Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, svarīgi ir noskaidrot, kā radīt uzņēmējos vēlmi strādāt reģionos, šodien Daugavpilī notiekošajā konferencē-diskusijā "Latgale - izaicinājumi un iespējas" atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Pie pašreizējās nodokļu politikas, kas ir vienāda visā valsts teritorijā, Latgalē uzņēmējdarbībai attīstīties ir daudz grūtāk nekā, piemēram, Pierīgā, jo šeit ir mazs noieta tirgus, zema iedzīvotāju pirktspēja, problēmas atrast kvalitatīvu darbaspēku un virkne citu problēmu. Kamēr situācija nemainīsies, cerēt uz uzņēmējdarbības attīstību Latgalē un citos reģionos, kur ir līdzīgas problēmas, pēc ministra domām, ir veltīgi.
Par kļūdu Naudiņš nosauca mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu.
"Mikrouzņēmumu nodokli vajadzēja atstāt negrozītu vismaz desmit gadus, lai šie uzņēmumi varētu pārtapt makrouzņēmumos un sākt maksāt nodokļus pēc citām likmēm. Pieļauju, ka daudzi cilvēki, kuriem varbūt bija ideja par sava biznesa sākšanu, redzot likumdevēja rīcību saistībā ar nodokļu likmju izmaiņām, no savas ieceres ir atteikušies," norādīja Naudiņš.
Kā viens no piemēriem tika minēta arī pērn Latgalē reģistrēto jauno uzņēmumu skaita samazināšanās, neskatoties uz "Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2012.-2013.gadam" (Latgales programmas) īstenošanu.
Latgales programmas īstenošana ļāvusi novadam izkustēties no nulles punkta. Darbs šajā virzienā ir jāturpina. Līdzīgi jādarbojas arī citos Latvijas reģionos, kur situācija ir līdzīga, pārliecināts Naudiņš.
Kā vēl vienu svarīgu faktoru, kas nepieciešams veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai, ministrs minēja sadarbību starp pašvaldībām un komersantiem. Viens no veidiem, kā veicināt uzņēmējdarbību reģionos, ir samazināt tajos reģistrētajiem uzņēmumiem nodokļu likmes, atzina Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija).
Kā piemērus Adamovičš minēja pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu un uzņēmuma ienākuma nodokļa atcelšanu investētajai un reinvestētajai peļņai reģiona teritorijā līdz 2020.gadam.
Savukārt kā vienu no risinājumiem, lai mazinātu speciālistu izbraukšanu no reģioniem, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs piedāvāja piemērot paaugstinātus darba algas koeficientus, līdzīgi kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs.