Jau otro gadu pēc kārtas pirmā Adventa priekšvakarā Skultē pie luterāņu baznīcas tika izveidots Latvijā lielākais Adventa vainags. Vainaga veidošanā piedalījās Skultes ev. lut. draudze, Skultes pagasta pārvalde, Skultes kultūras integrācijas centrs un vietējie iedzīvotāji.
Kā stāsta Skultes ev. lut. dr. mācītājs Ivo Pavlovičs,vainaga veidošanā piedalījās Skultes ev. lut. draudze, Skultes pagasta pārvalde, Skultes kultūras integrācijas centrs un vietējie iedzīvotāji.
Vainaga diametrs ir 21 m, tā pamats veidots no koka konstrukcijas, kas klāta ar egļu zariem, bet centrā atrodas krustu krusts jeb kā vēl to mēdz dēvēt - Māras krusts. Krustu krusts ir pasaules evaņģelizācijas simbols. Četri pamatnē savienoti krusti simbolizē četrus evaņģēlijus un labo vēsti, kura tiek sludinātā visā pasaulē uz visām debess pusēm. Vainags ir dekorēts ar apgleznotiem saplākšņa eņģelīšiem un zvaigznītēm, kurus palīdzēja veidot Vidzemes Jūrmalas mūzikas un mākslas skola.
Lai arī vainaga atklāšana ir jau notikusi, tomēr tā tapšana vēl turpinās. Ikvienam ir iespēja piedalīties tā dekorēšanā! Vainagu būs iespēja aplūkot līdz Zvaigznes dienai, 6.janvārim.
Adventa vainaga veidošanas tradīcijas iespējams ir senākas, bet parasti tās saista ar mācītāja Johana Henriha Viherna vārdu. Mācītājs Hamburgā nodibināja "Skarbo māju" - patversmi novārtā atstātiem bērniem. Viņš ar mīlestību tos mācīja un audzināja. 1839. gadā, tuvojoties Adventa laikam, šis mācītājs no veca ratu riteņa izveidoja ar egļu zariem rotātu vainagu, uz kura novietoja 19 sarkanas svecītes un četras lielas, baltas sveces. Nedēļas dienās iededza mazās sveces, bet Adventa svētdienās - lielās. Sveču iedegšanu pavadīja ar dziesmām un lūgšanām. Īsā laikā šī tradīcija darināt Adventa vainagus izplatījās visā Vācijā un Eiropā. Tagad ir pat grūti iedomāties Adventa laiku bez Adventa vainaga!