Kopš 2001. gada Jelgavas pilsētas pašvaldība ar ES atbalstu ir realizējusi vairāk nekā 90 projektus. No ES fondiem piesaistīti 113 miljoni eiro, bet pašvaldība šo projektu līdzfinansēšanā ieguldījusi ap 25 miljonus eiro. Saruna ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu.
– Kāds šobrīd ir pilsētas budžets, un vai pēdējos gados palielinās pašu ieņēmumi budžetā, respektīvi, vai samazinās no ES fondiem piesaistīto līdzekļu īpatsvars?
– Vislielākais konsolidētais pilsētas budžets bija 2008. gadā – 67 miljoni latu. Šogad konsolidētais budžets ir nepilni 50 miljoni eiro, tātad visaugstākais rādītājs nav sasniegts. Valstī daudz runā par ekonomisko izrāvienu un lēcieniem, bet skaitļi rāda ko citu – ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenā budžeta daļa, ne tuvu neatbilst vēlamajam. Tāpēc šobrīd, atbilstoši ES izvirzītajiem uzdevumiem, arī mēs lielāko akcentu liekam uz to, lai katrs projekts būtu saistīts ar pievienotās vērtības radīšanu, lai veicinātu biznesa attīstību un rezultētos ar jaunām darbavietām. Tāpēc tagad vissvarīgākais ir radīt apstākļus, lai mēs paši ražotu naudu. Pagaidām vēl to nedarām pilnā apmērā, taču pozitīva tendence ir vērojama. Mums ir jāpanāk, lai kopējā budžetā pašu nauda, ko rada ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, – tātad uzņēmēju darbības efektivitātes, ieņemtu arvien lielāku īpatsvaru. Mums ir jāmaina situācija, jo Latvijā vēl arvien ir mazākais uzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā.
– ES projekti mēdz būt dažādi. Cik viegli vai grūti ir izvērtēt, kuru projektu, kam pieejami ES fondi, realizēt, no kura atteikties?
– Sākotnēji, kad 2001. gadā sākām strādāt un radās iespēja izmantot ES struktūrfondu līdzekļus, ņēmām visu naudu, ko varēja dabūt. Jo tolaik pilsētas budžets bija tikai 12 miljoni latu, un mūsu mērķis bija piesaistīt pēc iespējas lielākus līdzekļus, kas ir galvenais priekšnoteikums pilsētas attīstībai. Izveidojām Investīciju biroju, kura uzdevums bija piesaistīt jebkuru naudu projektiem. Tolaik dominēja tā sauktie soft projekti, kas pamatā bija vērsti uz dažāda veida apmācību. Drīz sapratām, ka mums svarīgāki un vajadzīgāki ir projekti, kas dod reālus ieguldījumus pilsētas infrastruktūrā, tostarp ielu, ūdenssaimniecības, siltumapgādes un tiltu rekonstrukcijā, ēku siltināšanas projektos, kā arī IT nozares izaugsmē.
Šodien izvērtējot paveikto, ir skaidrs, ka bez ES fondu līdzekļiem pilsētas attīstība nebūtu iespējama.
– Tieši mazo un vidējo uzņēmumu mums esot vismazāk...
– Arī definīcija, kas ir mazais un vidējais uzņēmums, dažādās valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Vācijā mazais uzņēmums ir ar strādājošo skaitu līdz 50, vidējais ap 200 un vairāk darbinieku. Savukārt mēs par mazu uzskatām uzņēmumu ar 3 līdz 5 cilvēkiem, bet, ja tajā strādā 20 līdz 30 cilvēku, saucam to par vidēju, bet ar 200 un vairāk strādājošo jau uzskatām par ļoti lielu. Arī tas liecina, ka tieši ražošanas joma mums ir vissvarīgākā un tā ir jāattīsta.
– Šajā ES finanšu plānošanas periodā, kas nule ir sācies, iezīmēts, ka lielākais akcents tiks likts uz infrastruktūras radīšanu uzņēmējdarbības veicināšanai. Vai Jelgavā jau ir padomā projekti, kur un kāpēc tiks veidotas jaunas ielas, izbūvētas komunikācijas?
– Tieši tā, mērķis ir radīt infrastruktūru konkrēta uzņēmuma attīstībai, un mums ir padomā vairāki infrastruktūras uzlabošanas projekti. Uzskatām, ka ir jāliek kopā infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī nauda no Ekonomikas ministrijai pieejamā finansējuma biznesa attīstībai. Saliekot kopā šos finansējumus, konkrēts uzņēmums varētu izveidot ražotni ar tai nepieciešamajām komunikācijām.
