Jelgavas namu apsaimniekotāji ir pārstāvēti starptautiskajā asociācijā

Martā Baltkrievijā noritēja Starptautiskās nekustamā īpašuma apsaimniekošanas asociācijas sēde, kurā Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju pārstāvēja Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis, kuru ievēlēja starptautiskās asociācijas valdē.

– Kas ir Starptautiskā nekustamā īpašuma apsaimniekotāju asociācija?

– Tā ir organizācija, kurā ir pārstāvētas piecu valstu nekustamā īpašuma apsaimniekotāju asociācijas. Lielākā daļa dalībvalstu ir bijušās NVS valstis, bet asociācijas iniciatore ir Vācija. Visās bijušajās NVS valstīs problēmas namu apsaimniekošanā ir līdzīgas, bet jāsaka, ka Baltijas valstis šajā jomā ir tālu priekšā pārējām.

Starptautiskās nekustamā īpašuma apsaimniekotāju asociācijas mērķis ir dalīties savā pieredzē un ieviest labo praksi, ko varam aizgūt no citām valstīm.

– Ir saprotams, ka visās bijušajās NVS valstīs ir līdzīgas problēmas, bet ko tajā dara Vācija?

– Ar Vācijas kolēģiem sadarbojamies jau daudzus gadus, un ar viņu atbalstu Jelgavas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sistēmā ir ieviestas pozitīvas izmaiņas, taču galvenais, ka kopā esam veikuši ēku renovāciju, kas ir būtiska namu apsaimniekošanas sastāvdaļa. Vācijas kolēģi norādīja, ka viena lieta ir, ja par savu pieredzi un to, kā vajadzētu virzīt vienu vai otru procesu, saka viņi, bet daudz lielāks spēks teiktajam ir tad, ja to sakām mēs – JNĪP, kas šo praksi jau ir pārņēmuši.

Esam pārliecinājušies paši un droši varam teikt citiem, ka Vācijas ieteikumi ir piemēroti un arī mūsu apstākļos der gan piedāvātās tehnoloģijas, gan materiāli. Atzīmēšu, ka pirmās daudzdzīvokļu mājas ar Vācijas valdības finansiālu atbalstu Jelgavā renovējām jau 2007., 2009. gadā. Šie projekti pierādīja, ka, izdarot visu pareizi un izmantojot kompleksu renovācijas sistēmu, siltuma patēriņu iespējams samazināt pat par 60%. Plānots, ka kāda no Starptautiskās nekustamā īpašuma apsaimniekotāju asociācijas sēdēm notiks Latvijā, un tad mēs varēsim paveikto parādīt reālajā dzīvē. Patlaban Jelgavā renovācija jau ir pabeigta 10 daudzdzīvokļu namiem, bet vēl 15 ēku projekti ir dažādās attīstības stadijās.

2011. gadā par energoefektīvāko māju tika atzīta mūsu renovētā ēka Jelgavā, Helmaņa ielā 3. Šī gada konkursam pieteiksim citus realizētos projektus, kas arī ir konkurētspējīgi un parāda ļoti labus rezultātus.

– Ne visur ar ēku siltināšanu klājas tik labi – citur pieklibo projekti, citur darbu kvalitāte. Kā jums izdodas tik labi?

– Tā ir pieredze un nepārtraukta mācīšanās pašiem. Uzkrātā pieredze mums dod iespēju izstrādāt konkursa noteikumus, lai konkrēto pasūtījumu iegūtu piemērotākais pretendents, – tāpat mēs daudz runājam, skaidrojam, mācām arī pašus celtniekus.

– To pašu noteikti varat teikt arī par dzīvokļu īpašniekiem – arī ar viņiem ir jārunā, jāstāsta, jāpārliecina.

– Jā, namu apsaimniekotājs var būt gudrāks par gudru un pieredzējušāks par pieredzējušu, bet galavārds ir mūsu klientiem – dzīvokļu īpašniekiem. Līdz ar to, lai sasniegtu ilgtspējīgu un efektīvu apsaimniekošanas kvalitāti, arī viņiem ir jābūt zinošiem un labi informētiem. Daudz savas enerģijas veltām iedzīvotāju izglītošanai un rūpējamies, lai viņi zinātu par jaunumiem nozarē un ar to saistītajos normatīvajos aktos. Sadarbība ar iedzīvotājiem ir dažāda – manuprāt, visefektīvākais veids informācijas nodošanai ir kopsapulces un semināri. Attīstām arī neklātienes informatīvo sistēmu interneta vidē.

– Runājot par renovāciju, – kas ir grūtākais: pārliecināt iedzīvotājus vai realizēt pašu projektu?

– Abi uzdevumi ir sarežģīti, taču pēdējā laikā saskaramies ar grūtībām finanšu piesaistē dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējuma daļai. Mūsu finanšu iestādes šādus kredītus izsniedz negribīgi. Manuprāt, tā tam nevajadzētu būt, jo renovāciju atbalsta gan ES, gan Latvijas valsts. Bankām, kaut arī tās lielākoties pieder ārzemniekiem, tomēr vajadzētu respektēt šīs valsts attīstības programmas. Sanāk, ka mēs esam pārliecinājuši dzīvokļu īpašniekus; viņi ir pieņēmuši lēmumu, bet tad finansējums renovācijai ir problēma. Tas rada neticību gan pārvaldniekam, gan programmai, gan valstij.

– Ir sākusies vasara, un aktuāls ir vides labiekārtošanas un drošības jautājums.

– Mēs esam namu apsaimniekotāji un jūtamies atbildīgi par visu, kas notiek ar mājām un arī to piegulošajās teritorijās. Esmu sašutis, ja pa iekšpagalmu mašīnas brauc lielā ātrumā, – tur taču ir bērni, kas nekad nav prognozējami. Otrs drošības jautājums – balkoni, kas ir jāremontē. Tāpēc arī par to, kas var notikt un kā var šo problēmu risināt, mēs stāstām un skaidrojam. Viens no variantiem, kādu ir izvēlējusies viena māja, kas gaida renovāciju, ir balkonu demontāža un nožogojumu uzstādīšana pie balkona durvīm jeb tā sauktie franču tipa balkoni.

– Jūs vienmēr esat uzsvēris māju vecāko institūcijas nozīmi nekustamā īpašuma apsaimniekošanā.

– Priecē, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā līdz ar jaunajiem grozījumiem ir definēti māju vecāko pienākumi un tiesības. Respektīvi – tas ir atzīts par likumisku amatu. Es uzskatu, ka māju vecākie ir kā tilts starp dzīvokļu īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem. No savas puses mēs māju vecākajiem sniedzam ļoti plašu informāciju gan par tīri tehniskām lietām, gan likumdošanu, apmācām datortehnoloģiju izmantošanā, lai viņi būtu kompetenti atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem un paskaidrotu arī iedzīvotājiem, kā efektīvi izmantot mūsu uzņēmuma evidi. Jāatzīst, ka informācijas papīra formātā kļūst arvien mazāk, bet informācijas apjoms ir ļoti liels. Evides pilnveidošana ir ļoti noderīga arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri dzīvo ārzemēs, tādējādi viņi var sekot visiem procesiem, kas notiek ar viņu īpašumiem Latvijā. Plānojam radīt sistēmu, lai ārvalstīs dzīvojošie varētu ne tikai zināt visu par savu īpašumu, bet piedalīties arī lēmumu pieņemšanā.

Ik gadu izdodam arī žurnālu Darīsim kopā krievu un latviešu valodā, kur ir apkopota aizvadītā gada aktuālākā informācija un nākotnes plāni.