Latvijas un Lietuvas diplomāti atzīst, ka abu valstu divpusējās attiecības vairs nav tik ciešas kā Atmodas laikā un ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, un uzsver nepieciešamību stiprināt abu baltu tautu saites tieši izglītības un kultūras jomā.
"No starptautiskās politikas objekta esam kļuvuši par starptautiskās politikas subjektiem un vairāk zinām par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, to, kas notiek Grieķijā, Irākā vai Afganistānā, bet pietrūkst laika un spēka paskatīties, kādas ir mūsu divpusējās attiecības," trešdien Latvijas un Lietuvas sadarbības ziņojuma prezentācijā sacīja Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.
Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvu vadītājs Romualds Ražuks pauda nožēlu, ka abu tautu attiecības pēdējā laikā vairs nav tik atklātas un pretimnākošas kā Atmodas laikā un arī pirms iestāšanās ES, tādēļ aicināja ziņojumu papildināt ar abu valstu attiecību perspektīvu stratēģiskā līmenī, kā arī konkrētiem pasākumiem attiecību stiprināšanai, to izmaksām un par pasākumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām.
Latvijas un Lietuvas sadarbības ziņojums radīts ar mērķi informācijas pārbagātības un atvērtās pasaules apstākļos nepieļaut tālāku abu valstu savstarpējo atsvešināšanos, uzsvēra ziņojuma autori Alberts Sarkanis un Neris Germans. "Jābūt lielākai enerģijai, spēkam un gribai šeit uz vietas sazināties un nepazaudēt savus tuvākos kaimiņus," teica Sarkanis, kurš savulaik bija pirmais Latvijas vēstnieks Lietuvā.
Viņa Lietuvas kolēģis Germans atzina, ka šis ir jutīgs jautājums – daudz tiek runāts par kopīgajām baltu saknēm, tomēr šis temats pēdējos gados kļuvis deklaratīvs. Notiek sadarbība starp Baltijas valstīm un citos formātos, tomēr arī tur būtu jāatrod jomas, kur Latvijas un Lietuvas intereses sakrīt, īpaši saistībā ar izglītību, kultūru un informatīvo telpu. "Esmu pārliecināts, ka tas ir lielā mērā nevis investīciju, bet politiskās gribas jautājums," uzsvēra diplomāts.
Tam piekrita arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: "Esmu pārliecināts, ka mūsu politiskā griba atrast gan naudu, gan enerģiju, gan garīgos resursus būs lielāka par mūžīgo latviešu mentalitātes izpausmi, ka "mēs kaut ko nevaram tāpēc, ka mēs nevaram". Šajā ziņā es paškritiski teikšu, ka mums ir ko pamācīties no lietuviešu draugiem, kā sevi labāk pozicionēt un aizstāvēt šajā situācijā."
"Ir ļoti būtiski strādāt uz to aspektu, kas ir mūsu unikalitāte, – mēs esam divas vienīgās baltu tautas, tamdēļ kultūras sakari, savstarpēja informācijas apmaiņa un varbūt pat kādā brīdī televīzijas kanālu translācija, kad tas būs finansiāli un tehniski iespējams, ir tie ceļi, kurus mēs varētu iet, lai tiešām intensīvi attīstītu mūsu sadarbību," klāstīja Rinkēvičs.
Ministrs pauda cerību, ka ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām būs labs pamats abu valstu attiecību tālākai attīstībai.
"Lai kā attīstītos starptautiskā situācija, pasaule un reģions, mēs esam bijuši vienmēr kopā un vienmēr būsim kopā. Tajā ir mūsu baltu tautu sīkstums un spēks," piebilda Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Ārlietu ministrijā trešdien tika prezentēts ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām, kā arī diskusija par ziņojuma mērķiem un uzdevumiem un tālāku abu valstu sadarbību noteiktās jomās.