Patlaban Jelgavā galvenais uzdevums ir radīt infrastruktūru konkrētās teritorijās, kas ir iezīmētas kā industriālās ražošanas zonas. Viena no tām ir bijusī cukurfabrikas teritorija, kurā notiek jaunas ielas un komunikāciju būvniecība, savukārt uzņēmējs vienlaikus investē vagonbūves rūpnīcas celtniecībā. Jau tuvākā gada laikā UVZ Baltija vagonu rūpnīcai būs nepieciešami ap 300 darbinieki. Ražotnē Jelgavā būvēs un komplektēs dzelzceļa vagonus, kā arī nodrošinās to remontu un apkopi. Te būvēs dažāda veida kravas vagonus, tai skaitā pusvagonus, slēgtos vagonus, vagonus graudu un minerālmēslu pārvadāšanai, platformas un cisternas. Redzams, ka būs nepieciešamība turpināt iesākto darbu, jo šī pati rūpnīca plāno vēl divu ražotņu celtniecību. Līdz ar to šīs teritorijas lielākā daļa būs apgūta.
– Vai visi iepriekšējā plānošanas perioda projekti ir pabeigti?
– Nē, to noslēguma termiņš ir nākamā gada vidus. Domājam, ka paspēsim paveikt visu ieplānoto. Turpināsies gan siltināšanas, gan ūdenssaimniecības, gan citi projekti.
Šobrīd darbi norit arī pie tā sauktā Jāņa kolektora rekonstrukcijas, kas ir ļoti nozīmīgs projekts Jelgavas pretplūdu rīcības plānā un pasargās no paliem vairāk nekā 60 hektāru teritoriju. Kolektors paredz lietus ūdeņu savākšanu no pilsētas ielām, to attīrīšanu un novadīšanu Lielupē.
Ļoti priecājamies, ka beidzot arī Jelgavas centralizētajā ūdensapgādes sistēmā ūdens būs atbilstošs visām ES normām. Pašlaik testēšanas režīmā strādā jaunā dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, kas ūdeni atdzelžo, attīra no sulfātiem un mazina tā cietību. Tehnoloģiski stacija darbojas, un pilnībā to ekspluatācijā nodosim jūnijā.
– Kādas ir prognozes – kad būs pieejams solītais ES finansējums?
– Runājot Briselē ar atbildīgajām amatpersonām, saprotam, ka līdz fondu atvēršanai Latvijai vēl jāpagūst izdarīt vairāki mājasdarbi. Jāturpina izglītības reforma, jāizdara darbi, kas ir Ekonomikas ministrijas un Vides un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, tāpēc reāli nauda varētu būt pieejama 2015. gada otrajā pusgadā. Protams, mēs būtu ieinteresēti, ja finansējums būtu pieejams jau ātrāk, jo mums ir sagatavoti projekti, kas gaida uz šo naudu.
– Lūdzu konkrētāk...
– Atbilstoši ES direktīvu nostādnēm, esam izstrādājuši darbaspēka mobilitātes jeb integrētas attīstības projektu. Tas nozīmē, ka mēs nodrošināsim darbaspēka nokļūšanu no plašas teritorijas Jelgavā, kur koncentrētas darbavietas. Tas ir nepieciešams gan uzņēmējiem darbaspēka piesaistē, gan iedzīvotājiem, kam vajadzīgs darbs. Runājot konkrēti – tā būs multifunkcionāla transporta termināļa izveidošana blakām esošajai dzelzceļa stacijai, kur vienviet atradīsies gan sabiedriskā pilsētas maršrutu transporta galapunkts, gan starppilsētu autoosta. Termināļa būvniecībai meklējam privāto investoru, jo ES fondu programmās finansējums šādiem mērķiem nav paredzēts. Jau tagad realizējam darbus šīs programmas ietvaros – rekonstruējam dzelzceļa stacijai līdzās esošās ielas, lai efektīvi un droši organizētu satiksmi, kuras intensitāte noteikti pieaugs līdz ar termināļa darbības uzsākšanu.
– Cik plašu teritoriju jūs redzat izstrādātajā darbaspēka mobilitātes programmā?
