Intervija ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču.
– Ar kādām pārmaiņām Jēkabpilī rit šis gads. Vai izjūtat, ka krīze ir beigusies?
– Ja valstī krīze ir beigusies, kāpēc gan lai tā nebūtu beigusies Jēkabpilī. Es domāju, ka situācija ir līdzīga visā valstī – milzīga pozitīva lēciena nav, bet pamazām viss stabilizējas. Piekrītu, ka valsts kopumā krīzi ir pārvarējusi un spēj pildīt saistības, kas attiecas uz globāliem procesiem, tostarp kredītu pirmstermiņa atdošanu, un elpot ir kļuvis vieglāk. Taču pašvaldības to īpaši nejūt.
– Vai par to liecina arī šī gada budžets?
– Ja runājam par budžeta ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenais finanšu avots pašvaldības budžetos, lielas atšķirības salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav. Esam apmēram tajā pašā līmenī, – ir tikai daži desmiti tūkstošu eiro vairāk.
Runājot par pašvaldību budžetu, es teiktu, ka ir stabilizācijas posms – sliktāk nekļūst, bet līdz vēlamajam ikgadējam budžeta apjoma pieaugumam, kam vajadzētu būt vismaz 5 līdz 7% robežās, mēs vēl neesam tikuši. Arī budžeta sadaļā, kas saistās ar ES fondu apgūšanu, īpašu izmaiņu nav. Veiksmīgi strādājam klimata pārmaiņu finanšu instrumenta apgūšanā.
– Atgriežoties pie ES finansējuma – vai ekonomiku neietekmēs tas, ka jaunais ES finanšu plānošanas periods faktiski ir sācies, bet nauda būs pieejama labi ja pēc gada?
– Jā, patlaban ir tāds tukšāks periods, un jāatzīst, ka valsts ir nogulējusi un jumta līgums par finanšu resursu pieejamību ar ES vēl nav parakstīts. Kopējais cipars ir zināms, bet nav skaidrības, kam un kādiem mērķiem tieši būs pieejams ES finansējums.
Kad mainījās valdība un pie varas nāca Straujumas kundze, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vērsās pie jaunās valdības ar saviem ierosinājumiem, kā vislabāk sadalīt potenciālo finansējumu, jo solītas tika ļoti interesantas lietas, tostarp projektu veidošana sadarbībā starp reģionālajiem centriem un piegulošajām mazajām pašvaldībām. Pēc būtības šādi projekti varētu būt pievilcīgi tikai dažām pašvaldībām. Mūsu ierosinājumus valdība uzklausīja un uzskatīja par pamatotiem. Taču vēl nav redzēts galīgais dokuments.
Valdība ir solījusi nākamā gada budžetā iekļaut zināmu summu, šķiet, ka 70 miljonus eiro, lai pašvaldības varētu uzsākt stratēģiski nozīmīgus projektus, kuru atlikšana nav lietderīga un kam perspektīvā paredzams ES līdzfinansējums. Šis ir tāds interesants laiks, bet nevar pieļaut, ka naudas plūsma pilnībā apstājas.
– Vai Jēkabpils jau ir sagatavojusi projektu pieteikumus, lai iesniegtu tos, līdzko būs skaidrs, kam nauda ir pieejama?
– Mums sagatavota vesela dokumentu pakete ar projektiem, ko vēlamies realizēt, piesaistot ES naudu. Ceru, ka rudenī pēc jaunā budžeta pieņemšanas būs vairāk skaidrības un varēsim plānot 2015. gada projektus. Ja tas tā nebūs, tad nākamais gads būs pilnīgi tukšs. Tāpat nav zināms, vai nozaru ministriju pārziņā esošās programmas tiks atvērtas.
– Runājot par nozaru ministriju programmām – Jēkabpilī Satiksmes ministrijas pārziņā ir jaunā tilta būvniecība pār Daugavu. Vai tā realizācija sāksies 2017. gadā, kā plānots?
