Talsu slimnīca plāno pārcelšanos uz jauno ēku

Šīs vasaras beigās no vecās ēkas uz jauno slimnīcu pārcelsies Ziemeļkurzemes reģionā­lās slimnīcas Talsu slimnīcas mediķi un pacienti. Vairāk stāsta SIA Ziemeļkurzemes reģi­onālā slimnīca valdes locekle Kristīna Bidzāne.

– Kā vie­na no gal­ve­na­jām pro­blē­mām re­ģi­onā­lo slim­nī­cu at­tīs­tī­bai tiek mi­nēts spe­ci­ālis­tu trū­kums – jaun­ie me­di­ķi iz­vē­las pa­likt Rī­gā vai aiz­brauc strā­dāt uz ār­ze­mēm. Kā Tal­su slim­nī­cai vei­cas ar jaun­u kad­ru pie­sais­ti?

– Me­di­ķiem ir sva­rīgs ne ti­kai at­al­go­jums un mūs­die­nī­gu teh­no­lo­ģi­ju pie­eja­mī­ba, bet arī vi­de, ku­rā tie strā­dā. Jaun­ā slim­nī­ca ar mūs­die­nī­gu ve­se­lī­bas ap­rū­pes in­fra­struk­tū­ru ir la­ba mo­ti­vā­ci­ja nākt strā­dāt uz Tal­su slim­nī­cu.

Ap­rī­lī ko­pā ar Stra­di­ņa uni­ver­si­tā­tes Me­di­cī­nas fa­kul­tā­tes pār­stāv­jiem ti­kā­mies ar Tal­su vi­dus­sko­lē­niem – mē­ģi­nā­jām vi­ņus mo­ti­vēt mā­cī­ties me­di­cī­nas fa­kul­tā­tē. Pēc šīm sa­ru­nām vai­rā­ki ab­sol­ven­ti at­nā­ca ap­ska­tīt mū­su slim­nī­cu – vai vi­ņi būs mū­su nā­ka­mie dar­bi­nie­ki, rā­dīs laiks.

Mums ir iz­de­vies pie­sais­tīt di­vus jaun­us de­žūr­ār­stus, trau­ma­to­lo­gu, dar­bu uz­sāks arī ot­rā ga­da re­zi­den­te – nā­ka­mā pe­di­at­re. Mēs ļo­ti prie­cā­ja­mies, ka to­po­šā pe­di­at­re ir mū­su no­vad­nie­ce un pēc mā­cī­bu beig­ša­nas plā­no at­griez­ties Tal­sos. In­te­re­se par dar­bu jaun­ajā slim­nī­cā ir pie­tie­ka­mi lie­la, bet gri­bē­tos pie­sais­tīt dar­bam slim­nī­cā nei­ro­lo­gu, kurš at­tīs­tī­tu jaun­ākās ten­den­ces ša­jā jo­mā.

Līdz ar to va­ram teikt, ka esam spē­ju­ši no­kom­plek­tēt prak­tis­ki vi­su ne­pie­cie­ša­mo spe­ci­ālis­tu ko­man­du, am­bu­la­to­ri slim­nī­cas tel­pās ir pie­eja­mi pe­di­atrs, gi­ne­ko­logs, en­do­kri­no­logs, trau­ma­to­logs, ķi­rurgs, uz­tu­ra spe­ci­ālists, kas īpa­ši ne­pie­cie­šams di­abē­ta slim­nie­kiem un cil­vē­kiem ar sva­ra pro­blē­mām. Jaun­ās slim­nī­cas am­bu­la­to­ra­jā no­da­ļā ir arī di­vas ģi­me­nes ār­stes un psi­hi­atrs.

– Vai va­rat teikt, ka slim­nī­ca Tal­sos ir ab­so­lū­ta ne­pie­cie­ša­mī­ba?

– Jū­tam, ka esam ne ti­kai va­ja­dzī­gi, bet dau­dzos ga­dī­ju­mos vie­nī­gie, kas spēj iz­glābt cil­vē­kus. Spil­gti at­mi­ņā pa­li­cis pa­gā­ju­šā ga­da no­ti­kums, kad viens jaun­ie­tis bi­ja gu­vis sma­gu gal­vas trau­mu – stā­vok­lis bi­ja tik smags, ka pār­vie­tot vi­ņu uz Rī­gu vai Vents­pi­li ne­bi­ja ie­spē­jams. Sa­sau­cām ope­ra­tī­vo me­di­ķu bri­gā­di, pie­ai­ci­not arī Ka­tas­tro­fu me­di­cī­nas cen­tra spe­ci­ālis­tus, un ope­rā­ci­ju vei­cām te­pat. Ta­gad jaun­ie­tis ir prak­tis­ki iz­ve­se­ļo­jies. Grū­ti ie­do­mā­ties, kas bū­tu no­ti­cis, ja Tal­sos slim­nī­cas ne­bū­tu. Tas nav vie­nī­gais ga­dī­jums, kad esam vie­nī­gie, ku­ri spēj iz­glābt kon­krē­tu cil­vē­ku kon­krē­tā vie­tā un lai­kā.