– Protams, reģiona centrs viennozīmīgi ir Jelgava. Tas ir arī Jelgavas novads un Ozolnieku novads, kā arī Rīga. Maršrutā Rīga–Jelgava pamazām samazinās dominante darbaspēka kustībai uz Rīgu, arvien vairāk strādājošo brauc no Rīgas uz Jelgavu. Atzīmēšu, ka Jelgavā sāk trūkt darbaspēka, par ko liecina arī bezdarbnieku procents, kas svārstās ap 7%. Tā ir robeža, pie kuras rodas reāls darbaspēka trūkums, jo vienmēr ir zināms skaits cilvēku, kuri nevēlas strādāt. Arī citās Eiropas valstīs tā ir problēma, ko Eiropā sākt aktīvi risināt. Viens no instrumentiem ir izglītības sistēmas pilnveidošana, lai tās ietvaros katrs būtu spējīgs apgūt kādu no profesijām un spētu strādāt. Jelgavā pie tās jau nopietni strādājam.
Latvijā šodien vēl tikai runājam par skolotāju asistentiem un palīgiem, kas strādā ar bērniem, kuriem ar mācībām nesokas tik labi, kā gribētos. Tagad tiek aktualizēta bērnudārzu sistēma, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Arī mums ir jādomā, kā tautsaimniecībā iesaistīt visus darbspējīgos cilvēkus.
– Esat smēlies labas atziņas Eiropas valstīs. Vai realizējat kādu no tām arī Jelgavā?
– Jā, cenšamies ieviest mūsu apstākļiem piemērotākās idejas. Jau no bērnudārza mēģinām veidot sistēmu, kas palīdz izaugt radošam cilvēkam. Diemžēl esošā izglītības sistēma ir izveidota izpildītāja radīšanai, un mums ir jāmeklē jauna pieeja, lai izglītības sistēmas i.
Var teikt, ka viens no šīs programmas īstenošanas procesiem ir likvidēt rindu uz vietu bērnudārzā – patlaban ir uzsākta divu pirmsskolas izglītības iestāžu rekonstrukcija. Viena no tām ir savulaik slēgtais bērnudārzs Ganību ielā. Pēc rekonstrukcijas tajā būs 12 grupiņas 280 bērniem. Bērnudārzā būvējam arī divus baseinus – mazajiem bērniem un lielākiem, kas būs labs atbalsts arī mūsu tradīcijām bagātajai peldēšanas skolai. Rekonstruēsim vēl vienu bērnudārzu RAF dzīvojamā masīva tuvumā. Pēc minēto darbu pabeigšanas nākamā gada vasarā rindu uz bērnudārziem Jelgavā vairs nebūs. Ja tomēr notiks demogrāfiskais pieaugums, kam pēdējos gados jau manāmas pozitīvas tendences, būvēsim vēl kādu iestādi.
– Par Pasta salas projektu, kas kļūs par Jelgavas galveno pasākumu norises vietu, runāts ir daudz un ilgi. Cik tālu ir tā realizācija? Vai pagūsiet līdz nākamā gada vasaras sākumam, kad pilsēta svinēs 750 gadu jubileju?
– Jā, pils uzcelšana 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas gadu. Pasta salas projektu pabeigsim jau šoruden. Salā pilsētniekiem būs nodrošinātas visdažādākā spektra brīvā laika pavadīšanas iespējas, sākot no smilšu un ledus skulptūru festivāliem un citiem plaša mēroga pasākumiem, līdz romantiskām pastaigām upes krastos. Pasta salā ziemā jau darbojas publiskā slidotava. Pasta salas projekts vienlaikus pavērs arī jaunas iespējas uzņēmējiem – kādam būs jānodrošina dažādu pakalpojumu sniegšana. Šogad pilsētas svētku laikā Jelgavā pie Pasta salas ienāks arī jaunā speciāli būvētā vikingu liellaiva Nameisis.
– Pie durvīm ir šī gada pilsētas svētki. Vai gaidāt arī ciemiņus?
– Ciemiņus gaidām vienmēr, taču galvenokārt tie ir svētki jelgavniekiem. Teiksim paldies pilsētas zelta pāriem, labākajiem skolēniem un pedagogiem, un tiem Jelgavas cilvēkiem, kas ar savu darbu ir veicinājuši mūs jaunās paaudzes izaugsmi un pilsētas attīstību. Svētki ir jāsvin! Novēlu visiem priecīgas un iespaidiem bagātas šīs dienas, lai tās dod pozitīvu impulsu turpmākajam cēlienam!