Talsu namsaimnieks: jāstabilizē finanšu plūsma

© Ojārs Lūsis

Lai gan Talsu namsaimnieka pirmsākumi meklējami daudz senākā pagātnē, tagadējā statusā tas darbojas piecus gadus, kas ir bijis nemitīgs attīstības laiks.

Vei­do­jot šo uz­ņē­mu­mu, tā fun­kci­jas ap­ro­be­žo­jās ar na­mu ap­saim­nie­ko­ša­nas un sil­tum­ap­gā­des jau­tā­ju­mu ri­si­nā­ša­nu Tal­su pil­sē­tā, bet ta­gad tā pār­zi­ņā ir lie­lā­kā da­ļa Tal­su no­va­da daudz­dzī­vok­ļu na­mu, kā arī cen­tra­li­zē­tā sil­tu­ma ra­žo­ša­nas un pār­va­des sis­tē­ma pa­gas­tu cen­tros.

Iz­strā­dā sil­tum­ap­gā­des at­tīs­tī­bas stra­tē­ģi­ju

Ne­vie­nam nav no­slē­pums, ka sil­tu­ma ap­gā­des, ko­mu­nā­lās saim­nie­cī­bas un na­mu ap­saim­nie­ko­ša­nas jau­tā­ju­mi lie­lā­ka­jā da­ļā Lat­vi­jas lau­ku pa­gas­tu vēl ar vien nav sa­kār­to­ti – pro­ce­si no­rit lē­ni un ap­grū­ti­no­ši. No vie­nas pus­es, sis­tē­mu mo­der­ni­zā­ci­ja pra­sa mil­zī­gas in­ves­tī­ci­jas, no ot­ras pus­es, ie­dzī­vo­tā­jiem ir grū­ti pie­ņemt jaun­os spē­les no­tei­ku­mus – viss mak­sā tik, cik tas mak­sā, un paš­val­dī­ba vairs ne­var at­ļau­ties do­tēt vi­sus ie­dzī­vo­tā­jus.

SI­A Tal­su nam­saim­nieks val­des priekš­sē­dē­tājs Ed­gars Bēr­ziņš at­zīst: «Sa­ņem­tais ko­mu­nā­lās saim­nie­cī­bas un sil­tum­ap­gā­des man­to­jums ir smags, tos­tarp ilg­sto­ši ne­bi­ja pār­ska­tī­ti sil­tu­ma ta­ri­fi. Esam pa­bei­gu­ši jaun­ā sil­tu­ma ta­ri­fa ap­stip­ri­nā­ša­nas pro­ce­su. Plā­no­jot in­ves­tī­ci­jas, kas at­sau­cas uz sil­tu­ma ta­ri­fu, ir jā­mē­ģi­na rast la­bā­kos ri­si­nā­ju­mus, lai mēs spē­tu ne ti­kai no­dro­ši­nāt kva­li­ta­tī­vus pa­kal­po­ju­mus, bet arī ie­dzī­vo­tā­ji spē­tu par tiem sa­mak­sāt, jo pa­gas­tu cen­tros lie­lā­kās da­ļas ie­dzī­vo­tā­ju mak­sāt­spē­ja ir vēl zem­āka ne­kā pil­sē­tās.»

Pat­la­ban no­rit sil­tum­ap­gā­des at­tīs­tī­bas stra­tē­ģi­jas iz­strā­de, lai iz­vēr­tē­tu fak­tis­ko si­tu­āci­ju, de­fi­nē­tu sa­snie­dza­mos mēr­ķus, ap­zi­nā­tu ne­pie­cie­ša­mo in­ves­tī­ci­ju ap­jo­mu kat­rā vie­tā un ap­rē­ķi­nā­tu, cik il­gā lai­ka pos­mā šīs in­ves­tī­ci­jas ie­spē­jams at­gūt.