– Iezīmēts šis gads tilta būvniecības sākumam ir visai droši. Mums pašiem vēl gan līdz tam laikam jāsakārto zemju jautājumi un citas lietas, bet pašu tilta projektu kūrē Satiksmes ministrija. Jau tūlīt pēc Jāņiem tiks izsludināts iepirkuma konkurss par tehniskā projekta izstrādi. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām izpildītājs būs zināms un vēl pusotrs gads būs vajadzīgs pašai projektēšanai.
– Kuri no pašvaldības plānotajiem projektiem pašam šķiet visaktuālākie?
– Vajadzību mums ir ļoti daudz. Pirmkārt, vajadzētu izveidot multifunkcionālu centru, kurā mēs varētu akumulēt jauniešu aktivitātes. Patlaban dažādi procesi norit dažādās pilsētas vietās, un tas nav ērti nevienai no iesaistītajām pusēm. Gribas, lai bērniem ir labi apstākļi viņu radošajām izpausmēm un talantu attīstībai.
Pirms trim gadiem rekonstruējām vienu no pilsētas kultūras namiem – Krustpils kultūras namu. Bet mums nepieciešams atjaunot arī otru kultūras namu – Jēkabpils tautas namu, tāpat jāturpina slimnīcas renovācija, diskutējam par jaunas bibliotēkas būvniecību, jo patlaban tā ir izvietota vairākās ēkās. Protams, mums ir jāpilnveido infrastruktūra vietās, kas paredzētas uzņēmējdarbības attīstībai.
Mums ir jāturpina projekti, kas saistās ar ielu rekonstrukcijām, – pagaidām ir sakārtotas pilsētas galvenās ielas, tagad jāsāk virzīties uz pilsētas nomalēm un jāvelta uzmanība arī iekšpagalmu sakārtošanai.
Jūs jau noteikti pamanījāt, ka šovasar pilsētā ļoti aktīvi notiek būvdarbi, – norit pēdējie iepriekšējā plānošanas perioda projektu darbi – ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros tiek pievilkti centralizētie tīkli privātmāju rajoniem, norit siltumtrašu renovācijas projekts, remontējam tiltu, kā arī sakārtojam pazemes komunikācijas un segumus vairākās ielās.
– Jā, tilta remonta ietekmi uz transporta kustību pilsētā nevar nepamanīt...
– Līdz septembrim būsim pabeiguši gan tilta remontu, gan pievedceļu rekonstrukciju, un tad jau varēsim teikt, ka maģistrālās ielas Jēkabpilī ir sakārtotas. Turklāt tiks mainīta arī transporta plūsma, jo Krustpils pusē pie tilta tiks izveidots aplis un izbūvēta iela, kas savieno tiltu ar esošo apvedceļu. Aplis būs arī Jēkabpils pusē tiešā tilta tuvumā. Tas būtiski samazinās smagā transporta plūsmu abos Daugavas krastos.
– Par to, ka būs pieejami līdzekļi infrastruktūras izveidei, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, tiek runāts visai droši.
– Jā, bet ir arī otra puse – vispirms ir jāpiesaista investors, kas šeit vēlas būvēt savu ražotni. Pēdējo gadu novērojumi rāda, ka vislabprātāk investori tomēr izvēlas teritorijas, kam ir piešķirts brīvās ekonomiskās zonas statuss. Jēkabpilī tāda nav.
Priecājamies, ka mums ir izdevies piesaistīt Gaujas koku un Jēkabpils mežrūpniecības uzņēmumu. Paldies viņiem par aktivitātēm un darba vietām jēkabpiliešiem. Taču vēl mums ir daudz brīvu teritoriju, ko var izmantot ražošanas uzņēmumu veidošanai. Mēs nevaram vienkārši tāpat pievilkt nepieciešamās komunikācijas un uzbūvēt ceļu tīklu, nezinot konkrētā uzņēmuma konkrētās vajadzības.
– Aktuāls jautājums ir mazo vidusskolu slēgšana. Tas nozīmē, ka pilsētas vidējās mācību iestādes iegūs jaunus skolēnus, taču ne visi varēs izbraukāt uz mājām. Vai skolām ir savi internāti?
– Tas ir viens no projektiem, ko vēlamies realizēt jau tuvākajos gados. Patlaban dienesta viesnīcas ir gan vidusskolai, gan ģimnāzijai, taču esam izstrādājuši jaunu dienesta viesnīcas projektu, kurā būs labi apstākļi bērniem, kas nevar izbraukāt uz mājām katru dienu. Tad mēs varēsim droši aicināt bērnus no citām tuvākajām pašvaldībām un nodrošināt viņiem labus sadzīves apstākļus.
Plānojām šo projektu par kredīta līdzekļiem realizēt jau šogad, bet tad saņēmām informāciju, ka šādiem mērķiem caur Izglītības un Zinātnes ministriju būs pieejams ES finansējums. Tāpēc tagad mazliet nogaidām, lai saņemtu līdzfinansējumu.
Mums ir jāuzlabo sporta bāzes, piemēram, tā, kas atrodas pie ģimnāzijas, ir būvēta vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Sporta bāžu pilnveidošana ir ļoti svarīga Jēkabpilij, it īpaši tāpēc, ka mūs sportistu panākumi ir vienkārši lieliski. Turpmākai izaugsmei ir nepieciešami labāki treniņu apstākļi. Mūsu basketbolisti nopelnīja bronzu Latvijas čempionātā, mūsu futbolisti spēlē nacionālajā līgā, meiteņu handbola izlases kodols bāzējas Jēkabpilī. Tas ir pierādījums, ka labus sportiskos rezultātus var sasniegt arī tad, ja nav jaunas un modernas sporta halles, – pamatā tomēr ir cilvēki. Taču mēs apzināmies, ka jaunu virsotņu sasniegšanai ir nepieciešama augstāka līmeņa sporta infrastruktūra.
Es atceros, ka tad, kad sāku vadīt Jēkabpils pašvaldību, pie dažām mūsu skolām nebija pat sporta zāles, nemaz nerunājot par hallēm. Mūsu pirmais uzdevums bija nodrošināt elementāru sporta infrastruktūras pieejamību katrā skolā – to esam izdarījuši, tagad jādomā par turpmāko attīstību. Patlaban mūsu sportisti izmanto arī blakus esošo novadu sporta infrastruktūru.
– Vai tas nozīmē, ka ieplānota vērienīga sporta būve?
– Ne gluži, – taču pilnveidosim esošo sporta infrastruktūru pie pilsētas ģimnāzijas, esam ieplānojuši tur uzbūvēt peldbaseinu, vēl vienu sporta zāli.
– Pirms pašvaldību vēlēšanām dibinājāt savu Jēkabpils reģionālo partiju un teicāt, ka neaprobežosieties tikai ar pašvaldību vēlēšanām vien. Vai startējat arī Saeimas vēlēšanās?
– Jēkabpils reģionālajai partijai ir četras pārstāvniecības: Jēkabpils un Pļaviņu pilsētās un Salas un Jēkabpils novados. Tuvāko mēnešu laikā tiks nodibināta arī Viesītes nodaļa un līdz rudenim arī Krustpils novadā. Līdz ar to varu teikt, ka Jēkabpils reģionālās partijas nosaukums sevi attaisno.
Personīgi nekandidēju uz Saeimu, bet no Jēkabpils reģionālās partijas būs pārstāvis Vienotības sarakstā Zemgalē, ar ko esam noslēguši savstarpēju vienošanos. Manuprāt, mazajām reģionālajām partijām nav lietderīgi startēt Saeimas vēlēšanās – iekļūt tajā izredzes ir vājas. Tāpēc mēs izvērtējām esošo lielo partiju sadarbības variantus un nolēmām sadarboties ar Vienotību.
Es uzskatu, ka labējām partijām ir jāvienojas un jāveido kopīgi saraksti, jo, sadaloties sīkās partijās, mēs sadalām arī vēlētājus un rezultāts nebūs tāds, kā vēlamies. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un varbūt reizēm jāatsakās no personīgajām ambīcijām, lai nezaudētu lielos procesos.