Aizvadītās apkures sezonas sākumā siltumu laikus nevarēja pieslēgt vairākām Jēkabpils daudzdzīvokļu mājām.
Uzņēmuma Jēkabpils siltums valdes loceklis Aleksandrs Karpenko cer, ka šoruden šāda situācija neatkārtosies.
– Pagājušajā rudenī aukstums uznāca, vēl pirms tika pabeigti siltumtrašu rekonstrukcijas darbi. Kā izveidojās šāda situācija?
– Jāatzīst, ka situācija bija sarežģīta un sekas izjuta mūsu klienti. Es viņiem par to ļoti atvainojos. Taču tam bija pamatots iemesls – siltumtrases rekonstrukcijas projekts sākās ar nokavēšanos, jo viens no būvniecības iepirkuma pretendentiem konkursa rezultātus apstrīdēja un, kamēr notika sūdzības izskatīšana, būvdarbus nevarēja uzsākt. Līdz ar to aizkavējās arī būvdarbu pabeigšanas laiks, turklāt tik ļoti, ka mums nācās apturēt darbus un tos turpinām šopavasar.
Projekta ietvaros nomainīsim lielu siltumtrases posmu, kas izslēgs avārijas situāciju iespējamību un dos iespēju būtiski samazināt siltuma zudumus trasēs.
– Ar projekta gaitu iepazinās arī LIAA pārstāvji. Kāds bija rezumējums?
– Pārbaudē netika konstatēti pārkāpumi – gan darbi, gan dokumenti ir sakārtoti atbilstoši prasībām. Protams, ES līdzfinansētā projekta realizācija prasa saspringtu darbu, taču, apziņa, ka rezultātā mēs saviem klientiem varēsim sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu – garantēt siltuma piegādi un samazināt zudumus trasēs, dod gandarījumu, un stresu var pieciest.
Lielākās bažas mums rada vecās, vēl nerekonstruētās siltumtrases, kurās nereti gadās avārijas. Savā ziņā priecājamies, ka lielākās avārijas notika apkures sezonas noslēgumā, līdz ar to mūsu klientiem tas neradīja katastrofālas sekas.
– Šogad sācies jauns siltumtrašu rekonstrukcijas projekts, kas paredz trašu nomaiņu Celtnieku ielas mikrorajonā.
– Šis jau ir trešais siltumtrašu rekonstrukcijas projekts, ko pēdējo gadu laikā realizē SIA Jēkabpils siltums. Ir noslēdzies būvniecības iepirkuma konkurss, drīzumā noslēgsim līgumu un plānojam, ka darbus sāksim 1. jūlijā. Priecājamies, ka šī konkursa rezultātus pretendenti nav apstrīdējuši un darbus varēsim uzsākt un arī pabeigt laikus – pirms apkures sezonas sākuma.Pēc šī projekta noslēguma varēsim teikt, ka kritiskākie siltumtrašu posmi būs nomainīti, taču vēl paliek vairāki posmi, kas ir labākā stāvoklī, taču būtu jārenovē.
– Kā jūs dažos vārdos varētu rezumēt ieguvumus no šiem projektiem?
– Kā jau teicu iepriekš – trases ir fiziski nolietojušās un nenoturīgas, tāpēc pastāv ļoti liels avāriju risks un mēs apkures sezonas laikā nevaram garantēt nepārtrauktu siltuma piegādi saviem klientiem. Otrs uzdevums ir samazināt siltuma zudumus trasēs, kas šobrīd ir nepieļaujami lieli. Samazinot zudumus, mēs varam samazināt arī siltuma cenu patērētājiem. Jāatzīst, ka liels atspaids šo projektu realizācijai ir ES fondu finansējums, kas veido 30% procentus no kopējās summas. Otru līdzfinansējuma daļu piesaistījām no komercbankas kredīta veidā ar salīdzinoši izdevīgiem noteikumiem.
– Kā iedzīvotāji reaģē uz rekonstrukcijām?
– Paldies nesaka, un pārmetumus saņemam vēl joprojām. Daļa no tiem ir pamatoti, un mēs to labi zinām, tāpēc darām visu iespējamo, lai uzlabotu mūsu uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti. Gribu pateikt, ka siltuma uzņēmumi visā Latvijā rūpīgi strādā, lai samazinātu siltuma ražošanas un piegādes izmaksas, vienlaikus amortizējot energoresursu cenu pieaugumu un samazinot maksājumu slogu iedzīvotājiem. Otrs veids, kā samazināt siltuma izmaksas, ir ēku renovācija, bet tā jau ir pašu dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju kompetence.
– Aizvadītā ziema bija saudzīga – lielu salu nebija, līdz ar to siltuma patēriņš dzīvokļos mazāks. Kā tā ir ietekmējusi uzņēmuma darbību?
– Ziema tiešām bija saudzīga, un īsti auksts laiks bija tikai janvārī. Līdz ar to maksa par siltumu nebija liela un iedzīvotāji maksājumus varēja veikt salīdzinoši veiksmīgi – parādi neuzkrājās tik lieli kā iepriekšējās ziemās, kas bija aukstas un garas. Nevar teikt, ka parādu apjoms, salīdzinot sezonas sākumu un noslēgumu, nepieauga vispār, taču tas ir daudz mazāks nekā citus gadus, un domājams, ka vasarā tas tiks dzēsts pilnā apmērā.