Talsu slimnīca plāno pārcelšanos uz jauno ēku

© Ojārs Lūsis

Šīs vasaras beigās no vecās ēkas uz jauno slimnīcu pārcelsies Ziemeļkurzemes reģionā­lās slimnīcas Talsu slimnīcas mediķi un pacienti. Vairāk stāsta SIA Ziemeļkurzemes reģi­onālā slimnīca valdes locekle Kristīna Bidzāne.

– Kā vie­na no gal­ve­na­jām pro­blē­mām re­ģi­onā­lo slim­nī­cu at­tīs­tī­bai tiek mi­nēts spe­ci­ālis­tu trū­kums – jaun­ie me­di­ķi iz­vē­las pa­likt Rī­gā vai aiz­brauc strā­dāt uz ār­ze­mēm. Kā Tal­su slim­nī­cai vei­cas ar jaun­u kad­ru pie­sais­ti?

– Me­di­ķiem ir sva­rīgs ne ti­kai at­al­go­jums un mūs­die­nī­gu teh­no­lo­ģi­ju pie­eja­mī­ba, bet arī vi­de, ku­rā tie strā­dā. Jaun­ā slim­nī­ca ar mūs­die­nī­gu ve­se­lī­bas ap­rū­pes in­fra­struk­tū­ru ir la­ba mo­ti­vā­ci­ja nākt strā­dāt uz Tal­su slim­nī­cu.

Ap­rī­lī ko­pā ar Stra­di­ņa uni­ver­si­tā­tes Me­di­cī­nas fa­kul­tā­tes pār­stāv­jiem ti­kā­mies ar Tal­su vi­dus­sko­lē­niem – mē­ģi­nā­jām vi­ņus mo­ti­vēt mā­cī­ties me­di­cī­nas fa­kul­tā­tē. Pēc šīm sa­ru­nām vai­rā­ki ab­sol­ven­ti at­nā­ca ap­ska­tīt mū­su slim­nī­cu – vai vi­ņi būs mū­su nā­ka­mie dar­bi­nie­ki, rā­dīs laiks.

Mums ir iz­de­vies pie­sais­tīt di­vus jaun­us de­žūr­ār­stus, trau­ma­to­lo­gu, dar­bu uz­sāks arī ot­rā ga­da re­zi­den­te – nā­ka­mā pe­di­at­re. Mēs ļo­ti prie­cā­ja­mies, ka to­po­šā pe­di­at­re ir mū­su no­vad­nie­ce un pēc mā­cī­bu beig­ša­nas plā­no at­griez­ties Tal­sos. In­te­re­se par dar­bu jaun­ajā slim­nī­cā ir pie­tie­ka­mi lie­la, bet gri­bē­tos pie­sais­tīt dar­bam slim­nī­cā nei­ro­lo­gu, kurš at­tīs­tī­tu jaun­ākās ten­den­ces ša­jā jo­mā.

Līdz ar to va­ram teikt, ka esam spē­ju­ši no­kom­plek­tēt prak­tis­ki vi­su ne­pie­cie­ša­mo spe­ci­ālis­tu ko­man­du, am­bu­la­to­ri slim­nī­cas tel­pās ir pie­eja­mi pe­di­atrs, gi­ne­ko­logs, en­do­kri­no­logs, trau­ma­to­logs, ķi­rurgs, uz­tu­ra spe­ci­ālists, kas īpa­ši ne­pie­cie­šams di­abē­ta slim­nie­kiem un cil­vē­kiem ar sva­ra pro­blē­mām. Jaun­ās slim­nī­cas am­bu­la­to­ra­jā no­da­ļā ir arī di­vas ģi­me­nes ār­stes un psi­hi­atrs.

– Vai va­rat teikt, ka slim­nī­ca Tal­sos ir ab­so­lū­ta ne­pie­cie­ša­mī­ba?

– Jū­tam, ka esam ne ti­kai va­ja­dzī­gi, bet dau­dzos ga­dī­ju­mos vie­nī­gie, kas spēj iz­glābt cil­vē­kus. Spil­gti at­mi­ņā pa­li­cis pa­gā­ju­šā ga­da no­ti­kums, kad viens jaun­ie­tis bi­ja gu­vis sma­gu gal­vas trau­mu – stā­vok­lis bi­ja tik smags, ka pār­vie­tot vi­ņu uz Rī­gu vai Vents­pi­li ne­bi­ja ie­spē­jams. Sa­sau­cām ope­ra­tī­vo me­di­ķu bri­gā­di, pie­ai­ci­not arī Ka­tas­tro­fu me­di­cī­nas cen­tra spe­ci­ālis­tus, un ope­rā­ci­ju vei­cām te­pat. Ta­gad jaun­ie­tis ir prak­tis­ki iz­ve­se­ļo­jies. Grū­ti ie­do­mā­ties, kas bū­tu no­ti­cis, ja Tal­sos slim­nī­cas ne­bū­tu. Tas nav vie­nī­gais ga­dī­jums, kad esam vie­nī­gie, ku­ri spēj iz­glābt kon­krē­tu cil­vē­ku kon­krē­tā vie­tā un lai­kā.

