Siltumapgādei – šķelda un saules kolektori

Pavisam nesen finiša taisnē nonākusi Jēkabpils reģionālās slimnīcas katlu mājas rekonstrukcija, kas paredzēja katlu nomaiņu un saules kolektoru uzstādīšanu. saules kolektoru uzstādīšanu.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ivara Zvīdra aplēses liecina, ka jaunie risinājumi siltumapgādē ļaus ietaupīt vairāk nekā 100 tūkstošus eiro gadā, kas ir būtisks ieguvums laikā, kad slimnīcu maciņi ir pavisam plāni un valdības aktivitātes nevieš cerības, ka situācija drīzumā mainīsies uz labo pusi.

Projekta gaita

«Celtniecības darbi noslēdzās 30. maijā, tagad jāveic dokumentācijas sakārtošana. Projekta realizācijas gaitā īpaši jāuzteic Jēkabpils domes atbalsts, kas sedza gan slimnīcas līdzfinansējuma, gan projekta sadārdzinājuma daļu,» norāda Ivars Zvīdris. Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā viens miljons eiro.

«Slimnīca ir liels siltumenerģijas patērētājs. Piemēram, gadā mēs līdz šim sadedzinājām gāzi par 180 000 latu [256 000 eiro]. Tagad, kad mēs pārejam uz šķeldu, izmaksas varētu būt ap 75 000 eiro gadā. Gāzes un šķeldas izmaksas ir krasi atšķirīgas.

Projekta ietvaros ir iegādāti divi jauni katli – viens paredzēts kurināšanai vasaras sezonai, otrs – jaudīgāks – domāts ziemas periodam. Klāt ir piebūvēts angārs, kur uzglabāt šķeldu,» stāsta I. Zvīdris. Darbi sākās februārī un raitā solī noslēdzās pēc trim  mēnešiem. «Liels paldies jāsaka darbu veicējiem – gan ģenerāluzņēmējam SIA Jēkabpils PMK, ar ko esam sadarbojušies arī iepriekš, gan apakšuzņēmumiem, no kuriem lielākie bija iekārtu piegādātāji SIA AGB Serviss un SIA SolarM Pro, kā arī paldies jāsaka projektētājiem SIA LK projektu grupa. Darbu organizācija bija nevainojama, jo neviens otram pa kājām nemaisījās. Netraucēti varēja strādāt celtnieki, katlu un saules kolektoru uzstādītāji,» uzslavē slimnīcas direktors.

Ieguvums no saules kolektoriem

Viņš stāsta, ka slimnīca par saules kolektoru ieguvumiem aizdomājās jau pirms četriem pieciem gadiem, taču tobrīd slimnīcas bija ieskaitītas lielo komersantu grupā, kas nozīmēja, ka 50% no iekārtu summas tām bija jāfinansē pašām. Tā kā iekārtas ir ļoti dārgas, plāni bija jāatceļ līdz brīdim, kad pērnā gada nogalē tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kur slimnīcas tika pielīdzinātas sabiedriski nozīmīgākām ēkām, kas savukārt radīja iespēju piesaistīt līdzfinansējumu līdz 85%. «Šo iespēju arī izmantojām. Operatīvi izveidojām projektu un iesniedzām to Vides ministrijā, kas deva zaļo gaismu nepieciešamā finansējuma ieguvei.»

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs stāsta, ka dienās, kad termometra stabiņš pārsniedz 25 grādus, saules kolektori pilnībā nodrošina visu slimnīcu ar silto ūdeni un gāzes katlus nav vajadzības darbināt. «Bet ziemā darbosies arī šķeldas katli. Domāju, ka ar ieviestajiem diviem risinājumiem mēs būtiski samazināsim izmaksas par siltumu,» uzsver I. Zvīdris.

Nezaudēt cerību

Šobrīd slimnīcai uzstādītie kolektori ir lielākie Baltijā. «Ja nebūtu iespēja saņemt starta kapitālu, ko nodrošināja klimata pārmaiņu finanšu instruments, mēs nespētu šādu projektu īstenot. Principā aptuveni 85% no līdzšinējos remontos izlietotā finansējuma ir Eiropas Savienības nauda. Tā ir labā ziņa, taču, no otras puses, mums jāspēj izpildīt virkni ES regulu, kuras mūsu ierēdņi vai nu pārprot, vai pārcenšas to ieviešanā, tāpēc slimnīcām to izpilde un ievērošana kļūst grūta un dārga,» norāda I. Zvīdris.

Viņš cer, ka pēc gaidāmajām vēlēšanām politiķu rindās parādīsies jaunas sejas, kas sapratīs, ka medicīna Latvijā praktiski ir iznīkusi un ir jāveic kardināli soļi, lai iedzīvotājiem veselības aprūpi būtu iespējams nodrošināt teicamā līmenī. «Vērtējot pēc tarifos noteiktās darba samaksas, cieņā vairs nav ārsti, kas var strādāt uzņemšanā vai nodrošināt neatliekamo palīdzību stacionārā visu diennakti,» secina Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Lai arī, pateicoties galvenokārt Eiropas Savienības finansējumam, slimnīca kļūst vizuāli arvien sakoptāka un modernāka un, kā galvenais ārsts norāda, nav kauns darbā uz šādu slimnīcu aicināt jaunos mediķus, tomēr neesot jau kas nāk. «Ja Latvijas valdība uzgriež muguru medicīnai, tad strādāt kļūst arvien grūtāk. Tomēr mediķi nevar zaudēt cerību par labākiem laikiem. Latvijā ārsti allaž būs vajadzīgi valsts iedzīvotājiem,» uzsver I. Zvīdris.