Arī Latvijas Bankas prezidentu Saeima ievēlēs atklātā balsojumā

Turpmāk Saeima arī Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēlēs atklātā balsojumā. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par Latvijas Banku".

Atklāts balsojums Saeimā turpmāk būs arī par bankas prezidenta vietnieka un padomes locekļu apstiprināšanu amatā. Atsakoties no līdzšinējās prakses amatpersonas ievēlēt aizklātā balsojumā, tiks veicināta lēmumu pieņemšanas caurredzamība un atklātība, un jebkurš interesents tūlīt pēc balsojuma varēs uzzināt, kā katrs deputāts ir balsojis.

Par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku" trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Saeimā informēja, ka ceturtdien pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" stāsies spēkā Saeimā 19.janvārī pieņemtie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas jau paredz atklāti ievēlēt Saeimas prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un vairākas citas likumos noteiktas amatpersonas.

Saeimas darba kārtībā ir arī grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz atteikties no aizklātas vēlēšanu procedūras, amatā ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais