Šīs vasaras beigās no vecās ēkas uz jauno slimnīcu pārcelsies Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu slimnīcas mediķi un pacienti. Vairāk stāsta SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes locekle Kristīna Bidzāne.
– Kā viena no galvenajām problēmām reģionālo slimnīcu attīstībai tiek minēts speciālistu trūkums – jaunie mediķi izvēlas palikt Rīgā vai aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Kā Talsu slimnīcai veicas ar jaunu kadru piesaisti?
– Mediķiem ir svarīgs ne tikai atalgojums un mūsdienīgu tehnoloģiju pieejamība, bet arī vide, kurā tie strādā. Jaunā slimnīca ar mūsdienīgu veselības aprūpes infrastruktūru ir laba motivācija nākt strādāt uz Talsu slimnīcu.
Aprīlī kopā ar Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pārstāvjiem tikāmies ar Talsu vidusskolēniem – mēģinājām viņus motivēt mācīties medicīnas fakultātē. Pēc šīm sarunām vairāki absolventi atnāca apskatīt mūsu slimnīcu – vai viņi būs mūsu nākamie darbinieki, rādīs laiks.
Mums ir izdevies piesaistīt divus jaunus dežūrārstus, traumatologu, darbu uzsāks arī otrā gada rezidente – nākamā pediatre. Mēs ļoti priecājamies, ka topošā pediatre ir mūsu novadniece un pēc mācību beigšanas plāno atgriezties Talsos. Interese par darbu jaunajā slimnīcā ir pietiekami liela, bet gribētos piesaistīt darbam slimnīcā neirologu, kurš attīstītu jaunākās tendences šajā jomā.
Līdz ar to varam teikt, ka esam spējuši nokomplektēt praktiski visu nepieciešamo speciālistu komandu, ambulatori slimnīcas telpās ir pieejami pediatrs, ginekologs, endokrinologs, traumatologs, ķirurgs, uztura speciālists, kas īpaši nepieciešams diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar svara problēmām. Jaunās slimnīcas ambulatorajā nodaļā ir arī divas ģimenes ārstes un psihiatrs.
– Vai varat teikt, ka slimnīca Talsos ir absolūta nepieciešamība?
– Jūtam, ka esam ne tikai vajadzīgi, bet daudzos gadījumos vienīgie, kas spēj izglābt cilvēkus. Spilgti atmiņā palicis pagājušā gada notikums, kad viens jaunietis bija guvis smagu galvas traumu – stāvoklis bija tik smags, ka pārvietot viņu uz Rīgu vai Ventspili nebija iespējams. Sasaucām operatīvo mediķu brigādi, pieaicinot arī Katastrofu medicīnas centra speciālistus, un operāciju veicām tepat. Tagad jaunietis ir praktiski izveseļojies. Grūti iedomāties, kas būtu noticis, ja Talsos slimnīcas nebūtu. Tas nav vienīgais gadījums, kad esam vienīgie, kuri spēj izglābt konkrētu cilvēku konkrētā vietā un laikā.
Ir pārskatīts kopējais hospitalizācijas plāns, un tagad uz Talsu slimnīcu neatliekamā palīdzība ved cilvēkus, ko iepriekš veda mums garām uz Tukumu vai kādu no citām slimnīcām. Vispirms, protams, pacienta stāvokli novērtē neatliekamās palīdzības mediķi un izvērtē, vai mūsu kapacitāte ir pietiekama palīdzības sniegšanai. Tālākos lēmumus pieņemam uz vietas – ja ir nepieciešams, tad slimnieku pārvedam uz Ventspils slimnīcu.
– Jaunajā slimnīcā iespēju būs vairāk. Vai vairāk būs arī gultas vietu?
– Jā, patlaban mūsu stacionārā ir 30 gultas vietas, kas atrodas vienā nodaļā. Jaunajās telpās mums ir paredzētas 26 gultas iekšķīgo slimību jeb terapijas nodaļā, 10 gultas ķirurģijai, 3 gultas intensīvajai terapijai, 4 gultas dienas stacionāram, kā arī 3 observācijas gultas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Atzīmēšu, ka visu diennakti slimnīca nodrošina ķirurga, reanimatologa -anesteziologa, terapeita pieejamību un veic radioloģiskos un laboratoriskos izmeklējumus.
– Veselības aprūpes sistēmā arvien lielāka loma ir ambulatorajai aprūpei, tostarp dienas stacionāriem un mājas aprūpei. Kā šie procesi attīstās Talsos?
– Ļoti veiksmīgi. Es jau teicu, ka dienas stacionāram jaunajās telpās paredzētas vairākas gultas, darbu uzsāks arī bērnu dienas stacionārs. Mājas aprūpes institūcija vēršas plašumā, un redzam, ka esošais mājas aprūpes personāls ir ļoti noslogots.
– Pēdējais jautājums – kā sokas ar būvdarbiem?
– Laika nemaz vairs nav daudz, bet atkāpties vairs nav kur – vasaras beigās mums ir jāpārceļas uz jaunajām telpām. Esam ļoti skrupulozs pasūtītājs un prasām no celtniekiem vislabāko kvalitāti, varbūt tāpēc darbi nerit uz priekšu tik ātri, kā gribētos.
Es saku vislielāko paldies visam Talsu darbinieku kolektīvam, kas ir šīs slimnīcas sirds. Ja man nebūtu tik spēcīgas aizmugures – kolektīva pleca izjūtas, strādāt un virzīt jaunās slimnīcas būvniecības procesu būtu daudz, daudz grūtāk, ja ne neiespējami.