Mazina izdevumus par komunālajiem maksājumiem

© Ojārs Lūsis

Mundigciemā, kur dzīvojamās mājas apsaimnieko SIA Adax2, jau četru daudzdzīvokļu māju īpašnieki, vēloties samazināt izmaksas par apkuri, lēmuši par labu māju siltināšanai. Bet pirms pagājušās apkures sezonas SIA Talsu namsaimnieks paziņoja, ka cels siltumenerģijas tarifu.

 «Veidojas situācija, ka mūsu darbs kļūst neefektīvs, – mēs siltinām ēkas, bet iedzīvotājiem naudas ziņā no tā nav nekāda ieguvuma, jo kurinātājs tik un tā ceļ cenas,» norāda Adax2 valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevics. Tādēļ iedzīvotāju kopsapulcē tika nolemts ēkas aprīkot ar autonomām apkures iekārtām.

Tagad jau divām Mundigciema daudzdzīvokļu mājām ir izveidotas individuālas katlumājas, un tās iedzīvotāji paši var regulēt sev siltumu. «Iedzīvotājiem ir uzstādīti individuālie siltuma skaitītāji. Arī šobrīd katli netiek izslēgti, tie darbojas gaidīšanas režīmā: ja kādam ir vēsi, viņš atgriež radiatoru, un katls konkrētajām dzīvoklim piegādā siltumu,» stāsta A. Maķevics.

Malku pret granulām

Nesen ciemā notika kārtējā iedzīvotāju kopsapulce, kur tie, kam bija izveidota individuāla katlumāja, atzina, ka priekšroku arī turpmāk dos šādam risinājumam, bet tie iedzīvotāji, kas saņem siltumu no centrālās katlumājas, vēl domā. «Runas, ka siltuma nodrošināšanas jomā sācies karš, ir pārspīlētas. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta brīva izvēle – saņemt siltumu no Talsu namsaimnieka vai to iegūt no individuālām katlumājām,» skaidro A. Maķevics.

Uzņēmuma apkalpojamajā zonā ietilpst arī dzīvojamās mājas Talsos un Stendē. Arī tur ir izbūvētas individuālās apkures – katrā pilsētā vienai mājai.

«Talsos, Celtnieku ielā, esam sākuši ievērojamu projektu ar mērķi novērst siltuma zudumus, proti, nomainām padomju laika siltumtrases, kas ved uz mūsu apsaimniekošanā esošajām divām sešstāvu mājām. Tāpat plānots pāriet no kurināšanas ar malku uz granulām. Pieredze liecina, ka kurināt ar malku nozīmē lielus darbaspēka izdevumus, turklāt malkas kvalitāte ir ļoti dažāda,» norāda Adax2 valdes priekšsēdētājs.

Liels skaidrojošs darbs

Arī Dundagas ielas piecstāvu mājā aizsākti tās pilnveides darbi: domājot, kā vēl samazināt iedzīvotājiem izdevumus par komunālajiem maksājumiem, Adax2 atradis vēl kādu risinājumu, kas saistīts ar siltā ūdens cirkulāciju. «Mūsu aprēķini liecina, ka viena piecstāvu māja gadā par cirkulāciju tērē aptuveni 10 000 eiro. Iedzīvotāji grib, lai, atgriežot siltā ūdens krānu, uzreiz arī tecētu karstais ūdens. Izstrādājam projektu, lai spētu ietaupīt arī šajā jomā.»

Viņš stāsta, ka liels darba apjoms jāiegulda komunikācijā ir iedzīvotājiem, skaidrojot, kad un kāpēc tā tiek darīts, kā un kāpēc rēķinos veidojas konkrētas summas, taču izpratne un pretimnākšana no dzīvokļu īpašniekiem mēdzot būt ļoti atšķirīga. «Piemēram, daudzi vēl nav apraduši ar valūtas nomaiņu un neizprot, kāpēc līdzšinējo 100 latu vietā viņam jāmaksā 90 eiro pēc ēkas renovācijas. Viņi redz, ka summas nav būtiski mainījušas, bet neaizdomājas pārrēķināt vecajā naudā un tad salīdzināt atšķirību, un tā ir dzīvoklī, kurā pirms renovācijas reti kad temperatūra bija virs 16 grādiem,» stāsta A. Maķevics. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka, piemēram, Mundigciemā nosiltinātās ēkas gadā ietaupījušas aptuveni 40 000 eiro par siltumu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais