Jēkabpils piena kombināts ir Latvijā saražotā piena iepirkuma flagmanis, kas pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, apgrozījumu palielināja par 30 procentiem, sasniedzot turpat 29 miljonus eiro.
Kopumā uzņēmums iepirka vairāk nekā 89,6 tūkstošus tonnu Latvijas laukos saražotā piena, kas ir par 13,5 % vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā. Absolūti lielākā daļa piena tika piegādāts Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārstrādātājiem Latvijā – Lazdonas piensaimniekam, Smiltenes pienam, Latgales pienam un Preiļu sieram.
Laiks ir parādījis, ka Jēkabpils piens ir uzticams sadarbības partneris, uz ko var paļauties. Labā slava devusi iespēju pagājušā gada laikā piesaistīt vairākus simtus jaunu zemnieku saimniecību un palielināt kopējo piena iepirkuma apjomu. Uzņēmuma valdes loceklis Aigars Spēks skaidro: «Finansiālais apgrozījuma pieaugums zināmā mērā saistāms ar pagājušā gada salīdzinoši augsto piena iepirkuma cenu. Šogad situācija ir mainījusies: Latvijā šā gada pirmajos mēnešos vērojams saražotā piena apjoma pieaugums vidēji par 12% un līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs. Tā kā piena apjoma pieaugums ir lielāks par patēriņa pieaugumu, iepirkuma cenas ir kritušās. Respektīvi – ir vērojama piena pārprodukcija.» Tāpat viņš iesaka zemniekiem pievērst uzmanību ES ietvaros noteiktajām piena ražošanas kvotām – dati liecina, ka kvotas tiks pārpildītas un Latvijai var nākties maksāt bargas soda naudas. Soda sankcijas proporcionāli skars visus piena ražotājus, kas pārpildījuši kvotas. Tāpēc jau tagad vajadzētu saplānot govju sēklošanu, lai tās atslauktos ne agrāk kā 2015. gada aprīlī, un ar barības bāzi vai citām metodēm regulēt izslaukumu līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunās kvotas. Galvenais ir nesabojāt un saglabāt kvalitatīvu ganāmpulku.
Pēdējā gada laikā starp piena piegādātājiem daudz ir zemnieku saimniecību, kas uzsāk nodarboties ar piensaimniecību, iegādājoties dažas govis un pakāpeniski veidojot jaunu ganāmpulku. Tas skaidrojams ar nozares kopējās attīstības tendencēm un labām biznesa perspektīvām ilgtermiņā, ko pierāda iepriekšējais periods, – neraugoties uz piena iepirkuma cenu svārstībām, piena ražošana kļūst arvien rentablāka.
Palielinoties darbības apjomam, palielinājies arī strādājošo skaits, kas nu jau pārsniedz 70. Tāpat ritmiska darba nodrošināšanai ir veiktas investīcijas – pagājušajā gadā ir uzbūvēta piena cisternu mazgātava.
Viens no priekšnosacījumiem piena ražošanas nozares attīstībā ir labi izglītoti jauni cilvēki. Aigars Spēks uzskata, ka nedrīkst likvidēt lauku vidusskolas. Vidusskolu pieejamība nodrošina lauku cilvēku izglītību un palikšanu savā vietā. Strādājot ar zemnieku saimniecībām, ir uzskatāmi redzama atšķirība – jo labāka izglītība ir saimniecības vadītājam, jo labāki panākumi piena ražošanā. Tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, rakstīti ES projekti finansējuma saņemšanai, izmantotas novitātes dzīvnieku barošanā un barības sagatavošanā, kā rezultātā uzlabojas izslaukumu rādītāji un piena kvalitāte.
«Tā visvairāk nepieciešama maziem un vidējiem piena ražotājiem. Svarīgi, lai kooperatīvos apvienojas vienādi domājoši saimnieki. Pirmkārt, kooperācijas rezultātā vienviet tiek nodots vairāk piena, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz iepirkuma cenu. Tāpat ir vērojami labi piemēri, kad saimniecības vienojas par kopīgu tehnikas iegādi un veiksmīgi raksta projektus finansējuma piesaistei,» skaidro uzņēmuma vadītājs.
Jau vairāk nekā gadu gaisā virmo ideja par dalītu piena savākšanu no bioloģiskajām un konvenciālajām zemnieku saimniecībām. Norit izpēte, cik lielu apjomu iespējams iepirkt no bioloģiskajām saimniecībām, kā arī pētīts tirgus, jo jāatbild uz būtisku jautājumu: vai iedzīvotāji ir spējīgi maksāt vairāk par bioloģiskas izcelsmes produktu, jo dalīta piena savākšana, kā arī tā ražošana prasa lielākus izdevumus, kas likumsakarīgi sadārdzina arī gala produktu veikalā.