Visu parlamentā pārstāvēto partiju reitingi ir kritušies. Reitinga kritumu piedzīvojis arī līderis "Saskaņas centrs" (SC), kura popularitāte samazinājusies no 23% decembrī līdz 19,9% janvārī. Savukārt par Zatlera Reformu partiju (ZRP) balsotu vairs tikai 2,6% (novembrī – 5,1%, decembrī – 4,2%).
Par to trešdien vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz "Latvijas faktu" janvārī veiktu aptauju.
Neizlēmušajiem 27,1% aptaujāto vēl jāpieskaita 15,1%, kuri vēlēšanās nepiedalītos, norāda laikraksts.
Neizlēmušo skaita palielināšanos "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis skaidro ar pēcvēlēšanu situācijai raksturīgu parādību – jo vairāk attālinās vēlēšanas, jo šo aptaujāto daļa ir lielāka. To ietekmē arī lieli sociāli politiskie notikumi, kas uztur spriedzi sabiedrībā, ar ko domāts gaidāmais referendums. Sociologs uzskata, ka tas ir tests politiķiem, kuri mēģina spriedzi pārcelt uz sabiedrību un mētājas.
Lūgts vērtēt ZRP reitinga kritumu, Freimanis atceras, ka arī agrāk ir bijuši politiskie spēki, kuru popularitāte starpvēlēšanu periodā bijusi apnēram 2%, bet tie veiksmīgi vēlēšanās pārvarējuši 5% barjeru. Pirmā, kas nākot prātā, ir LPP/LC. Viena no ZRP problēmām varētu būt tā, ka partiju valdībā pārstāv ministri, kas nav tās biedri. ZRP nerada skaidrību par savu nākotni, par ko liecina arī runas par nosaukuma maiņu.
Aptauja parāda, ka reitinga kritumu piedzīvojusi arī "Vienotība", kuras atbalstītāju skaits samazinājies no 18,5% decembrī līdz 16,2% janvārī. Nacionālajai apvienībai ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", par kuru balsotu 8%, un Zaļo un zemnieku savienībai, kas saglabājusi 7,3% piekritēju, jau vairākus mēnešus ir diezgan stabilas pozīcijas ar nelielām reitinga izmaiņām, norāda Freimanis. Savukārt "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" popularitātes kāpumu līdz 1,8% sociologs saista ar SC vēlētāju piesaistīšanu.