Tal­su nam­saim­nie­ka pār­zi­ņā ir 12 kat­lu mā­jas. Pa­gai­dām re­kon­struk­ci­ja ir veik­ta Ģi­gu­ļu pa­gas­ta kat­lu mā­jā par ko­pē­jo sum­mu 160 tūk­sto­ši eiro. Līdz ar re­kon­struk­ci­ju ir ra­du­sies ie­spē­ja sa­ma­zi­nāt sa­ra­žo­tā sil­tu­ma paš­iz­mak­su. Ap­zi­no­ties, ka ener­go­ne­sē­ju ce­nas ar­vien kāpj, ie­gul­dī­ju­mi kat­lu mā­ju mo­der­ni­zā­ci­jā spēj amor­ti­zēt sil­tu­ma ta­ri­fu ie­dzī­vo­tā­jiem. Tā­pat kā jeb­ku­rā ci­tā vie­tā Lat­vi­jā, jā­do­mā arī par sil­tum­tra­šu re­no­vā­ci­ju, jo sil­tu­ma zu­du­mi pa­dom­ju lai­kos bū­vē­ta­jās tra­sēs ir pār­lie­ku lie­li.

Di­bi­not bied­rī­bas, re­no­vē mā­jas

Līdz šim ener­go­efek­ti­vi­tā­tes pa­sā­ku­mi veik­ti 12 SI­A Tal­su nam­saim­nieks ap­saim­nie­ko­ta­jās daudz­dzī­vok­ļu mā­jās. Ša­jos pro­jek­tos kā ie­snie­dzējs ES līdz­fi­nan­sē­ju­ma sa­ņem­ša­nai un kre­dīt­re­sur­su pie­sais­tē star­tē­jis ap­saim­nie­ko­ša­nas uz­ņē­mums. Ed­gars Bēr­ziņš skaid­ro: «Mū­su uz­ņē­mu­ma kre­dī­tu pie­sais­tes ka­pa­ci­tā­te ir iz­smel­ta – uz­ņē­mu­ma dar­bī­bas ilg­tspē­jī­gai no­dro­ši­nā­ša­nai fi­nan­šu re­sur­si ne­pie­cie­ša­mi dau­dzām ci­tām lie­tām, tos­tarp sil­tum­ap­gā­des sis­tē­mas mo­der­ni­zē­ša­nai. Tā­pēc mēs vairs ne­va­ram būt par mā­ju re­no­vā­ci­jas pro­jek­tu ie­snie­dzē­ju, bet ti­kai at­bal­stī­tā­ju.» Tas gan ne­no­zī­mē, ka mā­ju re­no­vā­ci­jas pro­cess, kā re­zul­tā­tā ie­dzī­vo­tā­jiem sa­ma­zi­nās iz­mak­sas par ap­ku­ri, Tal­su no­va­dā ir ap­stā­jies. Ie­dzī­vo­tā­ji, kas vie­no­ju­šies par sa­vas mā­jas sil­ti­nā­ša­nu, vei­do bied­rī­bu un vir­za pro­jek­tu sa­viem spē­kiem. No ap­saim­nie­ko­ša­nas kom­pā­ni­jas tiek sa­ņemts vis­da­žā­dā­kais at­balsts, ta­jā skai­tā mā­ju teh­nis­kā ap­se­ko­ša­na, ener­go­au­dits, teh­nis­kā pro­jek­ta iz­strā­de un pat līdz­da­lī­ba bied­rī­bas sa­ru­nās ar ban­ku par kre­dī­tu pie­sais­ti pro­jek­ta re­ali­zē­ša­nai. Labs pie­mērs šā­dai bied­rī­bas un paš­val­dī­bas na­mu ap­saim­nie­ko­ša­nas uz­ņē­mu­ma sa­dar­bī­bai ir pro­jekts Dun­da­gas ie­lā 16 Tal­sos. «Mums ir uz­krā­ta ļo­ti la­ba pie­re­dze, ku­ru va­ram iz­man­tot, kon­sul­tē­jot mā­ju ie­dzī­vo­tā­jus – dzī­vok­ļu īpaš­nie­kus. Esam spē­ju­ši sa­sniegt la­bus ener­go­efek­ti­vi­tā­tes re­zul­tā­tus arī bē­dī­gi sla­ve­na­jā pro­jek­tā Celt­nie­ku ie­lā 8 – ta­gad la­bi zi­nām, ko va­jag pra­sīt no celt­nie­kiem.»

