Latvijas prezidents Andris Bērziņš pieprasa Saeimai grozījumu Valsts robežas likumā otrreizēju caurlūkošanu, aģentūrai BNS pavēstīja Prezidenta preses dienestā.
Bērziņš piektdien nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmi prasa likuma "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" otrreizēju caurlūkošanu.
Prezidents vēstulē uzsver, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par minētā likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka likuma grozījumi paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Bērziņa domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu.
"Saeimas apņēmība beidzot atrisināt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu ir apsveicama. Likuma grozījumi ir nepieciešami un neatliekami. Nav šaubu, ka rindas administrēšanai jānotiek elektroniski. Ja Saeima un Ministru kabinets tā ir lēmis, atbildību par ārējās sauszemes robežas rindu jautājumu var noteikt Satiksmes ministrijai," vēstulē norāda Bērziņš.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai teikts, ka Valsts prezidenta kancelejā šā gada 18.janvārī tika saņemts vairāku komersantu lūgums nodot pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo likums ierobežojot godīgu konkurenci un neatbilstot sabiedrības interesēm. Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejā ir notikusi sanāksme likuma otrreizējas caurlūkošanas izvērtēšanai, lai noskaidrotu iesaistīto pušu, tostarp atbildīgo valsts institūciju, viedokļus.
Bērziņš vēstulē arī paskaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu. "Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam," klāsta prezidents.
Vienlaikus Bērziņš norāda, ka likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā, taču šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"". "Valsts pārvaldes iekārtas likums, līdzšinējā likumdošanas prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tostarp biedrībai. Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums," uzsver prezidents un piebilst – "lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas ir nepieciešams. Par konkursa nepieciešamību norādījusi arī Satiksmes ministrija 2011.gada 23.marta atbildes vēstulē vienam no komersantiem, kurš lūdza likuma otrreizēju caurlūkošanu."
Prezidents arī min, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. "Ņemot vērā iepriekš minēto, tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem," uzsver Bērziņš.
Jau vēstīts, ka Saeima 12.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts robežas likumā, kas paredz elektroniskās pieteikšanās sistēmas ieviešanu no šā gada 1.jūlija.