SIA Ošukalns grupa ir viens no pašiem lielākajiem Jēkabpils uzņēmumiem, kas sastāv no vairākām, tostarp ceļu būves, transporta remonta un rezerves daļu tirdzniecības, kokapstrādes, karjeru izstrādes un būvniecības nozaru pastāvīgām struktūrvienībām.
Saruna ar ceļu būves nozares vadītāju Ivaru Joeli.
– Pirms sarunas teicāt, ka darba ir ļoti daudz un darbdiena ilgst pat 14 stundas. Kā jums izdodas saņemt tik daudz pasūtījumu, jolielākoties tie taču ir valsts un pašvaldības objekti, kuriem tiek organizēti iepirkuma konkursi?
– Tas tiešām ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo startēt konkursā ar savu piedāvājumu ir viena lieta, bet otra ir uzņemto saistību izpilde, ko ietekmē arī dažādi juridiska rakstura notikumi. Piemēram, zinot, ka ir brīva uzņēmuma kapacitāte, tiek startēts
konkursā un saņemts pasūtījums. Tajā pašā laikā cits pretendents konkursa rezultātus pārsūdz un darbu uzsākt nav iespējams.
Kad beidzot tiek noslēgts līgums un darbi var sākties, pienācis jau cita objekta uzsākšanas laiks. Šāda situācija izveidojās 4 miljonu eiro vērtā projektā par ielu rekonstrukciju Līvānos. Plānots bija to uzsākt septembrī, bet reāli pie darba varējām ķerties tikai aprīlī,
kad ieplānots bija jau cits objekts.Faktiski saplānot ritmisku darbu ir ļoti grūti. Ir bijis tā, ka pats velku kājās zābakus un dodos uz objektu, jo citi speciālisti ir aizņemti citos projektos.
Mēs būvējam ielas, laukumus, meža ceļus, kā arī veicam zemes meliorācijas. Pamatā ir, protams, asfaltēšanas darbi, sākot no bedrīšu remonta, beidzot ceļu segas virskārtām. Plaši veicam zemes darbus, grants seguma izbūves darbus. Ar šo gadu paši darām bruģēšanas darbus, uzstādām ceļa aprīkojumu.
– Vai varat teikt, ka ceļu būves nozarē kopumā valstī krīze ir beigusies?
– Tā es varēju teikt pagājušajā gadā, taču šogad atkal ir milzīga konkurence, lai saņemtu pasūtījumus, cenas tiek dempingotas. Tāpēc es teiktu, ka ceļu būves nozarē atkal ir krīze.
– Ja konkurence ir liela un cenas zemas – kā jūs spējat izteikt vislabāko piedāvājumu? Respektīvi, kādas ir slēptās rezerves, kas jums dod iespēju konkurēt ar cenu?
– Ceļu būves nozares rīcībā ir vairāki karjeri, Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, kur iegūstam ceļu būvei nepieciešamos minerālmateriālus, smiltis, šķembas un šķembu maisījumus. Zināmā mērā tas ir viens no instrumentiem, kāpēc varam piedāvāt klientam pievilcīgu cenu. Iegūtos materiālus izmantojam gan savām vajadzībām, gan pārdodam kopējā tirgū – šogad proporcija starp pašu patēriņu un pārdošanas apjomu būs apmēram 50:50%.
– Vai strādājat tikai tuvākajā reģionā?
– Nē, mēs strādājam visā Latvijā. Patlaban mums ir objekti Liepājas pusē, pie Tukuma, kur pēc LVM pasūtījuma būvējam meža ceļus. Liels objekts ir Gulbenē, kur top laukums SIA Latgran granulu ražotnei. Vairāki objekti mums ir Daugavpilī un arī Krāslavā.
Jēkabpilī šobrīd ir tikai viens objekts – veicam tilta nobrauktuves rekonstrukciju Jēkabpils pusē.
– Ģeogrāfija ir ļoti plaša un apjoms liels. Vai piesaistāt apakšuzņēmējus? Cik ļoti var viņiem uzticēties?
– Daļu darbu veic mūsu darbinieki, daļu deleģējam apakšuzņēmējiem, kurus izvēlamies ļoti rūpīgi. Mums ir svarīgi, lai viņi darbus veiktu tikpat kvalitatīvi kā mūsu strādnieki. Tāpat mēs ļoti skrupulozi sekojam līdzi arī savu saistību izpildei pret apakšuzņēmējiem.
– Ik gadu pieaug jūsu vadītās nozares darbinieku skaits – kā izvēlaties kadrus, jo viena lieta ir vīrs ar lāpstu, bet mūsdienu ceļu būvē tiek izmantotas komplicētas tehnoloģijas un strādājošajam bieži vien jāpārzina arī datorprogrammas?
– Lielākā daļa cilvēku mācās mūsu pašu speciālistu vadībā. Protams, ir amati, kur nepieciešama speciālā izglītība, tomēr tādu ir maz. Arī es pats savulaik šeit sāku strādāt par būvdarbu vadītāja palīgu, bet tagad esmu nozares vadītājs. Karjera uzņēmuma
ietvaros ir raksturīga mūsu uzņēmumam. Sadarbojamies arī ar Aizkraukles arodvidusskolu, kur apmāca ceļu tehnikas mehāniķus, kur jaunieši iegūst tehnikas vadītāju apliecības. Mēs labprāt pieņemam viņus praksē un bieži vien pēc tam arī pastāvīgā darbā.
Galvenais, lai cilvēks gribētu darīt šo darbu un viņam būtu ne tikai iemācītās gudrības, bet arī Dieva dots talants. Ir piemēri, kad pie mums atnāk ekskavatorists ar pieredzi, bet viņam tas darbs nevedas. Tajā pašā laikā atnāk puisis, kurš vispār nekad nav strādājis ar šādu tehniku, un jau pēc dažiem mēnešiem kļūst par īstu profesionāli, apsteidzot pieredzējušos ekskavatoristus. Mēs cenšamies piesaistīt talantīgus cilvēkus, jo zinām, ka tieši no cilvēku profesionalitātes un spējas izdarīt visu ātri un precīzi ir atkarīga uzņēmuma attīstība. Šobrīd mūsu speciālisti ir sasnieguši augstu profesionālo līmeni, vadošiem būvdarbu speciālistiem ir
būvprakses sertifikāti.
– Cik liels ir jūsu tehnikas parks, un kā nodrošināt tās remontu?
– Mums ir 12 pašizgāzēji un 7 puspiekabes – pašizgāzēji, 2 treileri tehnikas pārvadāšanai, 11 ekskavatori, 2 autogreideri,4 buldozeri, 2 grunts veltņi un divi komplekti asfalta ieklāšanas tehnikas, tas ir – 2 asfalta ieklājēji un 5 asfalta veltņi, asfalta termoss, kā arī cita tehnika. Viena no Ošukalna struktūrvienībām ir smagā transporta remonta bāze un rezerves daļu tirdzniecība.Līdz ar to mums nav problēmu nodrošināt tehnikas remontu un uzturēšanu kārtībā. Atzīmēšu, ka mūsu serviss apkalpo ne tikaimūsu uzņēmuma tehniku – viņi piedāvā pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem un sniedz tādus pakalpojumus kākravas auto, industriālās, meža un lauksaimniecības tehnikas riepu remontu, vulkanizēšanu un tirdzniecību; restaurē kāpurķēžuceliņus un veic hidraulikas cauruļu presēšanu. Tāpat ir iespējama kravas auto būvēšana, pārbūve, ekskavatoru un meža tehnikasun remonts, kā arī dažādi metālapstrādes darbi: virpošana, frēzēšana, metināšana (arī alumīnija), urbumu sēžu atjaunošana uz vietas un izbraukumos pie klienta.
– Ceļu būves firmu lamāšana par nekvalitatīvu asfalta segumu Latvijā kļuvusi par ikdienu. Tajā pašā laikā ceļu būvnieki pamatā asfaltu neizgatavo, bet iepērk no asfalta rūpnīcām. Vai ir iespēja kontrolēt asfalta kvalitāti?
– Jā, mēs asfaltu iepērkam tikai no sertificētām rūpnīcām. Taču arī to pārbaudām ne tikai pēc dokumentācijas, bet testējam arī pašu materiālu. Ja ir aizdomas, ka tas neatbilst prasītajam, runājam ar asfalta ražotājiem vai izvēlamies citu piegādātāju. Jāatzīst,ka asfalta segas kvalitāti var ietekmēt ļoti daudzi faktori un nevar viennozīmīgi pateikt, ka vainīgs ir būvnieks.
– Kurš no līdz šim realizētajiem projektiem jums pašiem šķiet vissvarīgākais?
– Liels izaicinājums bija Aglonas ielas rekonstrukcija Krāslavā, bet mums tas izdevās. Mēs zinām, ka varam uzbūvēt jebkuras sarežģītības objektu, ko pierāda līdz šim paveiktie darbi. Ļoti ceram, ka, turpinot izaugsmi, mums būs iespēja uzbūvēt kādu no Latvijas galvenajām šosejām.
***
UZZIŅAI
SIA Ošukalns ceļu būves nozarēstrādājošo skaits
- 2009. gadā – 49
- 2013. gadā – 82
- 2014. gadā – 100
Finanšu apgrozījums
- 2009. gadā – 1,5 miljoni latu
- 2013. gadā – 5,8 miljoni latu
- 2014. gadā plānots – 10 miljoni eiro