Ir pār­ska­tīts ko­pē­jais hos­pi­ta­li­zā­ci­jas plāns, un ta­gad uz Tal­su slim­nī­cu ne­at­lie­ka­mā pa­lī­dzī­ba ved cil­vē­kus, ko ie­priekš ve­da mums ga­rām uz Tu­ku­mu vai kā­du no ci­tām slim­nī­cām. Vis­pirms, pro­tams, pa­cien­ta stā­vok­li no­vēr­tē ne­at­lie­ka­mās pa­lī­dzī­bas me­di­ķi un iz­vēr­tē, vai mū­su ka­pa­ci­tā­te ir pie­tie­ka­ma pa­lī­dzī­bas snieg­ša­nai. Tā­lā­kos lē­mu­mus pie­ņe­mam uz vie­tas – ja ir ne­pie­cie­šams, tad slim­nie­ku pār­ve­dam uz Vents­pils slim­nī­cu.

– Jaun­ajā slim­nī­cā ie­spē­ju būs vai­rāk. Vai vai­rāk būs arī gul­tas vie­tu?

– Jā, pat­la­ban mū­su sta­ci­onā­rā ir 30 gul­tas vie­tas, kas at­ro­das vie­nā no­da­ļā. Jaun­ajās tel­pās mums ir pa­re­dzē­tas 26 gul­tas iekš­ķī­go sli­mī­bu jeb te­ra­pi­jas no­da­ļā, 10 gul­tas ķi­rur­ģi­jai, 3 gul­tas in­ten­sī­va­jai te­ra­pi­jai, 4 gul­tas die­nas sta­ci­onā­ram, kā arī 3 ob­ser­vā­ci­jas gul­tas stei­dza­mās me­di­cī­nis­kās pa­lī­dzī­bas pun­ktā.

At­zī­mē­šu, ka vi­su dien­nak­ti slim­nī­ca no­dro­ši­na ķi­rur­ga, re­ani­ma­to­lo­ga -anes­te­zi­olo­ga, te­ra­pei­ta pie­eja­mī­bu un veic ra­dio­lo­ģis­kos un la­bo­ra­to­ris­kos iz­mek­lē­ju­mus.

– Ve­se­lī­bas ap­rū­pes sis­tē­mā ar­vien lie­lā­ka lo­ma ir am­bu­la­to­ra­jai ap­rū­pei, tos­tarp die­nas sta­ci­onā­riem un mā­jas ap­rū­pei. Kā šie pro­ce­si at­tīs­tās Tal­sos?

– Ļo­ti veik­smī­gi. Es jau tei­cu, ka die­nas sta­ci­onā­ram jaun­ajās tel­pās pa­re­dzē­tas vai­rā­kas gul­tas, dar­bu uz­sāks arī bēr­nu die­nas sta­ci­onārs. Mā­jas ap­rū­pes in­sti­tū­ci­ja vēr­šas pla­šu­mā, un re­dzam, ka eso­šais mā­jas ap­rū­pes per­so­nāls ir ļo­ti no­slo­gots.

– Pē­dē­jais jau­tā­jums – kā so­kas ar būv­dar­biem?

– Lai­ka ne­maz vairs nav daudz, bet at­kāp­ties vairs nav kur – va­sa­ras bei­gās mums ir jā­pār­ce­ļas uz jaun­ajām tel­pām. Esam ļo­ti skru­pu­lozs pa­sū­tī­tājs un pra­sām no celt­nie­kiem vis­la­bā­ko kva­li­tā­ti, var­būt tā­pēc dar­bi ne­rit uz priekš­u tik ātr­i, kā gri­bē­tos.

Es sa­ku vis­lie­lā­ko pal­dies vis­am Tal­su dar­bi­nie­ku ko­lek­tī­vam, kas ir šīs slim­nī­cas sirds. Ja man ne­bū­tu tik spē­cī­gas aiz­mu­gu­res – ko­lek­tī­va ple­ca iz­jū­tas, strā­dāt un vir­zīt jaun­ās slim­nī­cas būv­nie­cī­bas pro­ce­su bū­tu daudz, daudz grū­tāk, ja ne ne­ie­spē­ja­mi.