Lācarus: Valdībai jādomā, kā motivēt veidot ražotnes lauku teritorijās
Talsi dzīvo novada centra un vienlaikus arī Latvijas mazpilsētas dzīvi, cenšoties attīstīties un pilnveidoties. Uzlabojumi ir redzami, bet vēl ir ļoti daudz ko darīt, ievadā teic Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.
– Vai tāpēc, ka no ES pilsētvides pilnveidošanas fondiem šobrīd jauniem projektiem naudas nav, Talsu novadā neizjūt ekonomisko kritumu?
– Es tā neteiktu – lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta fondi ir pieejami, un mums tas ir būtiski. Mūsu novads nebalstījās tikai uz pilsētvides attīstību, tāpēc situācija nav tik kritiska.
– Kuri no iepriekšējā plānošanas periodā realizētajiem projektiem, jūsuprāt, bija visnozīmīgākie?
– Talsu novads ir ļoti liels, un katras apdzīvotas vietas iedzīvotājiem tieši tur realizētie projekti šķiet visnozīmīgākie.
Protams, liels ieguvums ir Talsu pilsētas ielu rekonstrukcija. Steidzam pabeigt vēl pēdējo ielas rekonstrukcijas projektu, kam radās iespēja piesaistīt finansējumu no plānotajiem, bet neizmantotajiem līdzekļiem.
Viens no skaistākajiem projektiem ir Talsu tautas nama rekonstrukcija un ar to saistītās Radošās sētas izveidošana, kur integrēta arī mūzikas skola, notiek visdažādākās radošās aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem, tostarp nodrošināta audēju, fotogrāfu, mākslinieku darbnīcu pieejamība. Tas veicina iedzīvotāju interesi un līdzdarbošanos dažādās radošās nodarbībās. Telpas ir ļoti noslogotas, īpaši ziemās.
Gribu atzīmēt, ka šis projekts ieguva otro vietu Latvijas arhitektūras konkursā, kurā pirmā vieta piešķirta Rēzeknes koncertzālei GORS. Katram pašam jāatbrauc un jāapskatās, kāda Radošā sēta tagad ir talseniekiem. Tikpat svarīgi rekonstrukcijas darbi tika veikti arī Sauleskalna brīvdabas estrādē.
– No malas skatoties, ir grūti pateikt, vai tas, ka Talsu novadā ir vairākas pilsētas, ir pluss vai mīnuss novada kopējai attīstībai.
– Jā, mēs esam izņēmums, jo novada teritorijā līdzās pastāv četras pilsētas: Talsi kā novada centrs, Valdemārpils, Sabile un Stende. Pagājušā gada publiskais pārskats skaidri parādīja, ka Talsos no ES un citu fondu pieejamā finansējuma ir ieguldīta apmēram trešā daļa, kas atbilst iedzīvotāju skaita sadalījumam novadā. Respektīvi – Talsos dzīvo trešdaļa no visiem novada iedzīvotājiem, un pilsētā investēta trešā daļa no finanšu kapacitātes.
Visvairāk, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ieguldīts ir Ķūļciemā – apmēram 15% no kopējo novada investīciju portfeļa. Tas tāpēc, ka pēdējos gados šis pagasts nebija lutināts ar jaunu projektu realizāciju, – tagad to kompensējām. Apmēram tikpat daudz naudas ieguldīts Valdemārpilī, kur viens no nozīmīgākajiem projektiem ir pilsētas tranzīta ielas rekonstrukcija.
Valdemārpilī ieguldām arī pašu budžeta līdzekļus – šogad plānojam uzlabot Valdemārpils ezera pludmales infrastruktūru, īpaši domājot par ūdens sporta attīstīšanu. Valdemārpils ūdenssportisti jau ir pierādījuši, ka spēj būt starp labākajiem, tāpēc viņi ir pelnījuši labu sporta bāzi.
– Vai, domājot par jaunā ES finanšu plānošanas perioda naudu, jau ir skaidras prioritātes?
– Diemžēl vēl nav nekādas skaidrības, kādiem mērķiem tā būs pieejama, taču mums, protams, ir zināms, kas nepieciešams. Noteikti jāsakārto Sabiles tilts, lai kādā brīdī novada dienvidu daļa netiktu atdalīta no pārējās novada teritorijas. Pagaidām tas vēl ir izmantojams, bet remonts tam ir ļoti nepieciešams.
Mūsu aktualitāte vēl arvien ir industriālā parka infrastruktūras izveidošana, īpaši akcentējot Stendes pilsētu, jo tur ir pieejams arī dzelzceļš, turklāt garām ved nozīmīgs autoceļš, kas savieno Kuldīgu un Mērsraga ostu.
Talsu pilsētas aktuālākais projekts ir Fabrikas ielas rekonstrukcija, – tā pamazām slīgst uz Talsu ezera pusi, un, ja netiks veikti nopietni rekonstrukcijas darbi, tā pēc dažiem gadiem var kļūt neizbraucama.
– Jūs jau pieminējāt ceļu uz Mērsraga ostu. Ja pareizi atceros, tas ir visai bēdīgā stāvoklī...
– Jā, tā tas ir, taču plānojam to pakāpeniski sakārtot, lai vismaz no Stendes līdz Mērsragam tas būtu normālā stāvoklī un uzņēmējiem nevajadzētu izmantot apkārtceļus, kas minēto attālumu būtiski palielina. Visu laiku turpinās sarunas ar VAS Latvijas valsts ceļi par šī posma rekonstrukciju. Viens no argumentiem, lai atliktu ceļa rekonstrukciju no LVC puses, ir šī ceļa posma zemais satiksmes noslogojums. Mēs tam kategoriski nepiekrītam, jo nevar būt augsta satiksmes intensitāte uz ceļa, kas smagajam transportam faktiski ir neizbraucams. Uzņēmēji ir aprēķinājuši, ka, izmantojot īsāko ceļu, kravu pārvadājumos uz tonnu varētu ietaupīt vismaz eiro. Manuprāt, tas ir labākais arguments, kāpēc minētā ceļa remonts ir jāiekļauj tuvākajos investīciju plānos.
Tajā pašā laikā es nevaru nepiekrist LVC ieplānotajai ceļa rekonstrukcijai no Ventspils šosejas līdz Talsiem. Satiksmes intensitāte šajā posmā nav tik liela, kāda šobrīd ir šī ceļa kapacitāte, – pēc rekonstrukcijas tas vairāk atbildīs esošajai ceļa noslodzei, turklāt, ja sakārtos ceļa posmu no Stendes līdz Mērsragam, tad ceļa Ventspils šoseja – Talsi noslogojums samazināsies vēl vairāk. Pagaidām tas vēl ir diskusiju jautājums.
– Industriālo parku infrastruktūras izveide uzņēmējdarbības veicināšanai ir viena no programmām, ko sola jaunajā plānošanas periodā. Tajā pašā laikā pašvaldību pārstāvji saka, ka visgrūtākais ir pašu uzņēmēju piesaiste. Kā Talsiem ar to sokas?
– Tāpat kā citur Latvijā, ir ļoti grūti pārliecināt uzņēmējus, īpaši ražotājus, lai tie investē tieši šeit. Viens no iemesliem, kāpēc lauku teritorijās ir tik grūti piesaistīt ražotājus, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Pagaidām vēl darbaspēka trūkumu nejūtam, taču lielu kvalitatīva darbaspēka rezervju novadā nav. Bezdarba līmenis nav augsts, un nepieaug arī sociālajos pabalstos izmaksājamais finanšu apjoms.
– Vai Talsos vēl arvien vērojams iedzīvotāju skaita samazinājums, jo daudzi izbrauc strādāt uz ārzemēm?
– Nevaru teikt, ka turpinās tāds pats migrācijas vilnis kā 2009.–2010. gadā, kad cilvēki izbrauca ļoti intensīvi, taču nevaru arī teikt, ka migrācijas nav. Iedzīvotāju skaits samazinās, un to redzam pēc vairākiem indikatoriem – viens no tiem ir skolēnu skaita samazinājums. Pirmā gada ceturkšņa laikā zaudējām ap 20 bērnu. Tas nozīmē, ka vecāki ir iekārtojušies uz dzīvi ārzemēs un ņem līdzi arī savus bērnus.
Priecē, ka ir ģimenes, kas tomēr atgriežas, – redzu, ka Latvijā atgriežas tie vecāki, kam bērni dzimuši svešumā, bet tagad jāsāk skolas gaitas un viņi vēlas izglītot jauno paaudzi tieši šeit.
– Kāds ir šā gada budžets ne tikai skaitļos, bet arī faktos, ko par šo naudu var izdarīt?
– Ja salīdzinām šā gada budžetu ar to, kas bija krīzes vissmagākajā posmā, tad tas ir ļoti labs, – šogad konsolidētais budžets sastāda 30 miljonus eiro, taču finanšu nepieciešamība, ņemot vērā pensionāru, bērnu, invalīdu un citu cilvēku skaitu, kam vajadzīgs pašvaldības atbalsts, ir lielāka par mūsu iespējām, tāpēc šogad no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņemam lielāku dotāciju nekā iepriekšējos gados. Es ar to nelepojos, jo tas norāda, ka Latvija vidēji attīstās ātrāk nekā Talsu novads.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir tik svarīgi attīstīt industriālās zonas un piesaistīt ražotājus, kas radītu labi atalgotas darba vietas.
– Kādas ir jūsu domas par mazo vidusskolu slēgšanu?
– Es uzskatu – lai vidusskola nodrošinātu labu izglītību, ir nepieciešami augsti kvalificēti pedagogi ar konkurētspējīgu atalgojumu, mūsdienīgām tehnoloģijām un sakārtotu infrastruktūru. Esošajā finansēšanas sistēmā, kad nauda seko skolēnam, mazās skolās to nav iespējams nodrošināt. Es runāju skarbi, bet tā ir reālā situācija. Ir rūpīgi jāizvērtē iespējamā atdeve, pirms investēt līdzekļus kādā projektā. Varbūt tomēr ir izdevīgāk ieguldīt vienā skolā un uzlabot tās kapacitāti, nevis katrā skolā investēt mazliet un rezultātā neviena no skolām nav konkurētspējīga. Nav noslēpums, ka vidusskolas klases tiek slēgtas Sabilē un ir jau slēgtas Vandzenē. Šiem skolēniem nav par ko uztraukties, – Vandzenes audzēkņi varēs nokļūt gan līdz Talsiem, gan līdz Valdemārpilij, savukārt no Sabiles skolēni tiks nogādāti līdz Talsos esošajām vidusskolām. Pamatskolu klases minētajās skolās tiek saglabātas. Vidusskolām ir jābūt pieejamām, izveidojot optimālu to tīklu. Mūsu atbildība ir transporta nodrošināšana, lai bērni laikus tiktu uz skolu un vakarā uz mājām.
Es kategoriski iestājos pret mazo klasīšu slēgšanu lauku teritorijās. Pirmajās klasēs, kad bērns vēl tikai mācās pats nokļūt skolā, kad mācās komunikāciju un spēju integrēties kolektīvā, ir jābūt tuvu mājām un drošā vidē – bērniem vispirms ir jāiemācās nostāties uz savām kājām.
– Kur jūs redzat to gaismas staru, kas varētu palīdzēt uzplaukt Talsu novada ekonomikai?
– Patlaban norit novada attīstības stratēģijas izstrāde, kuras ietvaros mēs sadarbojamies ar Talsu Komersantu klubu un ceram uz uzņēmēju atbalstu, kas mums palīdzētu atrast labākos risinājumus ražošanas nozares attīstībai novadā. Tas gan nav vienas dienas un viena gada jautājums. Uzņēmējiem darboties mazpilsētās ir daudz sarežģītāk nekā lielajās pilsētās – kaut vai no darbaspēka pieejamības viedokļa, ko uzskatāmi raksturo procesi lielajos zivju pārstrādes uzņēmumos. Uzņēmējiem ir jāinvestē ne tikai ražotnes attīstībā, bet arī darbaspēka nogādāšanā līdz darbavietai un mājām. Tas uzliek arī sociālo slogu, jo aiz katra strādājošā ir viņa ģimenes un viņa problēmas.
Svarīga būtu arī valstiska mēroga motivācija tiem uzņēmumiem, kas sāk strādāt attālāk no lielajiem ekonomikas centriem. Mums tomēr ir svarīgi, lai attīstītos visa Latvija, ne tikai Rīga un vēl dažas lielās pilsētas.