Ir pār­ska­tīts ko­pē­jais hos­pi­ta­li­zā­ci­jas plāns, un ta­gad uz Tal­su slim­nī­cu ne­at­lie­ka­mā pa­lī­dzī­ba ved cil­vē­kus, ko ie­priekš ve­da mums ga­rām uz Tu­ku­mu vai kā­du no ci­tām slim­nī­cām. Vis­pirms, pro­tams, pa­cien­ta stā­vok­li no­vēr­tē ne­at­lie­ka­mās pa­lī­dzī­bas me­di­ķi un iz­vēr­tē, vai mū­su ka­pa­ci­tā­te ir pie­tie­ka­ma pa­lī­dzī­bas snieg­ša­nai. Tā­lā­kos lē­mu­mus pie­ņe­mam uz vie­tas – ja ir ne­pie­cie­šams, tad slim­nie­ku pār­ve­dam uz Vents­pils slim­nī­cu.

– Jaun­ajā slim­nī­cā ie­spē­ju būs vai­rāk. Vai vai­rāk būs arī gul­tas vie­tu?

– Jā, pat­la­ban mū­su sta­ci­onā­rā ir 30 gul­tas vie­tas, kas at­ro­das vie­nā no­da­ļā. Jaun­ajās tel­pās mums ir pa­re­dzē­tas 26 gul­tas iekš­ķī­go sli­mī­bu jeb te­ra­pi­jas no­da­ļā, 10 gul­tas ķi­rur­ģi­jai, 3 gul­tas in­ten­sī­va­jai te­ra­pi­jai, 4 gul­tas die­nas sta­ci­onā­ram, kā arī 3 ob­ser­vā­ci­jas gul­tas stei­dza­mās me­di­cī­nis­kās pa­lī­dzī­bas pun­ktā.

At­zī­mē­šu, ka vi­su dien­nak­ti slim­nī­ca no­dro­ši­na ķi­rur­ga, re­ani­ma­to­lo­ga -anes­te­zi­olo­ga, te­ra­pei­ta pie­eja­mī­bu un veic ra­dio­lo­ģis­kos un la­bo­ra­to­ris­kos iz­mek­lē­ju­mus.

– Ve­se­lī­bas ap­rū­pes sis­tē­mā ar­vien lie­lā­ka lo­ma ir am­bu­la­to­ra­jai ap­rū­pei, tos­tarp die­nas sta­ci­onā­riem un mā­jas ap­rū­pei. Kā šie pro­ce­si at­tīs­tās Tal­sos?

– Ļo­ti veik­smī­gi. Es jau tei­cu, ka die­nas sta­ci­onā­ram jaun­ajās tel­pās pa­re­dzē­tas vai­rā­kas gul­tas, dar­bu uz­sāks arī bēr­nu die­nas sta­ci­onārs. Mā­jas ap­rū­pes in­sti­tū­ci­ja vēr­šas pla­šu­mā, un re­dzam, ka eso­šais mā­jas ap­rū­pes per­so­nāls ir ļo­ti no­slo­gots.

– Pē­dē­jais jau­tā­jums – kā so­kas ar būv­dar­biem?

– Lai­ka ne­maz vairs nav daudz, bet at­kāp­ties vairs nav kur – va­sa­ras bei­gās mums ir jā­pār­ce­ļas uz jaun­ajām tel­pām. Esam ļo­ti skru­pu­lozs pa­sū­tī­tājs un pra­sām no celt­nie­kiem vis­la­bā­ko kva­li­tā­ti, var­būt tā­pēc dar­bi ne­rit uz priekš­u tik ātr­i, kā gri­bē­tos.

Es sa­ku vis­lie­lā­ko pal­dies vis­am Tal­su dar­bi­nie­ku ko­lek­tī­vam, kas ir šīs slim­nī­cas sirds. Ja man ne­bū­tu tik spē­cī­gas aiz­mu­gu­res – ko­lek­tī­va ple­ca iz­jū­tas, strā­dāt un vir­zīt jaun­ās slim­nī­cas būv­nie­cī­bas pro­ce­su bū­tu daudz, daudz grū­tāk, ja ne ne­ie­spē­ja­mi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais