanas programma un jāveic virsmas vienlaidus atjaunošana.
– Pagājušajā gadā teicāt, ka ir jāmaina sistēma un par valsts ceļu stāvokli jāatbild vienam uzņēmuma, nevis diviem. Vai jaunais līgums šo situāciju atrisina?
– Pēc deleģēšanas līguma stāšanās spēkā par valsts ceļu ikdienas uzturēšanu atbild LAU, tas nozīmē, ka mūsu rokās ir ne tikai darbu izpilde, kā bija iepriekš, bet arī darbu plānošana. Līdz ar to var teikt, ka valsts ceļiem tagad ir viens uzņēmums, kurš plāno un izpilda ikdienas uzturēšanas darbus, tomēr, lai panāktu būtiskus uzlabojumus valsts ceļu tīklā, kā jau iepriekš minēju, svarīga būs trīs institūciju – SM, LAU un LVC – sadarbība.
Šogad ir aktualizēta arī tiltu programma, kurai līdz šim ikdienas uzturēšanas ietvaros pasūtījumu no Latvijas Valsts ceļiem bija ļoti maz, mums deleģēti arī darbi ES programmu ietvaros jauno un rekonstruēto ceļu garantijas laika uzturēšanā. Ceram, ka tās ir ilgtermiņa programmas, jo ir jānodrošina uzturēšanas nepārtrauktība un ilgtspēja. Lai īstenotu šīs programmas, izmaiņas ir nepieciešamas arī pašā uzņēmumā – piemēram, tiltu uzturēšana ir komplicēts darbs, un tai nepieciešami atbilstošas kvalifikācijas darbinieki, specifiska tehnika, materiāli. Ja mēs investējam tiltu uzturēšanas brigāžu izveidē, mums jābūt drošiem, ka tām darbs būs ne tikai vienu gadu vien.
– Līdz šim grants ceļu uzturēšanai un atjaunošanai nauda lielākoties tika novirzīta pēc pārpalikuma principa – ja nauda palika pāri, tad kritiskākos posmos salaboja. Dzirdam, ka šogad situācija būšot cita?
– No Satiksmes ministrijas esam saņēmuši rīkojumu uz valsts ceļiem plānot darbus drošas satiksmes organizēšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem un finansējumam. Runājot par finansējumu ne tikai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, bet ceļu nozarei kopumā, tas nespēj īsā laikā samazināt ilgu gadu garumā uzkrājušos remontdeficītu. Tāpēc būtu nepieciešams stabils un prognozējams finansējuma pieaugums turpmākajos gados.