Jā­at­gūst pa­rā­di

Viens no uz­ņē­mu­ma tu­vā­kā lai­ka mēr­ķiem ir sta­bi­li­zēt fi­nan­šu plūs­mu, ko lie­lā mē­rā ie­tek­mē ie­dzī­vo­tā­ju pa­rā­di par ko­mu­nā­la­jiem pa­kal­po­ju­miem un sil­tu­mu. Tas ir di­alogs, kas jā­vēr­tē trīs­pu­sē­ji – vie­na pus­e ir ap­saim­nie­ko­ša­nas uz­ņē­mums, ot­ra pus­e pa­rād­nieks un tre­šā pus­e – paš­val­dī­ba. Li­kums pa­redz, ka pa­rād­nie­kiem dzī­vok­ļus var at­sa­vi­nāt, res­pek­tī­vi – iz­likt no dzī­vok­ļa. Ta­jā pa­šā lai­kā spē­kā stā­jas paš­val­dī­bas at­bil­dī­ba no­dro­ši­nāt no­va­da ie­dzī­vo­tā­jus ar dzī­vo­ja­mo pla­tī­bu. Kā at­rast vis­la­bā­ko ri­si­nā­ju­mu? Tas ir jau­tā­jums, uz ko kon­krē­tas at­bil­des vēl nav. Kat­rā ga­dī­ju­mā uz­ņē­mu­ma va­dī­tājs so­la skru­pu­lo­zi, iz­man­to­jot vis­as li­ku­mis­kās tie­sī­bas, strā­dāt ar pa­rād­nie­kiem, jo tie lai­ki, kad par pa­kal­po­ju­miem sa­mak­sā­ja kāds cits, res­pek­tī­vi – paš­val­dī­ba, ir sen pa­gā­ju­ši.

At­tīs­ta e-vi­di

Lai pil­nī­gāk iz­man­to­tu in­for­mā­ci­jas teh­no­lo­ģi­ju ie­spē­jas un uz­la­bo­tu ko­mu­ni­kā­ci­jas kva­li­tā­ti ar sa­viem klien­tiem, SI­A Tal­su nam­saim­nieks uz­sāk sa­dar­bī­bas pro­jek­tu ar dzī­vok­ļu īpaš­nie­ku da­tu ap­mai­ņas un sa­zi­ņas in­ter­ne­ta por­tā­lu ipas­nie­kiem.lv. Rē­ķi­ni ta­gad un turp­māk būs klien­tiem pie­eja­mi ša­jā in­ter­ne­ta viet­nē – sā­kot ar 2014. ga­da feb­ru­āri, rē­ķi­ni uz e-pas­tu sū­tī­ti vairs ne­tiek.

Iz­man­to­jot mi­nē­to in­ter­ne­ta viet­ni, dzī­vok­ļu īpaš­nie­kiem ir ie­spē­ja jeb­ku­rā brī­dī ap­ska­tīt pē­dē­jos un ag­rā­kos rē­ķi­nus, uz­zi­nāt in­for­mā­ci­ju par sa­vu mā­ju, pa­zi­ņot ūdens skai­tī­tā­ju rā­dī­ju­mus, no­sū­tīt vēs­tu­li pār­vald­nie­kam un ci­tas ie­spē­jas. Ed­gars Bēr­ziņš uz­sver, ka dzī­vo­jam teh­no­lo­ģi­ju laik­me­tā un tās ir jā­iz­man­to vi­sās dzī­ves jo­mās – arī ta­jā, kas sais­tī­ta ar īpa­šu­mu ap­saim­nie­ko­ša­nu. Tas ir ēr­ti klien­tiem un sa­ma­zi­na uz­ņē­mu­ma ad­mi­nis­trē­ša­nas iz­de­vu­mus.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais