Politkaujā par Latgali – partiju rekordskaits

Gaidot šogad jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas, pērn jūtami aktivizējušies Latgales reģionālie politiskie spēki. 2012. gadā Latgalē dibināts lielākais politisko partiju skaits pēdējo 20 gadu laikā.

Latgalē pagājušajā gadā vien reģistrētas piecas partijas, divas no tām – tieši Daugavpilī.

Daugavpilī par dalību pašvaldību vēlēšanās jau ir paziņojušas astoņas partijas – gan valsts mērogā ietekmīgās Reformu partija un Saskaņas centrs (SC), gan reģionālās – Attīstības partija, Mūsu partija, Latgales partija, kā arī partijas, kas orientējas uz krievvalodīgajiem vēlētājiem – Par dzimto valodu, Alternatīva, Gods un kārtība. Domājams, ka tuvākajā laikā šis saraksts vēl papildināsies un vēlēšanām pieteikto sarakstu skaits pārsniegs desmit.

Pašreizējo domnieku izredzes

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī startēja 14 saraksti, no kuriem domē iekļuva pārstāvji no četriem. Ar pieciem deputātiem katrs tika pārstāvēti Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un partijas LPP/LC saraksti, trīs vietas domē ieguva politisko partiju apvienība SC, divas – partija Latgales tauta. Šobrīd no tām reāli uz iekļūšanu domē pretendē tikai SC, kas tagad pārveidojies par Sociāldemokrātisko partiju Saskaņa. Partijas vietējās nodaļas līderis ir domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs, arī vicemērs Vjačeslavs Širjakovs un virkne pašvaldības amatpersonu pārstāv Saskaņu. Tā kā partija tradicionāli Daugavpilī bauda ievērojamu vēlētāju atbalstu, var prognozēt, ka arī jaunajā domē tā būs pārstāvēta kā būtisks spēks.

Toties LPP/LC vairs nepastāv, partijas Latgales tauta darbība ir pārtraukta sakarā ar KNAB prasību neizpildi, arī sociāldemokrāti Daugavpilī nav izrādījuši jūtamas aktivitātes pazīmes.

Taču tas nenozīmē, ka no politiskās skatuves ir nogājuši minēto partiju aktīvisti, tie ir meklējuši un atraduši jaunas nišas, aizvadītajā laikā ir bijusi līdz šim nepieredzēta pārgrupēšanās. Vietējie politiķi likvidēto vai ietekmi zaudējušo Latvijas mēroga partiju vietā ir izvēlējušies veidot vietējās politiskās organizācijas un paši kļūt tajās par līderiem.

Nodibina un izstājas Ievērības cienīgu aktivitāti šajā ziņā ir parādījusi pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. 2011. gada beigās Daugavpilī viņas vadībā tika dibināta Attīstības partija, kuru dibinātāji pozicionēja kā jauno centrisko spēku, kura galvenās vērtības ir ģimene un garīgums. Par saviem uzdevumiem partija izvirzījusi piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, vēlāk – Saeimas vēlēšanās un darbu Daugavpils un reģiona jautājumu risināšanā.

Partijas dibināšanā iesaistījās gandrīz visi likvidētās LPP/LC Daugavpils reģionālās nodaļas biedri. Taču 2012. gada septembrī partijas līdere Ž. Kulakova izstājās no Attīstības partijas un pārgāja uz Reformu partiju. Kopā ar līderi partiju pameta arī viņas atbalstītāji.

Tagad par Attīstības partijas jauno līderi kļuvis Daugavpils cietokšņa komandants, bijušais 9. Saeimas deputāts Jānis Dukšinskis, partijas valdē ir trīs pašreizējās domes deputāti – 17. vidusskolas direktors Ivars Šķiņčs, SIA Daugavpils autobusu parks valdes loceklis Sergejs Mihailovs, Daugavpils mūzikas vidusskolas pedagogs Jevgeņijs Ustinskovs.

Sociāldemokrātu mantinieki

Savukārt ceturtās Daugavpils domes politiskās vadības pārstāves, priekšsēdētājas vietnieces Līvijas Jankovskas vadībā pirms gada tika dibināta jauna partija – Mūsu partija. Iedzīvotāju veselība, drošība un labklājība tiek izvirzīta kā darbības prioritātes. Mūsu partija sevi raksturo kā kreisi centriski orientētu politisko spēku, kurš negrasās lūgt valdībai pabalstus, bet gan veicināt jaunu darba vietu izveidi, lai cilvēki paši spētu nopelnīt sev iztiku. Faktiski šo partiju var uzskatīt arī par vietējās sociāldemokrātu nodaļas mantinieci.

Partija vēloties panākt Daugavpils un Latgales sociālekonomisko attīstību. Taču ierindas vēlētājam būs grūti saskatīt ideoloģiskas atšķirības, piemēram, starp Attīstības partiju un Mūsu partiju, to izredzes pašvaldību vēlēšanās galvenokārt noteiks sarakstos iesaistītās personālijas, viņu vērtējums daugavpiliešu acīs. Tomēr situācija ar harismātiskām personālijām pilsētā ir visai bēdīga, grūti saskatīt līderus, kas varētu baudīt lielu iedzīvotāju atbalstu.

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās ar saviem deputātu kandidātu sarakstiem gandrīz visās lielākajās Latgales pilsētās – Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Preiļos, Dagdā un Viļakā – plāno startēt Latgales partija, tā paziņojis līdzpriekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis – bijušais Daugavpils mērs un 11. Saeimas deputāts, kas ievēlēts no partijas Vienotība Latgales vēlēšanu apgabala saraksta. Ideoloģiskajās nostādnēs šī partija varētu būt ļoti līdzīga abām iepriekš minētajām, tāpat arī tās izredzes Daugavpilī. Taču Latgales partija, kuras priekšsēdētājs ir Preiļu mērs Aldis Adamovičs, var cerēt uz atbalstu virknē citu pašvaldību; patlaban partijas biedri ir vietējo pašvaldību priekšsēdētāji Preiļos, Ludzā, Viļakā un Dagdā, viņiem ir liels atbalsts iedzīvotāju vidū.

Latgales partijas izveidošanas mērķis, kā teikts tās programmā, ir darbs Latvijas, Latgales reģiona un katras pašvaldības iedzīvotāju labā, veicinot novada mērķtiecīgu attīstību un izaugsmi, nodrošinot katram cilvēkam garīgo un materiālo labklājību neatkarīgi no viņa etniskās, nacionālās, reliģiskās piederības vai sociālā statusa.

Savam novadam

Toties Daugavpils novadā vietējie politiķi ir izšķīrušies par lokālās partijas izveidi. Pagājušā gada martā notika jaunas politiskās organizācijas – Daugavpils novada partijas – dibināšanas sapulce, kuras pamatu veido pašvaldības deputāti ar priekšsēdētāju Janīnu Jalinsku priekšgalā. Daugavpils novada partija sevi pozicionē kā centrisku partiju, kuras mērķis ir gluži tāds pats kā iepriekšējiem – strādāt Daugavpils, Latgales reģiona un Latvijas iedzīvotāju labā.

Partijas vadītājas vietnieks ir Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins, valdē darbojas pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika, vēl seši novada domes deputāti, tātad tās izredzes vēlēšanās lielā mērā būs atkarīgas no tā, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības darbu aizvadītajā sasaukumā.

Cer pārdalīt elektorātu

Vēl trīs partijas pašvaldību vēlēšanās acīmredzami orientējas uz to vēlētāju loku, kas tradicionāli ir bijuši Saskaņas vai PCTVL atbalstītāji. Gada beigās ar Eiroparlamenta deputātu Aleksandru Mirski saistītā reģionālā partija Spēks vienotībā mainīja nosaukumu un kļuva par Alternative radiostacijas Alise plus vadītāja Jevgēnija Careva vadībā. Partijas Alternative valdē ir A. Mirska bijusī sieva, viņam piederošo raidstaciju darbinieki un palīgi Eiroparlamentā. Taču ambīciju viņiem netrūkst – A. Mirskis izteicies, ka ar partijas palīdzību pašvaldību vēlēšanās cer sakaut Saskaņu lielākajās Latgales pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē.

Decembrī Daugavpilī notika arī partijas Gods un kārtība dibināšanas sapulce, un par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēts vietējais sabiedriskais un politiskais aktīvists Jurijs Zaicevs, kurš plašākai sabiedrībai kļuva zināmāks novembrī pēc piketa rīkošanas pie Daugavpils domes pret it kā «slēpto Daugavpils siltumtīklu privatizāciju». Viņš ir arī partijas PCTVL un parakstu vākšanas par krievu valodu un nepilsoņu referendumu aktīvists, citu protesta mītiņu un piketu organizētājs.

Partija Gods un kārtība pozicionē sevi kā kreisā spārna, kā arī tikumības un «antifašistisko» partiju, tā dibināta «kā atbildes reakcija uz Latvijas iedzīvotāju sociālo un nacionālo diskrimināciju, ko īsteno visu līmeņu varas iestādes».

Interesanti, ka partijas Gods un kartība dibināšanas kongress notika vienlaikus ar partijas Par dzimto valodu Latgales autonomijai veltīto konferenci. Bijušie partneri parakstu vākšanas akcijās par krievu valodu un nulles pilsonību, Latgales autonomijas piekritēji, tagad cīņā par kopīgo vēlētāju atrodas dažādās politisko barikāžu pusēs.

Partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans izteicies, ka tā piedalīsies pašvaldības vēlēšanās septiņās astoņās Latvijas pilsētās, ieskaitot Rīgu, Daugavpili, Rēzekni un Ludzu.

Partijas koordinators Daugavpilī ir garāžu kooperatīva Dzelzceļnieks vadītājs Genādijs Peskovs, kurš pauda, ka Daugavpilī Saskaņai vairs nav atbalstītāju, tie pāriet pie partijas Par dzimto valodu, tāpēc nākamajās vēlēšanās daļu šī elektorāta lindermanieši savākšot sev. Municipālajās vēlēšanās Daugavpilī partija iešot ar patstāvīgu sarakstu.

Plašais piedāvājums liecina, ka pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013. gada 1. jūnijā, daugavpiliešiem būs grūti izvēlēties plašajā klāstā, īpaši ņemot vērā to, ka šīs partijas lielākoties ir ar ļoti neskaidru ideoloģiju, vairāk atgādina interešu grupas personīgo ambīciju apmierināšanai.